5 veidi kā tavas smadzenes ietekmē tavas emocijas
5. TAVAS SMADZENES UZTVER UN RĪKOJAS EMOCIONĀLO STIMULU VADĪTAS
Lai gan mums šķiet, ka emocijas ir iekšējs stāvoklis, psihologi definē emocijas kā kognitīvo procesu, sajūtu un darbību kombināciju, kas nozīmē, ka tas, ko mēs uzskatām par “emocijām” iekļauj ne tikai to kā mēs jūtamies, bet arī to kā mēs apstrādājam un atbildam uz šīm sajūtām.
Lai to izprastu ir vērtīgi izprast sajūtu iemeslu. 1872. gadā Čarlzs Darvins (Charles Darwin) pirmais publicēja “Emociju izpausmes vīriešos un dzīvniekos”, kas norādīja uz to, ka emocijām ir būtiska evolucionāra jēga. Lai suga spētu turpināties, tai ir jāizdzīvo un jānodod tālāk ģenētiskā informācija. Tādas emocijas kā bailes pasargā no briesmām, lai varētu izdzīvot un nodot tālāk savus gēnus. “Cīnies-vai-bēdz”(fight-or flight) atbilde ir reakcija, kas liek ķermenim vai nu cīnīties un sevi aizstāvēt, vai nu bēgt no briesmām, kas arī ir emocionāla reakcija. Emocijas kā, piemēram, mīlestība un kaisle rada velmi turpināt reprodukciju.
Šo iemesli dēļ, smadzenes veic stimulu novērtēšanas funkciju, kā piemēram, suns, kurš ir gatavs uzbrukt, sniedz emocionālu atbildi uz reakciju. Smadzenes domā veidos, kā vislabāk varētu veikt atbildes reakciju situācijā, lai izdzīvotu un turpinātu vairošanos, un tādējādi emocijas tiek izmantotas kā katalizatori, lai pārliecinātos, ka arī pārējais ķermenis reaģē atbilstoši.
“Emocijas veic ļoti būtisku funkciju, bet kas notiku, ja tu nevarētu identificēt savas emocijas? Dažiem cilvēkiem nespēja aptvert savas emocijas, kad tās tiek piedzīvotas ir īstenība. Tie ir cilvēki ar Aleksitīmiju (no grieķu val. “bez vārdiem par emocijām”), kuriem ir grūtības identificēt iekšējo emocionālo stāvokli un aprakstīt savas emocijas citiem. Aleksitīmija ir smadzeņu struktūru abnormalitāte, kas ir kopš dzimšanas, vai radusies pēc smadzeņu bojājuma (Thompsons)”.
4. SMADZEŅU ĶĪMISKĀS VIELAS NOSAKA GARASTĀVOKLI
Smadzenes ir komplekss tīklojums, kas apstrādā milzīgu informācijas apjomu ik sekundi. Daļa no smadzeņu informācijas-apstrādes tīkliem jeb ceļiem iekļauj neironus vai šūnas, kas caur smadzenēm sūta signālus. Neironi sūta signālus, izmantojot neirotransmiterus, kuri ir ķīmiskas vielas, kas atbrīvojas un tiek saņemtas. Šīs ķīmiskās vielas ir būtiskas, lai smadzeņu daļas savstarpēji spētu komunicēt.
Trīs visplašāk pētītie neirotransmiteri ir dopamīns, serotonīns un norepinefrīns jeb noradrenalīns. Dopamīns ir saistīts ar gandarījuma un apbalvojuma-mācīšanās sajūtu, citiem vārdiem sakot, kad tu izdari kaut ko labu, tu tiec apbalvots ar dopamīnu, izjūtot prieku un gandarījumu. Tas māca tavām smadzenēm darbību atkārtot vēl un vēl. Serotonīns ir neirotransmiters, kas tiek asociēts ar atmiņu un mācīšanos. Pētnieki tic, ka tam ir loma smadzeņu šūnu atjaunošanās procesā, kas tiek saistīts ar depresijas mazināšanos. Serotonīna līmeņu disbalanss rezultējas ar paaugstinātu dusmu, trauksmes, depresijas un panikas līmeni (Nazario). Norepinefrīns palīdz kontrolēt garastāvokli, kontrolējot stresu un trauksmi.
