Atklāta jauna tipa smadzeņu šūna

Viens no intriģējošākajiem jautājumiem par cilvēka smadzenēm vienlaikus ir arī viens no visgrūtāk atbildamajiem – kas atšķir cilvēka smadzenes no dzīvnieku smadzenēm?

“Mēs patiešām arvien neesam izpratuši, kas padara cilvēka smadzenes tik īpašas,” stāsta Eds Leins (Ed Lain), pētnieks. “Laba izpētes platforma ir šūnu atšķirību meklēšana dažādos smadzeņu apvidos. Un to mēs arī darām.”

Pētījumā, kas lasāms Nature Neuroscience, Leins varētu būt atradis atbildi uz šo sarežģīto jautājumu. Kopā ar komandu pētnieki atklājuši šūnu cilvēka smadzenēs, kas nekad iepriekš nav atklāta pelēm un citiem laboratorijas dzīvniekiem.

Vizuāli aksoni ap šūnu izkārtoti it kā rozes formā, un tie pieder inhibitējošo neironu klasei, kuru uzdevums ir bremzēt citu neironu aktivitātes smadzenēs. Pētījumā gan nav pierādīts, ka šī šūna ir absolūti unikāla tikai cilvēka smadzenēm, taču fakts, ka grauzēju smadzenēs tās nav, pētniekiem šķiet ļoti vērtīgs pamats hipotēzēm – maksimums, ko viņi pieļauj, ir doma, ka šie neironi atrodami arī augstāko primātu smadzenēs.

Zinātniekiem šobrīd jāsaprot, tieši kādu lomu jaunatklātais neirons veic smadzenēs. Zinātnieki redz, ka šī šūna kontrolē informāciju ļoti īpašā veidā. Ja salīdzinām inhibitējošos neironus ar automašīnu, un pieņemam, ka šie neironi pilda bremžu funkcijas, tad jaunatklātā šūna “bremzē” tikai dažos noteiktos punktos un ne citos. Viena no hipotēzēm – iespējams, jaunatklātā šūna kontrolē mūsu cilvēcību.

Pētnieki saka – mūsu smadzenes nav vienkārši palielinātas peļu smadzenes. Kaut kas mūs padara par cilvēkiem. Un iespējams, ka atbilde slēpjas jaunajā atklājumā.

Avots: Eszter Boldog, Trygve E. Bakken, Rebecca D. Hodge, Mark Novotny, Brian D. Aevermann, Judith Baka, Sándor Bordé, Jennie L. Close, Francisco Diez-Fuertes, Song-Lin Ding, Nóra Faragó, Ágnes K. Kocsis, Balázs Kovács, Zoe Maltzer, Jamison M. McCorrison,

Jeremy A. Miller, Gábor Molnár, Gáspár Oláh, Attila Ozsvár, Márton Rózsa, Soraya I. Shehata, Kimberly A. Smith, Susan M. Sunkin, Danny N. Tran, Pratap Venepally, Abby Wall, László G. Puskás, Pál Barzó, Frank J. Steemers, Nicholas J. Schork, Richard H. Scheuermann, Roger S. Lasken, Ed S. Lein, Gábor Tamás. Transcriptomic and morphophysiological evidence for a specialized human cortical GABAergic cell type. Nature Neuroscience, 2018

Pēc RigaBrain smadzeņu treniņiem uzlabojās smadzeņu pašorganizēšanās!