Kā uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms UDHS ietekmē smadzenes?

Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) ir stāvoklis, kas raksturojas ar personas nespēju kontrolēt uzmanību, lai efektīvi pabeigtu vienu aktivitāti vai izziņas procesu pirms pāriešanas pie cita. Tas noved pie impulsīvas lēmumu pieņemšanas un darbības, kā arī hiperkinētisku dzīves modeli – traucēta ne tikai uzmanība, bet arī spēja koncentrēties, uztvert un uzņemt informāciju, kā arī var tikt traucēti atmiņas procesi.

UDHS ir traucējums, kas galvenokārt rodas smadzenēs un ietekmē tās dažādos veidos. Smadzenes kontrolē un regulē visas fizioloģiskās aktivitātes, pašas piešķirot uzdevumus dažādām zonām. Tādējādi smadzenes var izpildīt dažādas sekojošās funkcijas : sensorās informācijas uzņemšana, brīvprātīgu un spiedu kustību uzsākšana, koordinācija un veikšana, emociju un garastāvokļa regulācija, uzvedības kontrole u.c. Informācijas apstrāde un apmaiņa plašos neironu tīklos ir ļoti būtiska daļa no normāli funkcionējošu smadzeņu darbības. Tā tiek sasniegta ar neirotransmiteriem, kuri transmitē jeb pārsūta nervu impulsus starp sinapsēm uz citiem neironiem.

UDHS tiek saistīts ar abnormāli jeb ļoti zemiem neirotransmiteru transmitēšanās līmeņiem prefrontālajā garozas daļā un bazālajos ganglijos t.i. dopamīns un noradrenalīns. Dopamīns ir cieši saistīts ar smadzeņu apbalvošanas centriem un mijiedarbojas arī ar citiem neirotransmiteriem, lai regulētu garastāvokli. Zems dopamīna līmenis noved personu pie tā, ka apbalvojums tiek meklēts ar citiem līdzekļiem.

Zināmi serotonīna transportētājgēnu polimorfismi tiek saistīti ar dažādiem garastāvokļiem, atkarībā no ārstēšanas. Turpretī zemi glutamāta līmeņi var būt zemāki personām ar UDHS, kas savukārt var būt atbildīgi par neirotransmiteru abnormalitātēm, kas izraisa disfunkciju neironu tīklos, augstākajās smadzeņu daļās.

Prefrontālā smadzeņu garozas daļa kontrolē emociju atbildes, uzvedību un tā saukto spriedumu, kas izlemj par atšķirīgu darbību veikšanas piemērotību un, protams, uzmanību šī brīža uzdevumiem, kas ļauj personām bez UDHS bez grūtībām veikt rutīnas uzdevumus un fokusēt savu uzmanību katram uzdevuma solim. Šī smadzeņu daļa plāno, iniciē un uzlabo darbības, veicot dažādus labojumus, novēršot šķēršļus- atrodot alternatīvas darbības, ļaujot koncentrēties uz veicamo uzdevumu. Bazālie gangliji regulē impulsīvas darbības, lai novērstu pēkšņas automātiskas atbildes uz stimuliem.

Prefrontālās garozas disfunkcija rezultējas ar modrības trūkumu, samazinātu uzmanības koncentrēšanās spēju, samazinātu īslaicīgās atmiņas efektivitāti, grūtībām iniciēt (uzsākt) un uzturēt dažādu aktivitāšu veikšanu, nespējot izvairīties no nevajadzīgām darbībām un darbībām, kas novērš uzmanību. Šis ir iemesls, kāpēc personām ar UDHS ir samazināta uzmanība un fokusēšanās spēja. Būtiskas grūtības ir organizēt smadzenes jebkuras darbības veikšanai, kuru nepieciešams plānot ar vairāk kā vienu soli, jo uzvedību stingri vada impulsivitāte un ir jau pieredzētas grūtības būt mierīgam vai atrasties vienā vietā.

Smadzeņu attēlu pavedieni

Personu ar UDHS smadzenēs ir atklātas tādas strukturālas izmaiņas jeb novirzes no normas- abnormalitātes kā:

– Zems pelēkās vielas blīvums

– Abnormalitātes baltās vielas struktūrā

– Kopējais smadzeņu tilpums ir zemāks kā norma

– Samazinātas atsevišķas smadzeņu daļas

– Lēnāka kā normāla smadzeņu garozas nobriešana pieaugušā dzīvei

– Samazināts garozas biezums pieaugušajiem, jo īpaši garozas jeb kortikālajam tīklam, kas ir atbildīgs par uzmanības koncentrēšanu

Funkcionālo neiroattēlu atklājumi

Neatbilstoša frontālo un parietālo tīklu darbības, kas regulē darbību izpildi un uzmanību, novedot pie zemas uzmanības un hiperaktivitātes. Papildus novērojami hiperaktīvi vizuālie un dorsālie uzmanības tīkli, kā arī noklusējuma režīma tīkls.

RigaBrain seansi ir risinājums, ja Jūsu bērniem ir UDHS!