Cilvēka valodas izcelsme - vismaz 25 miljonu gadu senā pagātnē

Zinātnieki atklājuši, ka cilvēka valodas aizmetņi smadzenēs radušies, par vismaz 20 miljoniem gadu ātrāk, kā līdz šim tika domāts.

Agrāk zinātnieki uzskatīja, ka pirms aptuveni 5 miljoniem gadu ir radies priekštecis, kas kopīgs gan cilvēkam, gan pērtiķim.

Neirozinātnieku vidē tas ir pielīdzināms fosilijas atrašanai, kas izgaismo evolucionāro vēsturi. Tomēr, atšķirībā no kauliem, smadzenes nefosilizējas. Tā vietā neirozinātniekiem, pētot dzīvo primātu smadzeņu skenējumus un salīdzinot tos ar cilvēkiem, ir jāizpēta, kādas smadzenes varētu būt bijušas abu sugu kopīgajiem senčiem.

Stāsta profesors Kriss Petkovs (Chris Petkov) no Medicīnisko zinātņu fakultātes, Ņūkāslas universitātes, Apvienotās Karalistes pētījuma vadītājs: «Tas ir tāpat kā atrast jaunu fosiliju no sen zaudēta senča. Ir arī satraucoši, ka tam varētu būt vēl vecāka izcelsme, kas gan mums vēl jāatklāj.”

Eiropas un ASV zinātnieku starptautiskās komandas veica smadzeņu attēlveidošanas pētījumu un analīzi par dzirdes reģioniem un smadzeņu neirālajiem cilvēku un pērtiķu izlasēs. Pētījums publicēts Nature Neuroscience.

Viņi atklāja šī valodas ceļa segmentu cilvēka smadzenēs, kas savieno dzirdes garozu ar frontālās daivas reģioniem, kas ir svarīgi runas un valodas apstrādei. Lai gan runa un valoda cilvēkiem ir unikāla, saikne ar citu primātu akustisko ceļu liecina par evolucionāru pamatu akustiskās izziņas un balss saziņas jomā.

Profesors Petkovs piebilst: “Mēs paredzējām, bet nevarējām droši zināt, vai cilvēka valodas ceļš varētu būt sākotnēji attīstījies primātu dzirdes sistēmā. Es atzīstu, ka mēs bijām pārsteigti par atradumiem.”

Pētījumā izgaismota arī ievērojamā cilvēka valodas ceļa transformācija. Tika atrasta galvenā cilvēka unikālā atšķirība: smadzeņu kreisā puse šajā valodas attīstības ceļā caurmērā bijusi spēcīgāka, un labā puse bija novirzījusies no akustiskā evolucionārā prototipa, lai iesaistītu nedzirdīgas smadzeņu daļas.

Profesors Timotijs Grifiths (Timothy Griffiths), konsultants neirologs Ņūkāslas universitātē, Apvienotajā Karalistē, norāda: “Šim atklājumam ir milzīgs potenciāls, lai saprastu, kurus cilvēka dzirdes izziņas un valodas aspektus var pētīt ar citu dzīvnieku modeļiem, kas varbūt nav iespējami cilvēkiem un pērtiķiem. Pētījums jau ir iedvesmojis jaunus pētījumus, tostarp ar neiroloģijas pacientiem.”

Avots: Fabien Balezeau, Benjamin Wilson, Guillermo Gallardo, Fred Dick, William Hopkins, Alfred Anwander, Angela D. Friederici, Timothy D. Griffiths, Christopher I. Petkov. Primate auditory prototype in the evolution of the arcuate fasciculus. Nature Neuroscience, 2020;

P.S. Atceries, jo optimālākas smadzenes, jo vieglāk apgūt valodas. www.rigabrain.com/pieteikties