Kā apzinātību var iekļaut ikdienas dzīvē, lai uzlabotu mentālo veselību?
Apzinātības prakse var būtiski ietekmēt mūsu garīgo veselību un labklājību. Pētījumi liecina, ka apzinātības iekļaušana mūsu ikdienas dzīvē var palīdzēt mazināt stresu, uzlabot emociju regulējumu un palielināt garīgo pieredzi, tādējādi uzlabojot mentālo veselību.
Kas ir apzinātības prakse?
Apzinānātības prakse ir prakse, kas veicina izpratni un uztveri par savu prātu un ķermeni, un palīdz izprast savas emocijas un reakcijas. Tā balstās uz meditāciju un vienkāršu vingrinājumu atkārtošanu. Apzinātības prakse var palīdzēt samazināt stress un uzlabot emocionālo labklājību, kā arī palīdzēt attīstīt līdzsvarotu, pozitīvu un apzinātu dzīvesveidu. Tas var būt ļoti noderīgs ikvienam, kas vēlas uzlabot savas prāta, ķermeņa un emocionālo veselību.
Ko pētījumi saka par apzinātības praksti?
Pētījumi ir atklājuši, ka apzinātības prakses pielietošana ir efektīva, lai uzlabotu garīgo dzīves kvalitāti cilvēkiem ar smagām mentālām slimībām. Citi pētījumi liecina, ka ikdienas pozitīvo noskaņojumu un izziņas spējas, var veicināt apzinātības treniņš. Turklāt ir konstatēts, ka tiešsaistes apzinātības apmācība uzlabo garīgo veselību vispārējā populācijā. Visbeidzot, ir atklāts, ka uz apzinātību balstītas iejaukšanās efektīvi uzlabo labklājību, veselību un dzīves kvalitāti. Skatīt pētījumu sarkastu raksta beigās.
Kā apzinātības praksi iekļaut ikdienas dzīvē?
Apzinātības prakses iekļaušanu mūsu ikdienas dzīvē var veikt dažādos veidos, piemēram, atvēlot laiku apzinātai elpošanai, iesaistoties apzinātās kustībās vai praktizējot pārdomātu ēšanu. Apzināta elpošana var palīdzēt mazināt stresu un uzlabot fokusu un skaidrību. Apzināta kustība var palīdzēt mazināt trauksmi un veicināt relaksāciju. Uzmanīga ēšana var palīdzēt uzlabot mūsu attiecības ar pārtiku un samazināt pārēšanās riskus.
Uzmanību var iekļaut arī mūsu ikdienas dzīvē, veicot tādas aktivitātes kā žurnālu rakstīšana, pateicības praktizēšana, veltot laiku pašaprūpei un iesaistoties radošās aktivitātēs. Žurnālu rakstīšana var mums palīdzēt labāk apstrādāt savas domas un jūtas, savukārt pateicības praktizēšana var palīdzēt mums koncentrēties uz pozitīvu pieredzi un emocijām. Atvēlot laiku pašaprūpei, mēs varam labāk pārvaldīt stresu, savukārt radošas aktivitātes var palīdzēt mazināt trauksmi un depresiju.
Iekļaujot apzinātību mūsu ikdienas dzīvē, mēs varam uzlabot savu garīgo veselību un labklājību. Tas var palīdzēt mums samazināt stresu un uzlabot mūsu emociju regulēšanas prasmes, tādējādi uzlabojot garīgo veselību un dzīves kvalitāti.
Neirofīdbeks un apzinātības prakse
RigaBrain® ir neirofīdbeka treniņš, kas piedāvā personalizētas smadzeņu apmācības programmu, kas izstrādāta, lai uzlabotu kognitīvās prasmes, piemēram, uzmanību, atmiņu, valodu un spriešanu. Uzlabojot šīs kognitīvās prasmes, RigaBrain® var netieši dažādos veidos palīdzēt uzlabot garīgo veselību un apzinātību.
Viens no veidiem, kā RigaBrain® var palīdzēt uzlabot garīgo veselību, ir stresa un trauksmes mazināšana. Pētījumi liecina, ka regulāra kognitīvā apmācība var pazemināt kortizola līmeni, kas ir ar stresu saistīts hormons. Turklāt RigaBrain® apmācību programmas var palīdzēt cilvēkiem labāk regulēt savas emocijas un uzlabot spēju tikt galā ar stresa situācijām, kas arī var palīdzēt mazināt trauksmi.
Vēl viens veids, kā RigaBrain® var palīdzēt uzlabot garīgo veselību, ir pašcieņas un pārliecības uzlabošana. Kognitīvā apmācība var palīdzēt attīstīt kognitīvās stiprās puses, kas var palīdzēt indivīdiem justies pārliecinātākiem par savām spējām un mazināt šaubas par sevi. Tas var pozitīvi ietekmēt garīgo veselību, jo zems pašvērtējums un pašpārliecinātība var veicināt depresiju un trauksmi.
Turklāt RigaBrain® var arī uzlabot apzinātību, palielinot indivīda spēju koncentrēties un pievērst uzmanību pašreizējam brīdim. Kognitīvā apmācība var palīdzēt indivīdiem attīstīt spēju saglabāt uzmanību ilgāku laiku, kas var veicināt uzmanību un samazināt neuzmanību.
Rezumējot, RigaBrain® var palīdzēt uzlabot garīgo veselību un apzinātību, mazinot stresu un trauksmi, uzlabojot pašcieņu un pārliecību, kā arī palielinot indivīda spēju koncentrēties un pievērst uzmanību pašreizējam brīdim.
Pētījumi par apzinātību:
Mindfulness yields beneficial effects in improving individuals’ quality of life and improving mental health through reducing perceived stress.
Published in Anxiety, Stress, & Coping | A. Valikhani | 2020
Mindfulness exerts positive effects on mental health among the general population mostly via improving emotion regulation.
Published in Mindfulness | Laura Freudenthaler | 2017
Data suggest mindfulness added to IRT may enhance psychological quality of life in people with severe mental illness from a public community center.
Published in Schizophrenia Research | Emilio López-Navarro | 2015
Conclusions Online mindfulness training can improve mental health.
Published in Journal of Medical Internet Research | W. Mak | 2015
Findings suggest that daily positive affect and cognition are maintained by an upward spiral that might be promoted by mindfulness training.
Published in Frontiers in Psychology | E. Garland | 2015
If the findings of this study confirm the effectiveness of mindfulness programmes in this population, it will be possible to improve quality of life and health while optimising public resources and reaching a greater number of people.
Published in Trials | Vera Salvo | 2018
These results suggest that online mindfulness interventions may be effective at improving mental health in the general population.
Published in Mindfulness | N. Bailey | 2018
Mindfulness-based interventions effectively improved well-being, health, and quality of life.
Published in Iranian Red Crescent Medical Journal | E. Aghaie | 2018
These results suggest that mindfulness retreats are associated with improvements in mental health.
Published in Mindfulness | Andrew S Mcclintock | 2019
Overall, these findings showed the promise of applying mindfulness-based interventions to enhance meaning in life.
Published in Mindfulness | S. Chu | 2020
Comments