Kā alkohols un medikamenti ietekmē neironu tīklu veidošanos?

Jaunu ieradumu nostiprināšanās un smadzeņu plastiskums ir cieši saistīti ar neironu tīklu veidošanos. Tomēr dažādi faktori var šos procesus bremzēt vai veicināt.

Alkohols un smadzeņu plastiskums

Pētījumi liecina, ka alkohola lietošana var bremzēt jaunu neironu savienojumu izveidi un pat samazināt neiroplastiskumu. Tas nozīmē, ka alkohols var kavēt jaunu ieradumu nostiprināšanos, jo smadzenes mazāk efektīvi veido jaunus tīklus un pielāgojas izmaiņām.

Alkohols ietekmē:

• Hipokampu, kas ir atbildīgs par mācīšanos un atmiņu;

• Neirotransmiterus, kavējot signālu nodošanu starp neironiem;

• Smadzeņu pašregulācijas spējas, kas ir svarīgas, lai uzturētu emocionālo stabilitāti un mentālo skaidrību.

Antidepresanti un trauksmes mazināšanas medikamenti

Atšķirībā no alkohola, medikamenti varēt iedarboties dažādos veidos atkarībā no to veida un ilgstošas lietošanas ietekmes.

• Antidepresanti (SSRI, SNRI) veicina neiroplastiskumu, uzlabojot serotonīna un citu neiromediatoru līmeni, kas atbild par smadzeņu pielāgošanos jaunām situācijām un uzvedības izmaiņām.

• Benzodiazepīni (trauksmes mazināšanai) var īstermiņā mazināt stresu, taču ilgstoši lietojot, tie var negatīvi ietekmēt neironu tīklu elastību un pat kavēt jaunu savienojumu veidošanos.

Pētījumi par alkohola un medikamentu ietekmi uz neironu tīklu

Alkohols un medikamenti būtiski ietekmē neironu tīklu veidošanos, iedarbojoties uz dažādiem molekulāriem un šūnu līmeņa mehānismiem. Pētījumi parāda šādus galvenos ietekmes aspektus:

1. Alkohola ietekme uz neironu tīklu aktivitāti un sinaptisko plastiskumu:

   • Hroniska alkohola lietošana samazina sinaptisko aktivitāti hipokampā un mazina dendrītisko muguriņu blīvumu, kas ir svarīgi sinaptiskajai plastiskumam (Korkotian et al., 2015).

   • Alkohols traucē NMDA receptoru mediēto neiroprotektīvo funkciju un veicina oksidatīvo stresu (Gahring et al., 1999).

   • Ilgstoša alkohola lietošana noved pie ilgstošiem hipokampusa struktūras un funkcijas bojājumiem, kas var mazināt sinapšu veidošanos (Risher et al., 2015).

2. Alkohola ietekme uz neironu nobriešanu un migrāciju:

   • Alkohola ekspozīcija attīstības laikā traucē neironu migrāciju un sinaptisko formēšanos, kas var veicināt attīstības traucējumus, piemēram, augļa alkohola spektra traucējumus (Camarillo & Miranda, 2008).

   • Pētījumi liecina, ka alkohols ietekmē arī hipokampālo neiroģenēzi, samazinot jauno neironu veidošanos (Singh et al., 2009).

3. Medikamentu ietekme uz neironu tīklu veidošanos:

   • Daži medikamenti, īpaši opioīdi un psihotropās vielas, var samazināt cilmes šūnu diferenciāciju un sinapšu veidošanos, kas būtiski ietekmē smadzeņu plastiskumu (Shelton & Anthony, 2018).

   • Medikamenti, kas ietekmē GABA un glutamāta sistēmas, var izraisīt līdzīgas sekas kā alkohols, traucējot sinapšu stabilitāti un veicinot kognitīvus traucējumus (Larsen et al., 2016).

Alkohols un medikamenti var traucēt neironu tīklu attīstību, samazinot sinapšu veidošanos, neironu aktivitāti un migrāciju, kā arī ietekmējot neiroprotektīvos mehānismus. Šīs izmaiņas var izraisīt ilgstošus kognitīvos un uzvedības traucējumus.

Antidepresanti un trauksmes mazinoši medikamenti būtiski ietekmē neironu tīklu veidošanos, galvenokārt caur neirotransmiteru regulāciju un neiroģenēzes veicināšanu.

