100 intriģējoši fakti par smadzenēm!

Fiziskie elementi

1. Svars. Cilvēka smadzeņu svars ir pieaugušam cilvēkam ir 1.3 līdz 1.4 kg.

2. Cerebrum jeb galvas smadzenes ir lielākā smadzeņu daļa (aizņem apm. 85% kopējās smadzeņu masas).

3. Āda. Tava āda sver divreiz vairāk par smadzenēm!

4. Pelēkā viela ir veidota no neironiem, kuri savāc un pārveido ienākošos signālus.

5. Baltā viela ir veidota no dendrītiem un aksoniem, kuri veido tīklojumu, lai neironi varētu izsūtīt signālus tālāk.

6. Baltā un pelēkā viela – tavās smadzenēs ir apmēram 60% baltās un 40% pelēkās vielas.

7. Ūdens. Smadzenēs ir apmēram 75% ūdens.

8. Neironi. To ir apmēram 100 miljardi.

9. Sinapses. Katrs neirons veido vidēji no 1000 līdz 10 000 sinapšu!

10. Nav sāpju. Smadzenēs nav nervu galu – sāpju signālu receptoru. Tādēļ smadzenes nemaz nevar sāpēt!

11. Lielākās smadzenes. Cilvēka smadzenes aizņem vien 2% no kopējās ķermeņa masas, bet ziloņa smadzenes – 0,15%! Cilvēkam ir lielākās smadzenes attiecībā pret pārējo ķermeņa masu.

12. Asins apgāde. Smadzenēs ir apmēram 100 000 jūdžu gari apasiņošanas kanāli.

13. Tauki. Cilvēka smadzenes ir “ treknākais” ķermeņa orgāns. Tās satur apmēram 60% tauku.

Attīstām smadzenes

1. Neironi. Agrīnās grūtniecības stadijā neironi attīstās ar ātrumu 250 vienības sekundē!

2. Lielums piedzimšanas brīdī. Piedzimstot mazuļa smadzenes ir jau diezgan tuvu pieauguša cilvēka smadzeņu izmēram.

3. Zīdaiņa smadzenes satur lielāko daļu neirālo šūnu, kas dzīvē būs nepieciešamas.

4. Fiziskā augšana. Smadzenes fiziski aug 18 un pat vairāk gadu!

5. Smadzeņu garoza kļūst biezāka, mācoties un praktiski darot lietas!

6. Stimulācija. Aktīva, stimulējoša, motivējoša apkārtējā vide bērnībā palielina pieauguša cilvēka spējas mācīties par apmēram 25% un par tik pat daudz samazina, ja vide ir bijusi degradējoša.

7. Jauni neironi. Visas dzīves garumā rodas jauni neironi. To veidošanos stimulē mentāla aktivitāte.

8. Lasi skaļi! Tā un bieža runāšana attīsta smadzenes!

9. Emocijas. Prieks, laime, bailes un kautrīgums norāda uz jau attīstītām smadzenēm.

10. Pirmās izjūtas. Pirmā attīstās tauste. Lūpas un vaigi reaģē uz pieskārienu jau astoņu nedēļu vecumā un pārējais ķermenis pielāgojas šai maņai nākamo četru nedēļu laikā.

11. Bilingvālās smadzenes. Bērni, kuri apgūst divas valodas pirms piecu gadu sasniegšanas, attīsta daudz blīvāku pelēko vielu.

12. Aizvainojums. Bērnības pāri darījumi var aizkavēt pilnvērtīgu smadzeņu attīstīšanos.

Smadzeņu funkcijas

1. Skābeklis. Smadzenes izmanto 20% kopējā skābekļa daudzuma ķermenī.

2. Asinis. Smadzenes izmanto arī 20% kopējā asins daudzuma ķermenī.

3. Ģībonis. Ja smadzenēm astoņas līdz desmit sekundes netiek piegādātas asinis, cilvēks zaudē samaņu.

4. Ātrums. Informācija tiek apstrādāta ar ātrumu, kas pielīdzināms apmēram 268 jūdzēm stundā.

5. Voltāža. Nomoda stāvoklī smadzenes producē enerģiju, kas pielīdzināma desmit līdz 23 vatiem. Ar to pietiek, lai iedegtu spuldzīti!

