Elpošana var mainīt tavas domas par brīvo gribu!

Vai nepārdomāti pieņemat lēmumus tāpēc, ka esat izsalcis vai saaukstējies? Citiem vārdiem sakot, vai smadzeņu iekšējo ķermeņa signālu apstrāde traucē jūsu lēmumiem brīvi rīkoties?

Pētnieki arvien apšauba mūsu spēju rīkoties pēc brīvas, no stimuliem neatkarīgas gribas. Mēs jau zinām, ka iekšējā ķermeņa signālus, tāpat kā sirds ritmu, ietekmē mūsu garīgie stāvokļi, kurus, pareizi vadot, var izmantot pat, lai, piemēram, mazinātu sāpju uztveri, un tie ir būtiski svarīgi ķermeņa pašapziņai. Piemēram, zarnas sūta neticami spēcīgus signālus mūsu prātam – un šis ir aktīvs pētījumu lauks.

Izrādās, ka šie iekšējie ķermeņa signāli patiešām ietekmē mūsu vēlmes un tieksmes.

Zinātnieki Šveicē ir pierādījuši, ka jums ir lielāka iespēja ierosināt smadzenēm pieņemt no ķermeniskajiem signāliem neatkarīgu lēmumu izelpas laikā. Līdz ar šiem secinājumiem ierosināts jauns pavērsiens gandrīz 60 gadus vecām neirozinātniskām debatēm par brīvu gribu un cilvēka smadzeņu funkcijām lēmumu pieņemšanas laikā.

“Mēs pierādām, ka brīvprātīga rīcība patiešām ir saistīta ar ķermeņa iekšējo stāvokli, it īpaši ar elpošanu, bet ne ar dažiem citiem ķermeņa signāliem, piemēram, sirdspukstiem,” skaidro Olafs Blanks (Olaf Blanke), EPFL fonda Bertarelli valdes priekšsēdētājs un vecākais autors.

Šo rezultātu centrā ir gatavības potenciāls (GP), smadzeņu garozā novērotais smadzeņu aktivitātes signāls, kas parādās ne tikai pirms brīvprātīgas muskuļu kustības, bet arī pirms kļūst zināms par nodomu kustēties. GP ir brīvprātīgas rīcības indikators, jo tas pastāvīgi parādās smadzeņu aktivitātes mērījumos tieši pirms brīvas gribas darbības veikšanas (piemēram, apzinoties, ka vēlies paņemt šokolādi).

Par GP interpretāciju ir diskutēts jau gadu desmitiem. Daži interpretē GP, lai parādītu, ka brīva griba ir ilūzija, jo GP parādās jau pirms apzinātas brīvas gribas pieredzes. Būtībā tas parāda, ka smadzenes apņemas pieņemt lēmumu (paņemt šokolādi), pirms mēs pat apzināmies, ka esam pieņēmuši šādu lēmumu.

GP patiesībā var sniegt ieskatu mehānismos, kas noved pie brīvprātīgas rīcības un brīvas gribas. Tas, kā smadzeņu neironi strādā, lai nonāktu pie lēmuma, joprojām ir slikti izprotams.

Un nu pētījumā gūts apliecinājums, ka GP ir saistīts ar elpošanu, paverot jaunu brīvas gribas pieredzes perspektīvu: regulārs elpošanas cikls ir daļa no mehānisma, kas noved pie apzinātas lēmumu pieņemšanas un brīvas gribas darbībām. Turklāt, izelpojot, mēs drīzāk uzsākam brīvprātīgas kustības.

Zināšanas par elpošanas ciklu nu varēs izmantot arī, lai prognozētu patērētāju uzvedību, piemēram, noklikšķinot uz “pirkt” pogas interneta veikalā. Ļoti plaši šos rezultātus varētu izmantot medicīnā.

Avots: Hyeong-Dong Park, Coline Barnoud, Henri Trang, Oliver A. Kannape, Karl Schaller, Olaf Blanke. Breathing is coupled with voluntary action and the cortical readiness potential. Nature Communications, 2020; 11 (1)

Arī RigaBrain ® smadzeņu treniņu centra apmeklētāji stāsta, ka pēc seansa apmeklējuma novēro vieglāku spēju tikt galā ar stresa notikumiem.