Kas es esmu? Kā šūnas “saprot” savu identitāti.

Aleksa Šeiera (Alex Schier), Bāzeles Universitātes profesora, pētnieku grupa izpētījusi, kā embija šūnas attīstās sirds, nervu vai asins šūnās. Pirmo reizi pētnieki spējuši rekonstruēt šō šūnu attīstības virzību. Rezultāti ir ļoti interesanti – izrādās, ka šūnas spēj mainīt savu ceļu to nobriešanas procesā. Pētījums par apmēram 40 000 šūnu publicēts prestižajā zinātnes žurnālā Science.

Visas šūnas mūsu organismā rodas no vienas apaugļotas olšūnas. Ceļā uz noteiktu šūnas tipu katra šūna seko noteiktai ģenētiskai programmai. Šī programma nosaka šūnas identitāti, īpašības un funkcijas.

Pētnieki izolēja apmēram 40 000 šūnu no 25 šūnu tipiem, kas veidojās zivs embrijā apmēram deviņu stundu periodā. Lai pētītu šo šūnu nobriešanu, viņi pētīja, kuri gēni ir aktīvi un nosaka šūnu funkcijas un rakstulielumus. Izrādījās – šūnas attīstība nebūt nav akmenī iekalta. “Šūnas attīstība ir daudz fleksiblāka, nekā domājām,” stāsta Šeiers. “Signāli no vides var būt tik spēcīgi ietekmējošs faktors, ka šūnas var mainīt savu iecerēto attīstības virzību un kļūt par cita veida šūnām.” Šis atklājums pētnieku vidū ir izraisījis diskusiju – un patiešām – vai tas nozīmē, ka pastāv veids, kā uzbūvēt sirdi vai smadzenes?

Avots: Jeffrey A. Farrell, Yiqun Wang, Samantha J. Riesenfeld, Karthik Shekhar, Aviv Regev, Alexander F. Schier. Single-cell reconstruction of developmental trajectories during zebrafish embryogenesis. Science, 2018

Pēc RigaBrain smadzeņu treniņiem uzlabojās smadzeņu pašorganizēšanās!