Antidepresantu ietekme uz neironu tīkliem:

1. Serotonīna un noradrenalīna sistēmu modulācija:

   • Antidepresanti, kas darbojas uz serotonīna un noradrenalīna sistēmām, paaugstina šo neirotransmiteru līmeni hipokampā, kas veicina neiroģenēzi un sinaptisko plastiskumu (Blier et al., 2004).

   • Antidepresantu darbības mehānisms bieži saistīts ar cAMP atkarīgo proteīnu CREB aktivizāciju, kas veicina jaunu neironu veidošanos (Li et al., 2009).

2. Neiroģenēzes stimulācija un sinaptiskā plastiskuma uzlabošana:

   • Pētījumi rāda, ka ilgstoša antidepresantu lietošana palielina hipokampālo neiroģenēzi, kas tiek uzskatīts par galveno faktoru to terapeitiskajā iedarbībā (Gobbi & Blier, 2005).

   • BDNF (smadzeņu izcelsmes neirotrofiskais faktors) līmeņa palielināšanās ir viens no mehānismiem, kā antidepresanti uzlabo neironu tīklu darbību (Quesseveur et al., 2013).

3. Endokanabinoīdu sistēmas loma antidepresantu darbībā:

   • Pētījumi liecina, ka endokanabinoīdu sistēmas inhibitori, piemēram, MAGL inhibitori, var veicināt neiroģenēzi un uzlabot sinaptisko plastiskumu, tādējādi papildinot tradicionālo antidepresantu efektus (Zhang et al., 2015).

Trauksmes mazinošo medikamentu ietekme uz neironu tīkliem:

1. GABA receptoru modulācija:

   • Trauksmes mazināšanai izmantotie benzodiazepīni, piemēram, diazepāms, darbojas, pastiprinot GABA inhibējošo efektu, kas īslaicīgi samazina uzbudināmību, bet ilgtermiņā var izraisīt receptoru jutības mazināšanos (Wesołowska et al., 2006).

2. Hormonālās regulācijas efekti:

   • Daži trauksmes mazinātāji, piemēram, muskarīniskie acetilholīna receptoru agonisti, uzlabo neiroplastiskumu un mazina trauksmi, palielinot BDNF un fibroblastu augšanas faktoru līmeni hipokampā un prefrontālajā garozā (Di Liberto et al., 2017).

3. Serotonīna receptoru modulācija:

   • 5-HT7 un 5-HT6 receptoru antagonisti tiek pētīti kā jaunas klases anksiolītiskie līdzekļi, kas veicina ilgtermiņa sinaptisko adaptāciju (Nikiforuk et al., 2011).

Antidepresanti un trauksmes mazinošie medikamenti būtiski ietekmē neironu tīklu attīstību un darbību, veicinot neiroģenēzi, sinaptisko plastiskumu un neirotransmiteru regulāciju. Tomēr ilgstoša lietošana var radīt adaptīvas izmaiņas receptoru jutībā un smadzeņu ķīmijā, kas var ietekmēt terapijas efektivitāti ilgtermiņā.

Dabiskas metodes smadzeņu darbības uzlabošanai

Lai optimizētu neiroplastiskumu un veicinātu smadzeņu pašregulācijas spējas, ir svarīgi izmantot dabiskus palīglīdzekļus, kas neierobežo smadzeņu elastību.

• Kvalitatīvs miegs – miegs ir kritisks neironu savienojumu nostiprināšanai.

• Fiziskās aktivitātes – stimulē neironu augšanu un uzlabo smadzeņu darbības efektivitāti.

• RigaBrain® smadzeņu līdzsvarošanas seansi – veicina smadzeņu pašregulāciju un pielāgošanās spējas, kas ir svarīgi jaunu ieradumu nostiprināšanai. Uzzini vairāk šeit!

Jaunu ieradumu veidošana prasa optimālu smadzeņu darbības stāvokli. Alkohols un daži medikamenti var kavēt neiroplastiskumu, savukārt, izmantojot dabiskus rīkus kā miegu, kustības un RigaBrain® seansus, var efektīvāk nostiprināt jaunas uzvedības un veicināt smadzeņu elastību.