HORMONI: KOMUNIKĀCIJA STARP ĶERMENI UN SMADZENĒM

Hormoni ir svarīgi ziņotāji gan smadzenēs, gan starp smadzenēm un ķermeni.

Pretēji nervu sistēmai, endokrīnā sistēma ir galvenā ķermeņa komunikācijas sistēma. Kamēr nervu sistēma kā ķīmiskos signālus izmanto neirotransmiterus, endokrīnā sistēma izmanto hormonus.

Galvenie hormonu avoti ir aizkuņģa dziedzeris, nieres, virsnieru dziedzeri, dzimumdziedzeri jeb gonādas, vairogdziedzeris, aizkrūtes dziedzeris un pat tauki. Endokrīnā sistēma lielākoties darbojas, iedarbojoties uz smadzeņu neironiem, kas kontrolē hipofīzes darbību. Hipofīzes sekrēcija iedarbojas un endokrīnajiem dziedzeriem, lai vai nu palielinātu vai samazinātu hormonu ražošanu. Tā darbojas kā atgriezeniskā saite, kas iekļauj komunikāciju no smadzenēm uz hipofīzi, uz endokrīnajiem dziedzeriem un atpakaļ uz smadzenēm. Šī sistēma ir ļoti svarīga, lai aktivētu un kontrolētu pamata aktivitātes kā emociju regulācija, atbilde uz stresa situācijām, sekss, ēšana, dzeršana, ķermeņa funkciju regulācija, iekļaujot augšanas procesus, reprodukciju, enerģijas izmantošanu un metabolismu. Veids kā smadzenes atbild uz hormoniem norāda uz to, ka smadzenes ir ļoti plastiskas un spēj atbildēt uz vides signāliem.

Smadzenēs ir vairogdziedzera hormonu receptori (vairogdziedzera ražoti) un sešu klašu steroīdie hormoni, kas tiek sintezēti no holesterola jeb holesterīna – androgēns,

estrogēns, progesterons, glikokortikoīds, minerālkortikoīds un vitamīns D. Receptori selektīvā veidā ir atrodami smadzeņu neironos un attiecīgos orgānos. Vairogdziedzera hormoni un steroīdie hormoni saistās ar olbaltumvielām jeb proteīniem, kas savukārt saistās ar DNS un regulē gēnu darbību, kā rezultātā ir iespējamas ilgstošas pārmaiņas šūnu struktūrās un funkcijās.

Smadzenēs ir daudzu hormonu receptori: piemēram, vielmaiņas hormons – insulīns, insulīnam līdzīgais augšanas faktors, grelīns un leptīns. Šie hormoni tiek uzņemti no asinīm un darbojas, lai ietekmētu dažādu neironu darbību un noteiktas neironu struktūras.

Kā atbildi stresam un bioloģiskā pulksteņa izmaiņām, piemēram, - dienas un nakts ritms, jet lag jeb laika zonu izmaiņas - hormoni nonāk asinīs un dodas uz smadzenēm, kā arī citiem orgāniem. Smadzenēs hormoni ietekmē gēnu produktu ražošanas izmaiņas un smadzeņu struktūras, kā rezultātā pāris stundu vai dienu laikā tiek izmainītas smadzeņu shēmas un neirotransmisija. Šādā gadījumā smadzenes pielāgo savu darbību un kontrolē uzvedību, atbildot uz mainīgajiem vides apstākļiem.

Hormoni ir svarīgi aizsardzības un adaptēties spējas aģenti, bet stress un stresa hormoni, kā piemēram, glikokortikoīds kortizols, arī var ietekmēt smadzeņu funkcijas, ieskaitot smadzeņu spēju mācīties. Liels un ilgstošs stress var uz kādu laiku samazināt smadzeņu spējas normāli funkcionēt, bet smadzenes ir spējīgas arī ievērojami atjaunot savu darbību.

Reprodukcija sieviešu organismā ir labs piemērs regulāram, cikliskam procesam, ko kontrolē cirkulējošie hormoni, iesaistot atgriezeniskās saites cilpu : Hipotalāma neironi ražo gonadotropīnu- atbrīvotājhormonu un peptīdu, kas iedarbojas uz hipofīzes šūnām. Gan vīriešiem, gan sievietēm tā rezultātā rodas divi hormoni – folikulu stimulējošais hormons (FSH) un lutenizējošais (LH) hormons – kas tiek atbrīvoti asinsritē. Sievietēm šie hormoni iedarbojas uz olnīcām, lai stimulētu ovulāciju un veicinātu olnīcu ražoto hormonu – estrogēna un progesterona atbrīvošanos. Vīriešiem, šie hormoni tiek nogādāti sēklinieku receptoriem, kur tie veicina speramatoģenēzi un asinsritē atbrīvo vīrišķo hormonu testosteronu un androgēnu. Testosterons, estrogēns un progesterons bieži tiek saukti arī par dzimumhormoniem.

Paaugstināts testosterona līmenis vīriešiem un estrogēna līmenis sievietēm ietekmē hipotalāma un hipofīzes darbību, samazinot hormonu FSH un LH atbrīvošanos. Paaugstināts dzimumhormonu līmenis izsauc arī izmaiņas šūnu struktūrās un ķīmijā, kas noved pie paaugstinātas seksuālās tieksmes. Dzimumhormoni plaši ietekmē arī citas smadzeņu funkcijas, kā piemēram, uzmanība, motorā kontrole, sāpes, garastāvoklis un atmiņa.

Smadzeņu seksuālo diferenciāciju izraisa dzimumhormoni, kas darbojas fetālajā jeb augļa periodā un agrīnajā bērnībā, lai gan jaunākie pierādījumi liecina, ka gan X, gan Y hromosomu gēni var veicināt šo procesu. Zinātnieki ir atklājuši statistiski un bioloģiski svarīgas izmaiņas starp vīriešu un sieviešu smadzenēm, kas ir līdzīgas seksuālajām izmaiņām, kas atklātas eksperimentos, kuros tika iesaistīti dzīvnieki. Tas iekļauj smadzeņu struktūru lieluma un formas izmaiņas hipotalāma, kā arī izmaiņas neironu izvietojumā smadzeņu garozā un hipokampā. Dzimumu atšķirības ir ievērojami lielākas kā tikai seksuālā izturēšanās un reprodukcijas proceso, tiek ietekmēti smadzeņu reģioni un to funkcijas sākot no sāpju mehānismiem un stresa novēršanas mehānismiem līdz pat kognitīvu funkciju problēmu risināšanas stratēģijām. Lai gan, neskatoties uz to, sieviešu un vīriešu smadzenes ir vairāk līdzīgas kā atšķirīgas.

Darbojoties vairāk nekā desmit gadus, esam pamanījusi saikni starp dzimumdzīves vājumu un smadzeņu darbības neoptimālu darbību. To var uzlabot, labot! https://www.rigabrain.com/pieteikties