Emocijas – apspiest vai izrādīt?

Kad parādās problēma, ko dari tu? Slēpies? Aktīvi prezentē savu viedokli? Izliecies, ka problēmas nav?

Jauns pētījums žurnālā Emotion  atklāj, ka veids, kādā regulējam emocijas var ietekmēt, vai cietīsim no hroniskas trauksmes.

Pētnieki 179 veseliem vīriešiem un sievietēm vaicāja, kā viņi tiek galā ar emocijām un cik trauksmaini viņi jūtas noteiktās situācijās. Pētnieku komanda analizēja iegūtos rezultātus un atklāja, ka tie, kas atklāj emocijas un iesaistās tajās, izrāda mazāk trauksmes nekā tie, kas apspiež vai izvairās no savām emocijām.

Jāpiebilst, ka viens no izplatītākajiem mentālās sfēras traucējumiem mūsdienās ir hroniska trauksme. To izjūt apmēram 18 procenti amerikāņu. Trauksme ir nesaraujami saistīta arī ar sirdsdarbības problēmām un depresijas risku.

Tomēr pētījuma autori uzsver, ka ne visa veida trauksme ir slikta. Mazās devās tā var palīdzēt uzturēt augstas koncentrēšanās spējas. “Te var vilkt anoloģijas ar nepārtraukti pozitīvu stāvokli,” saka Florina Dolkos (Florin Dolcos), viena no pētījuma autorēm, “cilvēks, kas ir šādā stāvoklī, var nepietiekami reālistiski novērtēt apkārtējo pasauli, savu veselības stāvokli un citu cilvēku uzvedību bīstamās situācijās.”

Tomēr lielākoties’ trauksme nav patīkams stāvoklis. “Tas ir kaut kas, ko varam mainīt,” uzsver Dolkos. “Mēs īpaši nevaram ietekmēt savu ģenētisko bāzi. Bet varam mainīt savas emociju regulācijas stratēģijas.”

Arī RigaBrain smadzeņu treniņu veikšana var sniegt ieguldījumu trauksmes mazināšanā!

Avots: Nicole Llewellyn, Florin Dolcos et al. Reappraisal and Suppression Mediate the Contribution of Regulatory Focus to Anxiety in Healthy Adults. Emotion, 2013 (in press)

Foto: umbrellahealth.wordpress.com