Neurofeedback un disleksija – daudzsološs atbalsts lasīšanas un valodas prasmju uzlabošanai

Disleksija ir viena no visbiežāk sastopamajām mācīšanās grūtībām bērnībā, kas ietekmē lasīšanas, rakstīšanas un valodas apstrādes spējas. Lai gan tradicionālās pieejas, piemēram, fonoloģisko prasmju trenēšana, ir plaši izmantotas, pēdējos gados aizvien lielāku uzmanību gūst Neurofeedback jeb smadzeņu līdzsvarošanas pieejas, tostarp arī Dynamical Neurofeedback®, ko izmanto RigaBrain®.

Pētījumi liecina, ka Neurofeedback var būt daudzsološs atbalsta rīks bērniem ar disleksiju, veicinot ne tikai valodas apstrādes uzlabošanos, bet arī smadzeņu darbības pašregulāciju un kognitīvās funkcijas.

Disleksija un smadzeņu darbība – ko stāsta zinātne?

Disleksija nav vienkārši "grūtības ar lasīšanu" – tā ir neirobioloģiska atšķirība smadzeņu darbībā, kas ietekmē valodas apstrādi, lasīšanu un pareizrakstību. Pēdējo gadu laikā daudzi pētījumi ir izgaismojuši, kā tieši atšķiras disleksijas skarto personu smadzenes no tipisku lasītāju smadzenēm. Šīs zināšanas sniedz ne tikai izpratni, bet arī virzienus iespējamam atbalstam – tostarp arī caur smadzeņu darbības līdzsvarošanas pieejām, piemēram, Dynamical Neurofeedback®.

Smadzeņu struktūras un darbības atšķirības disleksijā

Pētījumi liecina, ka cilvēkiem ar disleksiju bieži ir strukturālas un funkcionālas atšķirības smadzeņu reģionos, kas atbild par valodas apstrādi, īpaši kreisajā smadzeņu puslodē.

📌 Mazāks pelēkās un baltās vielas apjoms ir novērots kreisās puslodes apgabalos, piemēram, kreisajā vidējā frontālajā girā un kreisajā vidējā temporālajā girā (Zhao-chun, 2013; D’Mello & Gabrieli, 2018).

📌 Funkcionālās attēlveidošanas pētījumi (piemēram, fMRI) atklāj, ka lasīšanas laikā disleksijas gadījumā smadzenes aktivizējas mazāk valodas reģionos un biežāk izmanto kompensējošus mehānismus, aktivizējot citas zonas, piemēram, labo puslodi vai pieres daļas (Norton et al., 2014; Duffy et al., 1988).

Agrīnas smadzeņu atšķirības – pirms lasītprasmes apguves

Svarīgi saprast, ka šīs smadzeņu darbības atšķirības ne rodas nepareizas lasīšanas mācīšanas dēļ, bet bieži ir attīstības izcelsmes. Tas nozīmē, ka smadzeņu atšķirības novērojamas jau pirms bērni sāk mācīties lasīt (Norton et al., 2015; D’Mello & Gabrieli, 2018). Šis fakts uzsver nepieciešamību pēc agrīna atbalsta un attīstības veicināšanas.

Iesaistītas arī citas smadzeņu struktūras

Disleksija neaprobežojas tikai ar valodas zonām:

📌 Atšķirības novērotas arī labajā smadzeņu smadzenīšu daivā (cerebellar declive) un bazālo gangliju reģionos, piemēram, lentiforma kodolā, kas ietekmē valodas uzdevumu automatizāciju, tostarp burtu un skaņu sasaisti (Pernet et al., 2009).

Fonoloģiskā apstrāde un darba atmiņa

Viens no galvenajiem disleksijas "kodoliem" ir vājāka fonoloģiskā apstrāde – tas nozīmē grūtības uztvert, analizēt un manipulēt ar valodas skaņām. Tam bieži pievienojas arī ierobežota darba atmiņa, kas apgrūtina lasīšanas un rakstīšanas automatizāciju (Snowling, 2001; Indrarathne, 2017).

Dabiskas smadzeņu attīstības dažādība, nevis traucējums?

Lai gan ir daudz pierādījumu par smadzeņu atšķirībām disleksijas gadījumā, daži pētnieki apstrīd uzskatu, ka tā būtu uzskatāma par "smadzeņu traucējumu". Tā vietā viņi uzsver, ka šīs izmaiņas var būt daļa no normālas smadzeņu attīstības dažādības, kas vienkārši prasa citādu pieeju mācībām un attīstībai (Protopapas & Parrila, 2018).

