Fiziskās aktivitātes – atslēga mūsu kognitīvo spēju uzlabošanai

Nereti savā raitajā skrējienā pa dzīvi, kur šķietami viss tiek vairāk vai mazāk kontrolēts, cilvēks nemaz neapjauš cik ļoti domā ar savu ķermeni. Un cik viegli ir pieradināt ķermeni, lai tas domā pozitīvi.

Ko tad īsti nozīmē – domā ar savu ķermeni?

Situācija 1- jūs steidzaties, ejat ātrāk nekā parasti. Atnāk ziņa telefonā, jūs automātiski apstājaties vai palēnināt gaitu, jo savādāk viss īsziņas teksts ir neuztverams.

Situācija 2 – pretī nāk svešinieks, kas smaida; automātiski pasmaidāt arī jūs; rodas neliela pacilātības sajūta.

Ķermenis var ietekmēt mūsu emocijas un uztveres spējas, kā arī mūsu emocijas un prāta darbība spēj ietekmēt ķermeni. Tā ir kā atgriezeniskā saite – viens no otra atkarīgi.

Kognitīvo spēju attīstīšana

Parasti prāta spēju attīstīšana saistās ar plašu un ilgstošu mācīšanos. Viens no svarīgākajiem faktoriem ir nevis ilgstoša mācīšanās pie grāmatām, bet gan fiziskās aktivitātes.

Vairākos pētījumos ir pierādīts, ka mūsu smadzenes ir radītas kustībai. Ja izvēlamies neko nedarīt, tad arī smadzenes nolemj, ka var darīt to pašu. Iestājas kopējais atslābums.

Kā šajā gadījumā palīdz fiziskās aktivitātes?

Regulāras fiziskās aktivitātes uzlabo vielmaiņu organismā, limfātiskās sistēmas darbību, asinsriti utt. Šādā veidā viss ķermenis tiek apgādāts labāk ar vajadzīgajām vielām, tajā skaitā arī smadzenēm tiek piegādāts vairāk skābekļa un citu vielu, piemēram, glikozes, kas nepieciešama enerģijai.

Ko varam secināt?

Jo vairāk skābekļa un glikozes, jo aktīvāk darbojas mūsu smadzenes; tās ir spējīgas uzņemt vairāk informācijas, samazināt reakcijas laiku uz dažādiem stimuliem.

Kas pierādīts pētījumos?

Regulāras fiziskās aktivitātes vismaz 3 reizes nedēļā ar vismaz 150 min treniņu laiku kopumā, jau pēc trim mēnešiem sniegs pirmos uzlabojumus arī attiecībā uz izziņas spējām. Protams, pozitīvais noskaņojums radīsies ātrāk, jo smadzenēs regulāri izdalīsies dopamīns, tās saņems vairāk skābekļa.

Kādas fiziskās aktivitātes ir vislabāk veikt?

Ikdienas pastaiga būs patīkama, bet drīzāk kā papildus aktivitāte muskuļu izkustināšanai.

Arī svaru cilāšana stundām ilgi pilnīgvērtīgu pozitīvu ietekmi nesniedz.

Vislabākie vingrinājumi prāta spēju uzlabošanai ir tie, kuri veicina sirdsdarbību, bet nepārslogo muskuļus.

Riteņbraukšana

Skriešana

Vingrošana/ kardiotreniņi/ fitness

Peldēšana

Dejošana

Svarīgi reizē ar aktivitātēm ēst pareizi – ēdieni ar pārmērīgi lielu tauku saturu var mazināt skābekļa piegādi smadzenēm, līdz ar to izziņas spējas nefunkcionēs pilnvērtīgāk.

Badošanās? Regulāra badošanās arī var palīdzēt izziņas spēju uzlabošanas procesā, bet tikai tik ilgi, kamēr kopējais uzņemto kaloriju daudzums atbilst normai.

Fiziskās aktivitātes – ceļš uz tava potenciāla maksimumu!

Kaut gan smadzeņu treniņš nav fiziska aktivitāte, bet smadzeņu treniņi sniedz augstāk minētos efektus, ja nevari sportot, tad vērsies pie mums! https://www.rigabrain.com/pieteikties