Dejošana attīsta smadzenes īpašā veidā

Dejošana ir ne tikai jautra aktivitāte, bet arī veids, kā attīstīt savas smadzenes. Šajā rakstā uzzināsiet par dejošanas ietekmi uz jūsu kognitīvajām spējām un kā tā var uzlabot jūsu smadzeņu darbību. Dejošana ir ne tikai forša, bet arī noderīga!

Mūzika aktivizē mūsu smadzeņu dziļākās zonas, bet kas notiek dejotāja smadzenēs? Kustība var izraisīt plūsmas stāvokli, kas rada intuitīvu nervu tīklu.

Kā dejošana ietekmē smadzeņu attīstību?

Dejošana ir pierādīts veids, kā uzlabot smadzeņu darbību un attīstīt kognitīvās spējas. Kad mēs dejojam, mūsu smadzenes tiek stimulētas un veicina dažādas smadzeņu funkcijas. Piemēram, dejošana uzlabo atmiņu, koncentrēšanās spējas un radošo domāšanu. Tāpat dejošana veicina arī smadzeņu plastiskumu un veido jaunas neironu savienojumu tīklus. Tāpēc, ja vēlaties attīstīt savas smadzenes, iekļaujiet dejošanu savā ikdienas dzīvē!

Kā dejošana uzlabo kognitīvās spējas?

Dejošana uzlabo kognitīvās spējas daudzos veidos. Pirmkārt, tā stimulē smadzeņu darbību, palielinot asinsriti un skābekļa piegādi smadzenēm. Tas veicina labāku koncentrēšanos, uzmanību un atmiņu. Dejošana arī veicina radošo domāšanu, jo tā prasa izmantot dažādas kustības un veidot jaunas kombinācijas.

Kāda veida dejošana ir visefektīvākā smadzeņu attīstībai?

Visefektīvākā dejošanas veida smadzeņu attīstībai nav viena noteikta atbilde, jo dažādi dejošanas stili un veidi var dot dažādus labumus. Tomēr daži pētījumi liecina, ka dejošana, kas prasa sarežģītas kustības un prasību izpildi, var būt īpaši labvēlīga smadzeņu attīstībai. Piemēram, dejošanas stili kā balets, hiphops, tango vai Dziesmusvētku deju lieluzvedums prasa precīzas kustības, koordināciju un koncentrēšanos, kas var veicināt smadzeņu plastiskumu un uzlabot kognitīvās spējas. Tomēr, galvenais ir atrast dejošanas veidu, kas jums patīk un kas jums sagādā prieku, jo tas veicinās ilgtermiņa iesaistīšanos un labumu jūsu smadzenēm.

Kā dejošana var palīdzēt uzlabot atmiņu un koncentrēšanos?

Dejošana var palīdzēt uzlabot atmiņu un koncentrēšanos daudzos veidos.

1. Pirmkārt, dejošana prasa smadzeņu darbību, kas veicina jaunu neironu veidošanos un saistību veidošanos starp dažādām smadzeņu daļām. Tas var uzlabot smadzeņu plastiskumu un veicināt labāku atmiņu un koncentrēšanos.

2. Otrkārt, dejošana prasa precīzas kustības un koordināciju, kas attīsta motoriku un uzlabo smadzeņu-ķermeņa saziņu. Tas var palīdzēt uzlabot koncentrēšanos un uzmanību.

3. Dejošana ir arī emocionāli stimulējoša aktivitāte, kas var uzlabot garastāvokli un samazināt stresu, kas varētu traucēt atmiņu un koncentrēšanos.

Kādas ir citās priekšrocības, kas saistītas ar dejošanu?