Abnormalitātes tajā kā smadzenes uztver un apstrādā šīs vielas var būtiski ietekmēt tavas emocijas. Piemēram, kad dari kaut ko, kas sniedz gandarījumu vai baudu, smadzeņu daļa, kas apstrādā informāciju mijiedarbojas ar dopamīnu. Ja smadzenes nevar saņemt dopamīnu normālā formā, tas rezultējas ar to, ka jūties mazāk priecīgs vai pat bēdīgs, pēc kā būtu nepieciešama priecīga pieredze. Pētījumi par personām ar smagiem depresīviem traucējumiem ir atklājuši, ka viņiem ir mazāk serotonīnu receptoru smadzenēs (Nacionālais mentālās veselības institūts).
“Antidepresanti un tavas smadzenes.
Antidepresanti izmaina to, cik daudz konkrētās būtiskās ķīmiskās vielas saņem smadzenes. Daži to dara samazinot serotonīna, dopamīna, norepinefrīna vai šo vielu kombinācijas atpakaļsaistīšanos, kas paaugstina konkrēto vielu līmeni smadzenēs. (Mayo klīnika, Licinio)”
3. ATŠĶIRĪGAS SMADZEŅU DAĻAS IR ATBILDĪGAS PAR ATŠĶIRĪGĀM EMOCIJĀM
Tavas smadzenes ir veidotas no daudz dažādām daļām, kuras darbojas kopā, lai saņemtu un apstrādātu informāciju. Galvenā smadzeņu daļa, kas ir atbildīga par emocijām ir limbiskā sistēma, reizēm to mēdz dēvēt arī par “emocionālajām smadzenēm” (Brodal).
Limbiskās sistēmas daļa, kas saukta par amigdalu jeb mandeļveida kodolu, novērtē stimulu emocionālo vērtību. Tā ir galvenā smadzeņu daļa, kas ir asociēta ar baiļu reakcijām, iekļaujot “cīnies-vai-bēdz” atbildi. Personas, kurām ir krampjveidīgas darbības deniņu zonā (amigdalas lokācijas vietā) reizēm mēdz ziņot par intensīvu baiļu vai briesmu sajūtu (Fiori).
Smadzeņu daļai, kas stiepjas no reģiona vidussmadzenēs līdz priekšējai komisuārai (nucleus accumbens) smadzeņu priekšējā daļā, piemēram, ir ļoti augsta dopamīna receptoru koncentrācija, kas var izraisīt baudas sajūtu (Banich). Hipotalāms ir atbildīgs par to, kā tu reaģē uz emocijām, kad sajūsma, vai bailes izsauc ātrāku sirdsdarbību, asinsspiediens paaugstinās un elpošana kļūst ātrāka, savu darbu veic hipotalāms. Hipokapms savukārt īstermiņa atmiņu pārvērš ilgtermiņa atmiņā, palīdzot atgūt saglabāto atmiņu (BBC). Tavas atmiņas informē tevi, kā atbildēt uz pasauli ap tevi, iekļaujot tavas emocionālās atbildes uz to.
Tāpēc, ka dažādas smadzeņu daļas apstrādā dažādas emocijas dažādos veidos, jebkura smadzeņu daļas trauma var potenciāli izmainīt tavu garastāvokli un emocijas.
“Limbiskā sistēma: Bailes no visa?
Limbiskā sistēma bija viena no pirmajām smadzeņu atklātajām daļām. Lai gan kopš tā laika smadzenes ir attīstījušās, lai varētu veikt kompleksākas funkcijas, limbiskās sistēmas funkcija pati par sevi ir ļoti primitīva (Zillmer). Tās atbilde uz stimuliem ir vienkārša un ģenerealizēta. Tā kā limbiskā sistēma regulē tavas emocijas, emocionālās atbildes arī ir vienkāršas un ģeneralizētas. Piemēram, lai gan arī citas smadzeņu daļas saprot, ka tikai dažas čūskas ir indīgas, limibskā sistēma nespēj diferencēt čūskas, tātad atbildes reakcija- bailes- rodas redzot jebkādu čūsku, neskatoties uz to vai tā ir bīstama vai nav (Dozier)”.
2. tavu smadzeņu puslodes kontrolē tavas emocijas
Aplūkojot galvaskausa pelēko vielu, varētu redzēt, ka smadzenes ir sadalītas divās vienāda lieluma daļās. Tās ir tavu smadzeņu puslodes un, kamēr tās abas sadarbojas, lai palīdzētu tev funkcionēt, katra no tām ir atbildīga par atšķirīgu informācijas tipu. Kreisā smadzeņu puslode domā konkrētos veidos, kā piemēram, literārā vārdu nozīme, matemātika, matemātiskās darbības, kamēr labā puslode vairāk domā abstraktos veidos kā simbolos un žestos (Gutman).