6. Žāvas. Ar žāvāšanos smadzenes pastiprināti tiek apgādātas ar skābekli.

7. Neokortekss. Šī struktūra aizņem apmēram 76% galvas smadzeņu un ir atbildīga par valodu un apziņu. Neokortekss cilvēka smadzenēs ir daudz izteiktāks nekā dzīvniekiem.

8. 10%. Vecais teiciens par 10% smadzeņu izmantošanu ir MĪTS. Katrai cilvēka smadzeņu daļai ir noteikta funkcija, kuru tā veic.

9. Smadzeņu nāve. Bez skābekļa smadzenes var izdzīvot četras līdz sešas minūtes.

10. Augsta temperatūra. Nākamreiz, kad tev būs paaugstināta temperatūra, atceries, ka augstākā jebkad reģistrētā temperatūra cilvēkam ir bijuši 115,7 grādi pēc Fārenheita. Vīrietis izdzīvoja.

11. Stress. Neliels stress uzlabo smadzeņu funkcionēt – spēju.

12. Mīlas hormoni un autisms. Oksitocīns – viens no hormoniem, kas atbildīgs par mīlestības jūtām, – palīdz kontrolēt atkārtojošās darbības cilvēkiem ar autismu.

13. Ēdiens un inteliģence. Miljons cilvēku pētījumā Ņujorkā tika atklāts, ka studenti, kas ēd launagu, ar 14% lielāku pārsvaru aizpilda IQ testus.

14. Jūras produkti. 2003.gada marta žurnālā Discover tika aprakstīts, kā septiņus gadus ilgā pētījumā pierādīts – jūras produktu regulāra iekļaušana uzturā par 30% samazina vecuma plānprātības risku.

Smadzeņu psiholoģija

1. Kutināšana. Tev nekut, ja kutini pats sevi, vai ne? tas tamdēļ, ka smadzenes automātiski izšķir negaidītu ārēju pieskārienu un Tevis paša radītu.

2. Iedomu draugi. Austrālijā veikts pētījums rāda, ka tieši pirmdzimtajiem ir tieksme uz iedomu draugu radīšanu.

3. Mīmikas atpazīšana. Bez vārdiem varam pateikt, vai cilvēkam ir labs noskaņojums. To redzam sejā. Par šo spēju atbild smadzeņu mandele.

4. Zvanīšana ausīs. Daudzus gadus pētnieki domāja, ka šo sajūtu rada auss mehāniskā uzbūve. Patiesībā tā, šķiet, ir smadzeņu funkcija.

5. Sāpes un dzimums. Sieviešu un vīriešu smadzenes atšķirīgi reaģē uz sāpēm.

6. Super – garša. Ir cilvēki, kam uz mēles ir izteikti vairāk garšas kārpiņu. Viņi spēj sagaršot tādas garšas, kas “vidējam statistiskajam” cilvēkam nav pa spēkam.

7. Aukstums. Daži cilvēki ir aukstumjutīgāki par citiem un salā izjūt fiziskas sāpes.

8. Lēmumu pieņemšana. Sievietēm nepieciešams ilgāks laiks lēmumu pieņemšanai nekā vīriešiem, bet viņas ilgāk uztur pieņemto lēmumu. Vīrieši biežāk maina domas.

9. Vingrinājumi. Daži cilvēki ir aktīvāki par citiem, viņu smadzenēs, sportojot izdalās nozīmīgi vairāk adrenalīna un noradrenalīna.

10. Garlaicība. Tā ir stimulu maiņas trūkums un cilvēku iedzimtās ziņkārības apslāpēšana.

11. Fiziskas slimības. Saikne starp prātu un ķermeni ir ļoti spēcīga. 50 – 70% slimību, ar kurām vēršamies pie mediķiem, patiesībā ir psihosomātiskas!

12. Skumjas un iepirkšanās. Cilvēki ar noslieci uz depresīvām reakcijām veikalos iegriežas biežāk un tērē lielākas naudas summas.