Dejošana ne tikai uzlabo atmiņu un koncentrēšanos, bet tā ir arī saistīta ar citām priekšrocībām. Pētījumi ir parādījuši, ka dejošana var uzlabot fizisko veselību, jo tā ir fiziska aktivitāte, kas veicina sirds un asinsvadu sistēmas darbību un uzlabo izturību. Turklāt, dejošana ir sociāla aktivitāte, kas veicina sociālo saziņu un mijiedarbību ar citiem cilvēkiem. Tas var uzlabot garastāvokli un samazināt sociālo izolāciju. Dejošana arī veicina radošumu un pašizpausmi, jo tā ir veids, kā izteikt sevi caur kustībām un izteiksmi. Tāpēc, dejošana ir veselīga un patīkama aktivitāte, kas sniedz daudz priekšrocību gan fiziskajai, gan garīgajai veselībai.

Dejotāja smadzenes attīstās īpašā veidā

Mūzika un deja jau tūkstošiem gadu ir bijusi cilvēka pieredzes pamatsastāvdaļa. Tās ir nodrošinājušas mijiedarbību, kas ir radījusi tuvas kopienas un bagātas kultūras.

Neirozinātne ir studējusi mūziku gadu desmitiem. Ir noskaidrots, ka tā unikālā veidā aktivizē dziļākos smadzeņu apgabalus. Dziļās smadzeņu zonas, galvenokārt, ir atbildīgas par emocijām, atmiņu un sociālo mijiedarbību. Tās cilvēka smadzenēs attīstījas daudz agrāk nekā kognitīvās funkcijas smadzeņu garozā.

Dziļās smadzeņu zonas, galvenokārt, ir atbildīgas par emocijām, atmiņu un sociālo mijiedarbību.

Mana doktora disertācija izstrādāja metodes, kā izprast procesus, ko deja rada smadzeņu garozā. Es salīdzināju profesionālo dejotāju un mūziķu smadzeņu funkcijas ar cilvēkiem, kuriem nav ne dejošanas, ne mūzikas pieredzes, viņiem skatoties deju ierakstus. Dejotāju smadzeņu aktivitāte atšķīrās no mūziķu un parasto cilvēku, kad notika pēkšņas pārmaiņas mūzikā, ilgstoša mūzikas klausīšanās un audio-vizuālās dejas izpildījums.

Šie rezultāti apstiprina agrākos pieņēmumus, kas norāda, ka dejotāju dzirdes un motoriskā smadzeņu garoza attīstās unikālā veidā. Manā pētījumā dejotāju smadzenes reaģēja uz izmaiņām mūzikā daudz ātrāk nekā mūziķu un parasto cilvēku smadzenes. Dejotāju smadzenes uz mūzikas izmaiņām reaģēja kā reflekss, pirms dejotājs pats to apzinājās.

Es arī atklāju, ka dejotājiem ir spēcīgāka sinhronizācija zemajā teta frekvencē. Teta sinhronizācija ir saistīta ar emocijām un atmiņas procesiem, kuri centrāli visu personu savstarpējiem kontaktiem un pašizpratnei.

Dejā cilvēka pamatelementi apvienojas dabiskā veidā.

Pieskārieni un sadarbība ir neatņemami dejas elementi – bez tiem tā vairs nav deja. Šie elementi ir tik pat svarīgi dejošanai, cik kustības un mūzika. Tomēr dejas neirozinātne joprojām ir jauna zinātne. Līdz ar to smadzeņu procesi par pieskārieniem un sadarbību vēl nav īsti pētīti, izmantojot konkrēti deju.

Mēs zinam, ka dejā, dabīgā veidā, apvienojas cilvēka pamatelementi. Tajā tiek apvienoti radošās izpausmes, precīzas kustības un sadarbība, līdzīgi kā spēlējot mūziku. Kustība ietver visu ķermeni tāpat kā sportā.

Dejošana arī asociējas ar “plūsmu”, labi izpētītu parādību, kurā cilvēks kļūst pilnībā iegrimis kādā aktivitātē. Ir izpētīts, ka pieredzētā “plūsma” palielina personas vispārējo apmierinātību un produktivitāti, kā arī darbības kvalitāti. Tā arī samazina neirālā tīkla aktivitāti, kas ir atbildīgs par loģiskiem lēmumiem un detalizētiem novērojumiem.