Tāpēc, ka katra no smadzeņu puslodēm apstrādā informāciju citādāk, kopā strādājot tās kontrolē tavas emocijas. Lūk, vienkāršs veids, kā to paskaidrot: labā puslode identificē un kreisā puslode interpretē. Labā puslode identificē negatīvas emocijas, kā bailes, dusmas vai briesmas, tad tiek iesaistīta kreisā puslode, kas izlemj, ko darīt, interpretējot situāciju un tad veicot loģisku lēmumu par to, kā veikt atbildes reakciju.
Tā ir lieliska sistēma, kamēr kaut kas nenotiek, kad viena no puslodēm zaudē spēju veikt tās darbu. Bez kreisās puslodes darba, labā puslode tiktu pāri negatīvām emocijām, bet nezinātu kā uz tām atbildēt un reaģēt, savukārt bez labās puslodes, kreisā puslode nebūtu tik laba, identificējot negatīvas emocijas (Nacionālais neiroloģisko saslimšanu un insulta institūts).
“Kad viena no puslodēm ņem virsroku.
Zinātnieki patiesi ir redzējuši, kas notiek, kad smadzeņu pusložu nodrošinātais emocionālais līdzsvars tiek izjaukts. Viņi atklāja, ka cilvēkiem, kuriem ir bijuši bojājumi kreisajā smadzeņu puslodē ir augstāks pašnāvību risks, jo viņi ir pārņemti ar negativitāti, kamēr cilvēki, kuriem bojājums noticis labajā smadzeņu puslodē ir pārāk optimistiski, jo ar grūtībām spēj identificēt negatīvas emocijas (Nacionālais neiroloģisko saslimšanu un insulta institūts)”.
1. Tavas atmiņas tiek virzītas, informējot emocijas.
Var šķist ļoti pašsaprotami: negatīvas atmiņu atsaukšana var izraisīt sliktu garastāvokli un domāšana par priecīgām atmiņām var uzlabot garastāvokli, bet ir zinātnisks pamatojums tam, kāpēc tā ir. Pētījumi pierāda pat to, ka šāda ietekme ir neatkarīgi no tā vai mēs to apzināmies vai nē.
Tātad, kas tur liels? Izrādās, ka atmiņu atsaukšana var tikt izmantota, lai regulētu garastāvokli cilvēkiem, kuriem ir depresija, jo domājot par patīkamām atmiņām, smadzenēs atbrīvojas dopamīns. Tātad, kad kāds tev liek būt priecīgākam, cenšoties tevi uzmundrināt, pavisam vienkārši- domā priecīgas domas (Gilihan).
Nav pārsteidzoši, ka tavas iepriekšējās pieredzes ietekmē to, kāda ir tava emocionālā atbilde dažādās situācijās. Ja tu kādreiz esi gandrīz slīcis, visdrīzāk tu varētu piedzīvot bailes ūdens tuvumā. Ja iepriekšējā mīlestība ir skatījusies arī uz citiem, visdrīzāk tu varētu izjust greizsirdību, kad šī brīža mīlestība skatās uz citu cilvēku. Kā arī iepriekšējo pieredžu intensitāte ietekmē konkrēto emociju intensitāti. Piemēram, karavīrs, kam bijusi liela kauju pieredze vai traumatiska kauju pieredze, visdrīzāk, izjutīs intensīvāku satraukumu arī vēlāk.
Arī iepriekš pieņemtas idejas jeb gaidas ietekmē tavas emocijas. Gaidas un ekspektācijas, kuras virza atmiņas par iepriekšējiem notikumiem ietekmē emocionālās reakcijas intensitāti (Frijada).
“Atmiņa un hipokamps.
Galvenā smadzeņu daļa, kas tiek asociēta ar emociju glabāšanu ir hipokamps – maza limbiskās sistēmas daļa, kas ir jūras zirdziņa formā. Ja tiek bojāts hipokamps, nav iespējams saglabāt jaunas atmiņas un ir pat iespējams, ka vecās atmiņas tiek zaudētas (BBC). Rezultātā, hipokampa bojājumam var būt liela ietekme uz tavām emocijām un tam, kā tu atbildi uz pasauli ap sevi (Michael-Titus)”.
Ja jūti, ka emocijas ir pāri pārēm, tad izmanto dinamisko neirofīdbeka iekārtas mājās (www.rigabrain.com/ire ) vai RigaBrain kabinetā.
Comments