Atmiņa

1. Laika joslu maiņa. Tā var ietekmēt atmiņu!

2. Jauni neirālie savienojumi. Ikreiz, saglabājot ko atmiņā, tu radi jaunu neirālo savienojumu smadzenēs.

3. Asociācijas. Atmiņa veidojas pēc asociāciju principa, tādēļ, ja vēlies atcerēties vairāk, radi asociācijas ar katru informācijas vienību!

4. Oža un atmiņa. Atmiņas, kuras skar kāda smarža, ir daudz ciešāk saistītas ar emocijām, tamdēļ spēcīgākas.

5. Anomija. Citiem vārdiem – „ir uz mēles, bet nenāk ārā” . Daži cilvēki atceras vārda skaidrojumu, bet viņiem ir grūtības to apkopot vienā jēdzienā.

6. Miegs. Nakts laikā visas dienas laikā saglabātās atmiņas tiek apstrādātas smadzenēs.

7. Bezmiegs. Regulāra negulēšana var tiešā veidā ietekmēt atmiņu. Ne tajā pozitīvākajā veidā.

8. Vārdu čempions! Pasaules čempions vārdu atmiņā atsaukšanas spēlē Bens Pidmors atcerējās 96 vēsturiskus notikumus piecu minūšu laikā!

9. Estrogēns un atmiņas. Šis hormons nodrošina labāku atmiņas funkciju.

10. Insulīns. Tas regulē asins – cukura plūsmu ķermenī, bet izrādās, palīdz arī atmiņas formēšanas procesos smadzenēs.

Sapņi un miegs

1. Ikviens sapņo. Tikai tamdēļ, ka neatceries sapņus, tas nenozīmē, ka tos neredzi. Visi sapņo.

2. Vidējais aritmētiskais. Cilvēks redz pa sapnim katru vienu līdz divas stundas un nakts laikā izsapņo pat četrus līdz septiņus scenārijus!

3. Smadzeņu viļņi. Pētījumos pierādīts, ka tie ir daudz aktīvāki sapņojot, nevis nomodā!

4. Zaudētie sapņi. Piecas minūtes pēc sapņa „noskatīšanās” smadzenes to jau ir aizmirsušas vismaz pa pusei. Pēc desmit minūtēm aizmirsti ir jau 90% sapņa.

5. Akli cilvēki sapņo. Vai viņi redz bildes, ir atkarīgs no tā, vai redze zaudēta dzīves laikā, vai cilvēks bijis neredzīgs, jau piedzimstot.

6. Krāsas. Daži cilvēki (ap 12%) redz tikai melnbaltus sapņus.

7. Virtuāli paralizēti. Miegā ķermenis producē hormonu, kas neļauj darboties sapņiem līdzi fiziski un realitātē.

8. Krākšana. Ja krāc, tu nesapņo.

9. Sapnī. Ja pamosties sapņa vidū, daudz ticamāk, ka to atcerēsies.

10. Simbolisms. Sapņi nekad neko nepasaka tieši. Zemapziņa meklē asociācijas, lai informāciju apziņai pasniegtu daudz vieglākā veidā un to netraumētu.

11. Adenozīns. Kofeīns bloķē dabiski veidojošos adenozīnu, radot trauksmi. Zinātnieki atklājuši, ka tieši tamdēļ bieža kofeīna lietošana var radīt bezmiegu.

12. Miega filmas. Japāņu zinātnieki radījuši tehnoloģiju, ar kuras palīdzību mēs varam skatīties savus sapņus kā filmu!

Jautri un interesanti fakti

1. Lidmašīnas un galvassāpes. Pētījumā pierādīts, ka pastāv saistība starp šiem abiem lielumiem. Apmēram 6% lidsabiedrību klientu galvassāpes parādās vien no fakta, ka būs jālido.

2. Žonglēšana. Tā maina smadzenes septiņās dienās! Starp citu, tā pat kā jebkuras jaunas pieredzes apgūšana – ja pieredzi trenējam septiņas dienas, par to atbildīgie neirālie savienojumi nostiprinās smadzenēs.

3. Disnejs un miegs. Žurnālā Sleep Medicine aprakstīts, kā Disneja multiplikācijas filmu radītāji izmanto miega traucējumu veidus savos varoņos.

