Kā bungu spēle maina smadzenes?

Cilvēki, kuri gadiem ilgi regulāri spēlē bungas, savā smadzeņu struktūrā un funkcijās atšķiras no cilvēkiem, kas nav spēlējuši bungas vai citu mūzikas instrumentu. Galvenā atšķirība – biezākas šķiedras lielajā smadzeņu saiklī starp abām smadzeņu pusēm.

Turklāt efektīvāk darbojas motorās jeb par kustību atbildīgās smadzeņu zonas. Pētniece Lara Šlafke (Lara Schlaffke) no Bergmanšeilas Universitātes pētījumu klīnikas un asociētais profesors Sebastjans Oklenburgs (Sebastian Ocklenburg) no Biopsiholoģijas pētniecības nodaļas konstatējuši redzamas atšķirības ar magnētiskās rezonanses attēlveidošanas (MRI) metodes palīdzību. Rezultāti publicēti žurnālā Brain and Behavior 2019. gada 4. decembrī.

Bundzinieki nekad iepriekš nav tikuši pētīti

“Jau sen ir skaidrs un zināms, ka, regulāri spēlējot kādu mūzikas instrumentu, iespējams mainīt smadzeņu neiroplasticitāti,” saka Sāra Frīdriha (Sarah Friedrich), kas par šo projektu uzrakstījusi savu bakalaura darbu. “Taču neviens iepriekš nebija īpaši iedziļinājies bundzinieku kā populācijas izpētē,” viņa piebilst.

Bundzinieku motorā koordinācija ir izteikti attīstīta. “Vairums cilvēku var veikt detalizētus motorus uzdevumus tikai ar vienu roku un parasti viņiem ir grūtības spēlēt dažādus ritmus vienlaikus ar abām rokām,” skaidro Lara Šlafke. “Bundziniekiem šādu problēmu nav.”

Vispirms bungu spēle, pēc tam smadzeņu skenēšana

Pētnieki aicinājuši pētījumā piedalīties 20 profesionālus bundziniekus, kuri savu instrumentu spēlējuši vidēji 17 gadus un šobrīd trenējas vairāk nekā desmit stundas nedēļā. Viņu smadzenes testēja, izmantojot dažādas MRI attēlveidošanas metodes, kas sniedz ieskatu smadzeņu struktūrā un funkcijās. Pēc tam pētnieki salīdzināja datus ar 24 kontroles grupas respondentu mērījumiem. Pirmajā pētījuma posmā abām grupām tika līgts spēlēt bungas, un tikai tad smadzenes tika skenētas.

Efektīvāka motorā apstrāde

Pētījumā tika gūts pierādījums, ka bundziniekiem ir mazāk, bet biezākas šķiedras lielajā smadzeņu saiklī – struktūrā, kas savieno abas smadzeņu puslodes un nodrošina to efektīvu kopdarbību. Bundzinieku smadzeņu puslodes apmainās ar savstarpējo informāciju salīdzinoši nozīmīgi ātrāk par kontroles grupas pārstāvju smadzeņu puslodēm. Lielā saikļa šķiedru biezums arī paredzēja sniegumu bungu spēlē: t.i., jo tās biezākas, jo labāks bungu spēles izpildījums.

Turklāt bundzinieku smadzenes bija mazāk aktīvas motorā jeb kustību darbībā – jo labāk un efektīvāk tiek organizēti noteikti procesi smadzenēs, jo mazāk resursu tie tērē.

Avots: Lara Schlaffke, Sarah Friedrich, Martin Tegenthoff, Onur Güntürkün, Erhan Genç, Sebastian Ocklenburg. Boom Chack Boom—A multimethod investigation of motor inhibition in professional drummers. Brain and Behavior, 2019.

RigaBrain seansi bieži tiek izmantoti mūziķu vidū, lai mazinātu trauksmi pirms nozīmīgiem koncertiem