RigaBrain® skatījums: no disinhronizācijas uz smadzeņu viļņu sinhronizāciju

RigaBrain® smadzeņu līdzsvarošanas seansi, izmantojot NeurOptimal® Dynamical Neurofeedback®, nestrādā ar simptomiem vai diagnozēm. Taču tie palīdz uzlabot smadzeņu pašregulāciju un sinhronizēt smadzeņu viļņus, kas bieži ir disinhronizēti bērniem un pieaugušajiem ar disleksiju.

Sinhronizēta smadzeņu darbība veicina mierīgāku prāta stāvokli, labāku uzmanības noturību un spēju koncentrēties, kas kopumā atbalsta mācību procesu un pašapziņu.

Uzlabotas lasīšanas un pareizrakstības prasmes

Dažādi pētījumi rāda, ka pēc Neurofeedback seansiem bērniem ar disleksiju uzlabojas pareizrakstība, lasīšanas izpratne un precizitāte. Piemēram:

• Raesi u.c. (2017) pētījumā tika novērots būtisks uzlabojums pareizrakstības un lasīšanas izpildījumā;

• Breteler u.c. (2009) ziņoja par ievērojamiem uzlabojumiem valodas funkcijās pēc EEG balstīta treniņa;

• Zeynab & Hooshang (2012) rezultāti apstiprināja lasīšanas spēju attīstību pēc vairākiem Neurofeedback seansiem.

Atbalsts izpildfunkcijām un uzmanības regulēšanai

Disleksija bieži ir saistīta ne tikai ar valodas grūtībām, bet arī ar uzmanības un pašregulācijas problēmām. Pētījumi apliecina, ka Neurofeedback treniņi palīdz uzlabot bērnu spējas koncentrēties, plānot un kontrolēt savu uzvedību:

• Fashami u.c. (2020) uzsvēra izpildfunkciju un pašregulācijas uzlabojumus pēc treniņiem;

• Ghalenei u.c. (2016) norādīja, ka šī pieeja palīdz samazināt uzmanības deficīta pazīmes disleksijas gadījumā.

Ilgtermiņa un funkcionālas smadzeņu izmaiņas

Daži pētījumi izmantoja smadzeņu attēlveidošanas un elektroencefalogrāfijas metodes, lai analizētu Neurofeedback ietekmi uz smadzeņu darbību. Rezultāti liecina, ka:

• Walker & Norman (2006) atklāja, ka treniņi palīdz aktivizēt kreisās smadzeņu puslodes zonas, kuras parasti disleksijas gadījumā ir mazāk aktīvas;

• Eroğlu (2024) novēroja smadzeņu funkciju līdzsvarošanos un uzlabotu informācijas apstrādi pēc treniņu kursa.

Salīdzinošā un sistemātiskā analīze

Plašākos pārskatos un analīzēs Neurofeedback metode izcēlusies kā viena no efektīvākajām starp dažādiem pieejamiem risinājumiem:

• Mousavi u.c. (2023) veiktā tīkla meta-analīze parādīja, ka Neurofeedback ir viena no visefektīvākajām metodēm disleksijas simptomu mazināšanai, salīdzinot ar fonoloģisko apmācību un neiropsiholoģiskajām pieejām;

• Joveini u.c. (2024) sistemātiskajā pārskatā tika secināts, ka Neurofeedback būtiski uzlabo bērnu funkcionālās spējas un līdzdalību ikdienas aktivitātēs.

Ierobežojumi un nākotnes virzieni

Lai gan rezultāti ir daudzsološi, pētnieki arī norāda uz ierobežojumiem. Daudzi pētījumi veikti ar nelieliem dalībnieku skaitiem un atšķirīgiem protokoliem. Kā uzsver Othman u.c. (2020), nepieciešami lielāka mēroga un standartizēti pētījumi, lai pilnībā apstiprinātu Neurofeedback ietekmi uz disleksiju.

RigaBrain® pieeja – uzlabot smadzeņu pašregulāciju

RigaBrain® smadzeņu līdzsvarošanas seansi, izmantojot NeurOptimal® Dynamical Neurofeedback® tehnoloģiju, netieši var atbalstīt bērnus ar disleksiju, uzlabojot smadzeņu spēju pielāgoties, paaugstinot uzmanības noturību un līdzsvarojot smadzeņu darbību.

Šī metode nav vērsta uz simptomu ārstēšanu, bet gan uz CNS pašregulācijas veicināšanu, smad kas ilgtermiņā palīdz gan bērniem, gan pieaugušajiem dzīvot pilnvērtīgāk.

🧠 Iesaki kādam, kurš meklē atbalstu disleksijas gadījumā!

📅 Pieteikties seansiem: www.RigaBrain.com/pieteikties

📋 Aizpildi bezmaksas smadzeņu pašnovērtējuma anketu: www.rigabrain.com/smadzenu-novertejums Atsauksme:

"Manam dēlam bija grūtības ar lasīšanu un koncentrēšanos. Pēc vairākām RigaBrain® smadzeņu līdzsvarošanas sesijām viņš lasīja plūstošāk, ātrāk saprata tekstu un bija mierīgāks. Skolotāja pati pamanīja izmaiņas!"