4. Mirkšķināšana. Katrreiz, kad nomirkšķinām acis, smadzenes saglabā pēdējo redzēto attēlu.

5. Mirkšķināšana vēlreiz. Iepriekšminētā iemesla dēļ pasaule nekļūst melna apmēram 20 000 reižu dienā!

6. Smiekli. Smiešanās nodarbina ļoti dažādus smadzeņu reģionus vienlaicīgi!

7. Žāvas. Esi piefiksējis/ -usi, ka nožāvājies pēc tam, kad kāds to jau tikko izdarījis? Zinātnieki pieņem, ka žāvas ir gadu tūkstošiem sens komunikācijas veids. Nu jau, jāsaka, instinkts.

8. Smadzeņu banka. Hārvardā pastāv „Smadzeņu banka” ar apmēram 7000 smadzeņu eksemplāriem. Tie tiek izmantoti zinātniskiem nolūkiem.

9. Visums. Gravitātes trūkums kosmosā ietekmē smadzenes tiešā veidā. Neironu aktivitāte izteikti mazinās.

10. Mūzika. Mūzikas apmācība uzlabo smadzeņu organizāciju un kognitīvās spējas gan bērniem, gan pieaugušajiem.

11. Domas. Ik dienu mūsu prātam izskrien cauri vidēji 70 000 domu.

12. Ambidekstrija. Kreiļi jeb ambidekstri izteiktāk nodarbina abas smadzeņu puslodes, salīdzinot ar labročiem. Viņu smadzenēs par apmēram 11% izteiktāks ir arī lielais smadzeņu saiklis, kas šīs puslodes savieno.

13. Stresa pilns darbs. Statistiķiem, izrādās, darba dēļ visbiežāk sāp galva. Tiem seko bibliotekāri un sabiedriskā transporta šoferi.

14. Aristotelis. Šis viedais prāts kļūdaini uzskatīja, ka smadzeņu funkcijas pilda sirds.

15. Kanibālisms. Cilvēkiem piemīt gēns, kas dabiski pasargā smadzenes no saslimšanām, ēdot cita cilvēka gaļu. Iespējams, kanibāliem ir visveselīgākās smadzenes!

16. Šekspīrs. Viņa lugās vārds „smadzenes” parādās 66 reizes.

Slavenās „smadzenes”

1. Alberts Einšteins – viņa smadzenēs reģions, kas atbild par matemātiski telpiskām funkcijām, bija par 35% lielāks par vidējo!

2. Londonas TAXI šoferi. Slaveni ar to, ka visas Londonas ielas zina „no galvas”. Izrādās, arī hipokamps viņiem ir daudz attīstītāks, īpaši tiem, kas par šoferiem strādā jau ilggadēji. Un starp citu, jo ilgāk strādā – jo vairāk hipokamps aug!

3. Ļeņins. Pēc viņa nāves tika atklāts, ka šā slavenā vīra smadzenēs ir netipiski liels neironu skaits reģionā, kas atbild par precizitāti un akurātumu. Ar to viņš arī bija slavens.

4. Vecākās smadzenes ir 2000 gadus vecas un atrodas Jorkas universitātē Anglijā.

5. Daniels Tamets ir autisks cilvēks, kurš spēj veikt prātam neaptveramas matemātiskas darbības galvā.

6. Keits Džarets. Šis džeza mūziķis jau trijos gados bija attīstījis perfektu toņa izjūtu.

Mirkļi vēsturē

1. 2000 p.m.ē. Arheologi fiksē pirmo primitīvo smadzeņu operācijas mēģinājumu, izurbjot sirdzēja galvā caurumu.

2. 1811. Skotu ķirurgs Čārlzs Bells apraksta katras maņas lokalizāciju smadzenēs.

3. 1899. Aspirīns ir atklāts! Lai nu kā, to legāli varēja sākt lietot vien 1915. gadā.

4. 1921. Hermans Roršahs izgudro slaveno Roršaha testu garīgi slimu pacientu stāvokļa noteikšanai.

5. 1959. Pirmais rēzus mērkaķēns tika nosūtīts kosmosā, lai pētītu cilvēku uzvedību.

Trenē savas smadzenes ar RigaBrain seansiem!

RigaBrain seansi ir fiziskās labsajūtas senss, kas palīdz renormalizēt smadzeņu darbību un atjauno smadzeņu darbības pašorganizēšanos.