Hroniskā noguruma sindroms

Hroniskā noguruma sindroms (HNS) ir sarežģīts traucējums, ko raksturo ārkārtīgs nogurums, ko nevar izskaidrot ar veselības stāvokļa problēmām. Nogurums var pastiprināties fizisku vai garīgu aktivitāšu gadījumā, un atpūta nepalīdz.

Šis stāvoklis ir pazīstams arī kā sistēmiskas slodzes nepanesamības slimība (SSNS) vai mialģiskais encefalomielīts (ME). Dažreiz tas tiek saīsināts kā ME / CFS.

Hroniska noguruma sindroma cēlonis nav zināms, lai gan ir daudz teoriju – sākot no vīrusu infekcijām līdz psiholoģiskajam stresam. Daži eksperti uzskata, ka hronisku noguruma sindromu var izraisīt vairāki faktori apvienojumā.

Pašlaik nav neviena testa, ar kura palīdzību varētu noteikt hroniska noguruma sindroma diagnozi. Pašlaik tiek veikti dažādi medicīniskie testi, lai izslēgtu citas veselības problēmas, kurām ir līdzīgi simptomi. Hroniska noguruma sindroma ārstēšana ir vērsta uz simptomu mazināšanu.

Pazīmes un simptomi var būt:

· nogurums

· atmiņas vai koncentrācijas zudums

· sāpošs kakls

· palielināti limfmezgli kaklā vai padusēs

· neskaidra rakstura muskuļu vai locītavu sāpes

· galvassāpes

· miegs, kas neatjauno resursus

· fiziska un mentāla izsīkuma izjūta, kas ilgst vairāk nekā 24 stundas

Iemesli

Cilvēkiem, kuriem ir hronisks noguruma sindroms, varētu būt paaugstināta jutība pret pat ikdienišķu fiziskās aktivitātes daudzumu.

Kāpēc tā notiek, līdz galam šobrīd zināms nav. Daži cilvēki varētu būt piedzimuši ar noteiktiem traucējumiem, kurus var izraisīt šādi ierosinātāji:

· Vīrusu infekcijas. Tā kā dažiem cilvēkiem pēc vīrusu infekcijas rodas hronisks noguruma sindroms, pētnieki šobrīd mēģina skaidrot, vai noteikti vīrusi var izraisīt traucējumus. Aizdomīgie vīrusi varētu būt Epšteina – Barra vīruss, herpes vīruss 6, XMRV ksenotropais peļu leikēmijas vīruss. Pagaidām gan tie ir tikai pieņēmumi.

· Imūnsistēmas problēmas. Cilvēkiem ar hronisku noguruma sindromu imūnsistēma mēdz nedaudz pavājināties, taču nav skaidrs, vai pietiekami, lai izraisītu sindromu.

· Hormonālā nelīdzsvarotība. Cilvēkiem, kuriem ir hronisks noguruma sindroms, dažkārt mēdz novērot patoloģisku hormonu līmeni, kas rodas hipotalāmā, hipofīzes vai virsnieru dziedzerī.

Riska faktori

Faktori, kas var palielināt hroniska noguruma sindroma risku, ir šādi:

· vecums. Hronisks noguruma sindroms var rasties jebkurā vecumā, bet visbiežāk tas skar cilvēkus no 40 līdz 50 gadiem.

· dzimums. Sievietēm daudz biežāk nekā vīriešiem tiek diagnosticēts hronisks noguruma sindroms, bet tikpat iespējams, ka sievietes vienkārši biežāk ziņo par simptomiem ārstam.

· stress. Grūtības, kas saistītas ar optimālu stresa pārvaldību, var veicināt hroniska noguruma sindroma attīstību.

Iespējamās hroniska noguruma sindroma komplikācijas ir:

· sociālā izolācija;

· dzīvesveida ierobežojumi;

· darba kavējumi.

Hroniskais nogurums biezi saistīts ar depresiju vai izdegšanu. Esi uzmanīgs, bet ja ciet no hroniska noguruma, tad smadzeņu darbības optimizācijas var dot savu smadzeņu spēku, lai tiktu āra no šī stāvokļa.

Izmēģiniet arī RigaBrain smadzeņu treniņus smadzeņu darbības uzlabošanai, lai vieglāk būtu koncentrēties un noturēt uzmanību uz svarīgām lietām, mazāk nogurt un ātrāk atjaunoties!