Tas rada vietu radošam nervu tīklam, kuram ir svarīga loma, attīstot atslābinātu prāta stāvokli.

Šī instrumenta vingrināšana prasa ārkārtīgu precizitāti. Ir konstatēts, ka tā dažādās izpausmēs veido motoriskos ķermeņa procesus smadzenēs. Tikmēr uz dejotājiem veiktie pētījumi atklāj, kā viņu smadzenes ir specializējušās, lai apstrādātu deju kustības.

Ir noskaidrots, ka mūziķu un dejotāju smadzeņu struktūra atšķiras no parasto cilvēku, apgabalos, kuri ir atbildīgi par kustību un skaņas uztveri.

Smadzeņu sinhronizācija nodrošina netraucētu sadarbību.

Pētījumi par mūzikas producēšanu un kustību rāda, ka sadarbības laikā divu cilvēku smadzenes tiek noregulētas vienā un tajā pašā frekvencē. Tas izpaužas kā abu dalībnieku zemās frekvences viļņu sinhronizācija.

Smadzeņu sinhronizācija nodrošina nepārtrauktu sadarbību un ir nepieciešama harmoniskai mūzikas vai kustību radīšanai. Spēja pielāgoties cita cilvēka galvas smadzeņu frekvencei ir ļoti svarīga jebkuras empātiskās kopienas funkcionēšanai.

Pēdējā laikā pētnieki ir guvuši fantastiskus rezultātus par vingrošanas nozīmi kā garastāvokļa uzlabotāju. Papildus medikamentiem un psihoterapijai, vingrošana šobrīd tiek pat ieteikta kā depresijas ārstēšanas veids. Vingrošana izdala hormonus, kas rada labsajūtu, kas savukārt veicina pozitīvus emocionālos procesus smadzenēs. Vingrošana arī pazemina amigdalas aktivizēšanos, smadzeņu baiļu un stresa centru.

Pareizā deju stila atrašana var padarīt dejotājus eiforiskus un likt viņiem aizmirst oficiālo vingrojumu ieteikumus un soļu skaitītājus.

Dejotājiem, kas nodarbojas ar graciozām kustībām, ir jāprot apzināties savu ķermeni un (apzināties) bezvārda komunikāciju. Šīs prasmes ir īpaši svarīgas mūsdienās, kad mēs pavadām tik daudz laika sēžot un iekš virtuālajām realitātēm. Mūsu dzīvesveids ir aizvedis mūs tālāk no mūsu pašu fiziskajiem piedzīvojumiem un bezvārda emocionālo vēstījumu saprašanas.

Piemēram, saskarsmes improvizācija liek dejotājiem uzmanīgāk ieklausīties sava partnera ķermenī. Ir zināms, ka pat pieskāriens mazina sāpes, bailes un satraukumu.

Funkcionālā smadzeņu attēlu veidošana ir parādījusi, ka šie pieskārieni izpaužas arī smadzenēs. Vienā pētījumā, pieskāriens no kādas vienas, īpašas personas mazināja sāpju aktivizēšanos smadzenēs elektrības stimulācijas laikā, salīdzinot ar sāpēm, kas piedzīvotas vienatnē.

Sāpes, stress un trauksme bieži iet roku rokā ar depresiju. Deja, mūzika un ar to saistītās terapijas formas var palīdzēt mazināt garīgās svārstības pat pirms pilnīgas depresijas iestāšanās. Pozitīvi rezultāti ir gūti, ārstējot depresiju ar mūzikas terapiju.

Deja ir izteikti subjektīva pieredze. Tomēr neirozinātne var palīdzēt mums saprast, kā cilvēki var izmantot dejas, lai savā tehnoloģiju piepildītājā pasaulē justos vairāk saistīts viens ar otru.

Autors: Hanna Poikonen

RigaBrain ir viens no neirozinātnes pīlāriem Latvijā. Izmantojam Dinamisko neirofīdbeku, lai palīdzētu smadzenēm pašām sevi sakārtot. Ieskaties https://www.rigabrain.com/neirofidbeks vai zvani +37127771821 !