Autiskā spektra traucējumi. Kas jauns zinātnē?

Lielākā daļa bērnu iemācās socializēties un sazināties bez piepūles. Viņi viegli integrējas vienaudžu grupās un ir veiksmīgi, veidojot draudzības saites. Tomēr dažiem bērniem ir lielas grūtības socializēties, un viņi nereti paliek izolēti no vienaudžiem. Ja līdzās šādām sociālās komunikācijas grūtībām bērnam ir neparasti šauras intereses un raksturīga uzvedība, kas atkārtojas, iespējams, ka viņam ir autisms vai Aspergera sindroms.

Abi iepriekš minētie sindromi ir autisma spektra apakšgrupas. Galvenā atšķirība starp autismu un Aspergera sindromu ir tāda, ka autistisks bērns iemācās runāt salīdzinoši vēlā attīstības stadijā, bieži vien līdz divu gadu vecumam nerunājot vispār. Bērnam var būt arī mācīšanās grūtības, zemāks IQ un kognitīvās attīstības kavēšanās.

Turpretī bērni ar Aspergera sindromu runāt iemācās savlaicīgi un viņiem parasti nav mācīšanās grūtību, taču socializācija viņiem padodas grūti un sarežģīti, un bieži vien šie bērni ir ļoti aizrāvušies ar šaurām, tikai viņus interesējošām tēmām. Tiek lēsts, ka autisms skar vairāk nekā 500 000 ģimeņu Apvienotajā Karalistē, un apmēram 1,5 miljoniem amerikāņu ir kāds no autisma spektra sindromiem. Paredzams, ka šie skaitļi pieaugs – pamatojoties uz Amerikas Savienoto Valstu Izglītības departamenta statistiku, autisma diagnoze pieaug par 10 līdz 17 procentiem gadā.

Kembridžas Psihiatrijas departamenta Autisma Izpētes centra mērķis ir izprast autisma un Aspergera sindroma biomedicīniskos cēloņus. Šobrīd pētījumos piedalās ģimenes, kurās ir cilvēki ar autismu un Aspergera sindromu, un Kembridžas pētnieki izmanto molekulāras ģenētiskās izpētes, lai identificētu tā saucamos “jutīguma gēnus”.

Šobrīd pētījumu galvenais fokuss veltīts tam, lai noteiktu specifiskas strukturālas un funkcionālas atšķirības cilvēkiem ar un bez autisma un Aspergera sindroma. Kembridžas zinātnieki jau atklājuši – ja cilvēki ar autismu un Aspergera sindromu mēģina atšifrēt emocionālas sejas izteiksmes, daļa no smadzenēm, ko sauc par amigdalu jeb smadzeņu mandeli, ir mazāk aktīva, salīdzinot ar cilvēkiem bez autiskā spektra sindromiem.

Atklāts arī, ka augstāks pirmsdzemdību testosterona līmenis ir saistīts ar samazinātām sociālajām prasmēm, bet izcilu uzmanību uz detaļām zīdaiņu izpētes grupās.

Tā kā autisms un Aspergera sindroms biežāk skar zēnus nekā meitenes, Kembridžas neirozinātnieki ir veikuši testosterona pētījumus, lai izpētītu tā ietekmi uz smadzeņu attīstību un zīdaiņu pēcdzemdību uzvedību. Augļa testosterona līmenis ļoti lielā mērā nosaka smadzeņu attīstību, kā arī mazuļa kognitīvo profilu, jo ir saistīts ar androgēnu receptoriem smadzenēs. Amigdala ir viens no reģioniem, kas ir bagāts ar šādiem receptoriem. Kembridžas pētnieki ir pierādījuši, ka augstāks pirmsdzemdību testosterona līmenis ir saistīts ar samazinātām sociālajām prasmēm, taču lieliski attīstītu zīdaiņu spēju pievērst uzmanību detaļām.

Autisms un Aspergera sindroms ir skaidri novērojami jau agrā bērnībā. Kembridžas neirozinātnieki ir radījuši jauni metodi autisma spektra traucējumu diagnosticēšanai bērniem, kas jaunāki par 18 mēnešiem. Eksperimentālās psiholoģijas katedras pētnieki pēta dzirdes un redzes sensoru apstrādes procesus bērniem ar autismu, lai pārbaudītu, kā maņu hiperjutīgums un izcili attīstītā uzmanība uz detaļām ir saistīta ar viņu grūtībām sociālajā sfērā. Sabiedrībai ir nodots arī animācijas DVD, lai palīdzētu bērniem ar autismu uzzināt par emocijām un izprast tās.

Ieskaties mūsu pētījumos par neinvazīvās metodes efektivitāti darbā ar autiskā spektra bērniem – https://www.rigabrain.com/neirofidbeks un piesakies https://www.rigabrain.com/pieteikties.

Avots: Cambridge, The Autism Research Centre