Kas ir pavasara depresija un kā tā izpaužas? Zini laicīgi!

Pavasara depresija ir viens no sezonālās depresijas paveidiem. Iespējams, daudz biežāk esam dzirdējuši par rudens depresiju, kad pēc vasaras pilnbrieda, vērojot dabu gatavojamies ziemai, cilvēkā “iezogas” nostalģiskas izjūtas, kas varētu būt pamats zināmām pārdomām par dzīvi un tās ciklu. Samazinās arī D vitamīna deva, ko dabiski iegūstam no saules un kas, iestājoties rudenim, vairs nav tik izteikta.

Runājot par pavasari, arī šajā gadalaikā ir iespējams pēkšņi sākt izjust hroniski sliktu garastāvokli, apātiju, skumjas, vienaldzību pret dzīvē notiekošām situācijām un citus šiem līdzvērtīgus stāvokļus. Ar dabā notiekošo vārdu savienojumu „pavasara depresija” sākotnēji ir grūti saistīt – daba mostas, plaukst un zaļo. Tomēr psihologi norāda, ka pavasarī – pārmaiņu periodā dabā – cilvēka organismā nereti ir nepieciešamo vitamīnu deficīts, jo pagājušā vasarā uzkrātās rezerves ir iztērētas, pārlaižot ziemu.

Līdz ar to ķermenis zināmā mērā ir novājināts, var būt raksturīgas gluži fiziskas sāpes, savilkums un diskomforts, un zinot, ka fizisko pusi nevaram skatīt atrauti no mentālās un emocionālās, arī garastāvoklis tiek skarts tiešā veidā un reizēm – ne pārāk patīkamā veidā.

Turklāt jūtami pieaugošā saules aktivitāte rada izmaiņas hormonālajā sistēmā, arī tas var būt vismaz daļējs depresijas cēlonis.

Vairumā gadījumu sezonālās depresijas periodi ir daudz izteiktāki sievietēm, tomēr var būt novērojami arī vīriešiem.

Pavasara depresija Latvijā

Balstoties uz vispārīgiem datiem, 2011. gadā veiktā pētījumā noskaidrots, ka ar depresiju biežāk saslimst cilvēki  augsti attīstītās pasaules valstīs, apmēram 15% no populācijas, kur ienākumu līmenis iedzīvotājiem ir salīdzinoši augsts, savukārt,  valstīs ar zemu ienākumu līmeni saslimstība iespējama 11% no populācijas (Watts, 2011)..

Latvijas Veselības ministrija publicēja datus par Pavasara depresijas izplatību Latvijā 2019. gadā. Šie dati liecina, ka no visiem pacientiem, kam tika veikta depresijas ārstēšana, vairāk nekā ceturtā daļa (25,7%) cieta no Pavasara depresijas. Tas ir gandrīz trīs reizes lielāks īpatsvars nekā vidējais īpatsvars Eiropā, kas ir 8,3%.

Kā cīnīties ar pavasara depresiju?

Pirmkārt, pavasarī ir jo īpaši svarīgi uzņemt pilnvērtīgu un uzturvielām bagātu pārtiku.

Otrkārt, būtu ieteicams regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, jo, kā zināms, fiziska slodze veicina endorfīna (labsajūtas hormona) izdalīšanos, kas „tīri” bioloģiski rada vēlmi būt priecīgam un apmierinātam ar dzīvi.

Treškārt, mēs zinām, ka nekas nenotiek bez iemesla. Lai būtu kontaktā ar savām emocijām un spētu tās mainīt, ir jāsaprot, kādēļ tās radušās. Depresijas patiesā mērķa atzīšana var palīdzēt atklāt savu sāpīgo emociju sakni un produktīvi atrisināt savas problēmas.

Ceturtkārt, aicinājums ikvienam – iesaistieties sociālos kontaktos! Ir zinātniski pierādīts, ka tas palīdz mazināt depresīvas domas.

Arī kvalitatīvs miegs var kļūt par preventīvu līdzekli pret depresiju. Optimālai funkcionēšanai diennaktī ieteicams gulēt vidēji septiņas līdz astoņas stundas.

