Dusmas un smadzenes: kas notiek tavā galvā, kad tu dusmojies
Veidojot un apgūstot instrumentus dusmu pārvarēšanai, ir svarīgi izprast smadzeņu darbības pamata mehānismus. Tavas smadzenes ir tavas loģikas un emociju centrs. Saprotot, kā darbojas tavs ķermenis, tu vari labāk saprast, kāpēc tieši šādi domā un jūti, un ko tieši tu dari, kad dusmojies.
Zinātnieki ir identificējuši konkrētu smadzeņu reģionu, ko sauc par amigdalu jeb smadzeņu mandeli, kas apstrādā bailes, izraisa dusmas un motivē mūs rīkoties. Tā mūs brīdina par briesmām un aktivizē cīņas vai bēgšanas reakciju. Pētnieki arī konstatējuši, ka prefrontālā garoza ir smadzeņu zona, kas kontrolē argumentācijas spējas, spriešanu un palīdz mums domāt loģiski, pirms mēs rīkojamies.
Stereotipiski sievietes tiek uzskatītas par emocionālām un vīrieši – par loģiskiem, bet no pētījumiem secināms kas pārsteidzošs – zinātnieki atklājuši, ka vīriešiem ir lielāka tā smadzeņu daļa, kas veltīta emocionālu reakciju apstrādei, bet loģikas un informācijas apstrādes centri ir mazāki. Tam ir evolucioārs skaidrojums – vīrieši ikdienā bija nodarbināti ar medībām, konkurenci un varas izrādīšanu. Viņu spēcīgie, emocionālie dusmu izvirdumi, kam saknes meklējamas evolūcijā, mūsdienās tiek novēroti stresa vai strīdus epizodēs.
Vīriešiem mednieku-vācēju laikmetā bija vajadzīga liela smadzeņu mandele, lai ātri reaģētu, monitorējot vidē esošās iespējamās briesmas. Ja informācija par apkārtējo vidi tiek reģistrēta kā bīstama, amigdala raida briesmu signālu smadzenēm, kas savukārt izraisa fizioloģiskas reakcijas kaskādi — no strauja sirds ritma kāpinājuma līdz maksimāli saspringtiem muskuļiem, lai atbrīvotos adrenalīns. Milisekundēs vīrieši var kļūt nikni vai sastingt bailēs, vēl pirms viņu smadzeņu garoza apzinātā līmenī dod signālu par to, kas notiek.
Piemēram, tu esi pārpildītā restorānā un čalošanas troksnis no desmitiem sarunu piepilda gaisu. Pēkšņi viesmīlis nomet paplāti ar vairākām glāzēm, kas, atsitoties pret grīdu, sašķīst. Visi restorāna viesi teju vienlaikus apklust, jo rodas instinktīvi refleksi, lai apstātos un sastingtu, kad pēkšņi dzirdam skaļu troksni.
Smadzenes uzreiz nezina, vai pieredze ir reāla vai iedomāta. Kā tas var būt? Piemērs – tu skaties filmu. Ja tā ir šausmu filma un paralēli tu pēkšņi dzirdi troksni ārpusē, tava amigdala saka: “Celies un aizslēdz durvis!” It kā jūs ar prātu saprotat, ka ārā nav neviena maniaka ar cirvi, bet jūs droši vien tomēr piecelsieties un aizslēgsiet durvis. Vai arī tu skumju filmu, un vari sākt raudāt. Visi šie apstākļi izsauc viltus emocijas – to pašu jūtu līmeni, it kā notikums norisinātos reālajā dzīvē. Tas nozīmē, ka smadzenes nevar noteikt, kas ir bīstams un kas nav – un arī mākslīgi radīti notikumi var šķist apdraudoši. Noteiktu stimulu rezultātā smadzeņu mandele izsauc cilvēkā arī dusmu reakciju.
Kad amigdala mēģina spriest, vai pašreizējā situācija ir bīstama, tā salīdzina šo situāciju ar jūsu pagātnes emocionāli uzlādēto atmiņu klāstu. Ja kāds no galvenajiem elementiem ir kaut nedaudz līdzīgs ar dusmām pavadītai epizodei pagātnē – piemēram, balss skaņa vai sejas izteiksme, – amigdala nekavējoties atbrīvo šīs emocijas, un mēs tās izjūtam. Tas nozīmē, ka pat attālas līdzības var izraisīt baiļu signālus smadzenēs, brīdinot par draudiem. Šī viltus trauksme notiek tāpēc, ka cilvēka primārais mērķis ir izdzīvot, un smadzenes ir iekārotas vispirms reaģēt un domāt vēlāk.
Comments