Atkarības un dinamiskais neirofīdbeks

Cilvēki bieži „pašārstē” sevi ar alkoholu, narkotikām, pārēšanos, darbaholismu vai pat pārmērīgu iepirkšanos, lai mainītu savu iekšējo emocionālo stāvokli. Ar neirofīdbeka (neurofeedback) seansiem ir iespējams sakārtot šo emocionālo nestabilitāti, kas raisa tieksmi pēc dažādām atkarībām.

Ar neirofīdbeka seansu palīdzību persona rod mentālu stabilitāti, lielāku spēku, lai pārvarētu atkarību tieksmes pamatā esošos impulsus.

Atkarību izraisoši medikamenti, tāpat, kā viss iepriekš minētais, arī var radikāli mainīt smadzeņu darbību. Smadzenes pielāgojas medikamentos esošajām vielām, salīdzinoši ātri pielīdzinot ārstnieciskos nolūkos izraisīto stāvokli to dabiskajam miera stāvoklim. Tas rada nepareiza jebšu iluziora līdzsvara efektu. Tā kā neirofīdbeka sesiju laikā smadzenes atgriežas dabiskā stāvoklī, šis iluziorais efekts tiek neitralizēts.

Lai gan neirofīdbeka seansi var palīdzēt psiholoģiskās vielu radītās atkarības mazināšanā, fiziskā jeb organisma atkarība joprojām ir jāpārvar, un ļoti svarīga ir daudzpusīga pieeja, kuru jums palīdzēs izstrādāt speciālists. Neirofīdbeka seansus nevajadzētu uzskatīt par atsevišķu terapiju, bet gan kā atbalsta metodi. Tas nav brīnumlīdzeklis, kas jūsu vietā paveiks darbu, tomēr tas sniedz stabilu emocionālo pamatu.

Vairākos UCLA pētījumos gūts apstiprinājums, ka izmantojot regulārus neirofīdbeka seansus kā papildus metodi atkarību ārstēšanā, vismaz 70% respondentu gada laikā neatkārtojas atkarību izraisošās vielas lietošana vai atkarības uzvedība, tā apliecinot, ka rezultāts ir ilgnoturīgs.

Procedūras apraksts:

Pie galvas tiek piestiprināti divi mazām austiņām līdzīgi sensori, kas fiksē smadzeņu viļņus. Informācija tiek ierakstīta programmā, kas līdzīgi „Google” meklētājam veic smadzeņu pārmeklēšanu (neraizējieties, tas neizplatīs nevēlamās e-pasta vēstules, kuras jūs nekad negribētu nosūtīt!) un identificē tās smadzeņu vietas, kas funkcionē neatbilstoši, proti, darbojas pārlieku aktīvi, ir mazaktīvas, vai konstatē abas šīs pazīmes reizē. Tad iegūtā informācija tiek pārraidīta atpakaļ smadzenēm kā mūzika, kuru pārtrauc pārlēcieni un traucējumi. Cilvēka smadzenes ir tik gudras, ka tās pašas spēj sakārtoties, palielinot aktivitāti vietās, kur tā ir pārāk maza, un samazinot tur, kur tā ir pārlieku liela. Pēc kāda laika un pēc vairākiem seansiem smadzenes sasniedz savu optimālo darbības režīmu un atkarību radītie paterni mazina savu ietekmi un atkarīgo.