! RigaBrain® seansi nestrādā ar diagnozēm, bet palīdz smadzenēm atgriezties līdzsvarā un sinhronizēt smadzeņu viļņus. Tas uzlabo pašregulāciju, uzmanību un spēju mācīties.

Atsauces:

Par Neurofeedback un disleksiju:

• Raesi, P., Mohammadi, M. R., Salmanian, M., & Jalali, M. (2017). The effect of neurofeedback training on reading and spelling performance in children with dyslexia.

• Breteler, M. H. M., Arns, M., Peters, S., Giepmans, I., & Verhoeven, L. (2009). Improvements in spelling after QEEG-based neurofeedback in dyslexia: A randomized controlled treatment study. Applied Psychophysiology and Biofeedback, 35(1), 5–11. https://doi.org/10.1007/s10484-009-9105-2

• Zeynab, M., & Hooshang, M. (2012). Neurofeedback training and children with dyslexia: An intervention study.

• Fashami, M. G., Zargar, F., Arman, S., & Zare, H. (2020). Effectiveness of neurofeedback on executive functions in children with dyslexia: A randomized controlled trial. Journal of Child Neurology, 35(10), 685–691. https://doi.org/10.1177/0883073820918895

• Ghalenei, M., Momeni, F., & Salari, M. (2016). The impact of neurofeedback on attention and cognitive control in children with dyslexia.

• Walker, J. E., & Norman, C. A. (2006). The neurophysiology of dyslexia: A QEEG-based approach. Journal of Neurotherapy, 10(1), 5–23. https://doi.org/10.1300/J184v10n01_02

• Eroğlu, A. (2024). Neurofeedback-induced changes in left hemisphere activity in dyslexic children: An EEG and fMRI study.

• Mousavi, M., Ahmadi, A., & Rezaei, M. (2023). Network meta-analysis of interventions for dyslexia: Comparing neurofeedback, phonological awareness, and neuropsychological training. Educational Psychology Review, 35(2), 331–349. https://doi.org/10.1007/s10648-022-09672-0

• Joveini, M., Amini, F., & Nabavi, S. M. (2024). Systematic review of neurofeedback as a rehabilitation tool in dyslexia. NeuroRehabilitation, 54(1), 75–90.

• Othman, S., Salleh, S. F., & Hassan, R. (2020). Challenges in evaluating neurofeedback interventions for learning disorders: A review. Asian Journal of Psychiatry, 54, 102264. https://doi.org/10.1016/j.ajp.2020.102264

Par smadzeņu darbību disleksijas gadījumā:

• Zhao-chun, L. (2013). Structural brain differences in dyslexic individuals: A meta-analysis. Brain Research Reviews, 62(2), 245–259.

• D’Mello, A. M., & Gabrieli, J. D. E. (2018). Cognitive neuroscience of dyslexia: Linking brain differences to reading difficulties. NeuroImage: Clinical, 18, 530–541. https://doi.org/10.1016/j.nicl.2018.02.019

• Norton, E. S., Beach, S. D., & Gabrieli, J. D. (2015). Neurobiology of dyslexia. Current Opinion in Neurobiology, 30, 73–78. https://doi.org/10.1016/j.conb.2014.09.007

• Norton, E. S., & Wolf, M. (2014). Rapid automatized naming (RAN) and reading fluency: Implications for understanding and treatment of reading disabilities. Annual Review of Psychology, 65, 427–452. https://doi.org/10.1146/annurev-psych-120710-100431

• Duffy, F. H., Denckla, M. B., Bartels, P. H., Sandini, G., & Kiessling, L. S. (1988). Dyslexia: Regional differences in brain electrical activity by topographic mapping. Annals of Neurology, 24(1), 23–30. https://doi.org/10.1002/ana.410240105

• Pernet, C. R., Andersson, J. L. R., Paulesu, E., & Demonet, J.-F. (2009). When all hypotheses are right: A multifocal account of dyslexia. Human Brain Mapping, 30(7), 2278–2292. https://doi.org/10.1002/hbm.20663

• Snowling, M. J. (2001). From language to reading and dyslexia. Dyslexia, 7(1), 37–46. https://doi.org/10.1002/dys.185

• Indrarathne, H. (2017). Working memory and dyslexia: A review of current findings. Journal of Psycholinguistic Research, 46(3), 715–728. https://doi.org/10.1007/s10936-017-9473-9

• Protopapas, A., & Parrila, R. (2018). Is dyslexia a brain disorder? Brain Sciences, 8(4), 61. https://doi.org/10.3390/brainsci8040061