Jāatceras, ka katrs notikums dabā ir neitrāls. Pozitīvu vai negatīvu to padarām mēs, „izlaižot” šo notikumu caur savas pieredzes un attieksmes prizmu. Ja domāsim, ka nekas nevar palīdzēt atbrīvoties no depresijas, tad jārēķinās, ka nostiprināsim sevī šo depresīvo noskaņojumu. Jo  vairāk attīstīsim sevī prieka un pateicības izjūtas, jo vairāk radīsim sevī spēku. Iespējams, sākotnēji tas būs jāpanāk mākslīgi, tomēr arī tas var strādāt, jo smadzenes neatšķir, piemēram, īstu smaidu no „mākslīga” – tās atpazīst identisku modeli sejas mīmikā un izdala endorfīnu. Tādēļ secinājums – jo biežāk smaidīsim, jo laimīgāki būsim.

Vēl vērts atcerēties, ka cilvēkiem ar vainas sajūtu ir aktīvi tie paši smadzeņu reģioni, kuri aktivizējas cilvēkiem ar depresiju. Iespējams, sākotnēji jāatbrīvojas no vainas sajūtas.

Meditācija mūsdienās, liekas, ir universāls līdzeklis negatīvo afektu (jeb emociju) mazināšanai. Tā ļoti labi var noderēt arī depresīvu domu novēršanā.

Visbeidzot, vēl viens variants ir RigaBrain seansa apmeklējums. RigaBrain seansi, ir neiroloģiski atgriezeniskās saites, jeb neurofeedback pieeja. Ar tehnoloģiju palīdzību tiek atrasti disfunkcionāli smadzeņu darbības modeļi, ko dēvē par perturbāciju (sakne no angļu valodas vārda „perturb” – satraukt, darīt nemierīgu), un kas rada cilvēkos trauksmi. Šos momentus fiksē pārrāvumi mūzikā, ko klausāties. Šie pārrāvumi informē smadzenes par to, ko tās nupat izdarījušas. Un tā kā smadzenes funkcionē ar mērķi izdzīvot, tās pielāgo savu darbību daudz mierīgākam stāvoklim.

Uzzini vairāk https://www.rigabrain.com/strats

Ko par pavasara depresiju saka zinātne?

Sezonālais afektīvais traucējums (SAT), ko mēs bieži saucam arī par "pavasara depresiju", izpaužas kā garastāvokļa traucējumi, kuriem ir sezonāls raksturs. Šeit ir dažas atziņas, balstoties uz pētījumiem:

Simptomi un izplatība: SAT parasti sākas rudens un ziemas periodā, bet remisija notiek pavasarī vai vasarā; tomēr tā var sākties arī pavasarī vai agrā vasarā. Simptomi ietver skumjas un zemu enerģijas līmeni. ASV katru gadu tas ietekmē līdz pat 5% iedzīvotāju, un vislielākā riska grupa ir sievietes, jaunāki cilvēki, tie, kas dzīvo tālu no ekvatora, un tie, kam ģimenē ir depresijas, bipolārā traucējuma vai SAT gadījumi (Kurlansik & Ibay, 2012), (Melrose, 2015).

Ārstēšanas iespējas: Efektīvas ārstēšanas metodes ietver gaismas terapiju, kas ir parādījusi ievērojamu uzlabojumu vienas līdz divu nedēļu laikā. Antidepresanti un kognitīvā uzvedības terapija ir līdzvērtīgi efektīvi un var tikt izvēlēti, balstoties uz pacienta vēlmēm. Gaismas terapiju vajadzētu turpināt līdz ziemas beigām, līdz simptomi mazinās pavasarī vai vasarā (Kurlansik & Ibay, 2012).

Etioloģija un patofizioloģija: SAT precīzi cēloņi vēl nav pilnībā saprotami, bet tie var ietvert traucējumus serotonīna līmeņos un cirkadiānajos ritmos, kā arī ģenētiskos faktorus. Šos traucējumus varētu koriģēt ar gaismas terapiju, kas var atiestatīt cirkadiānos ritmus (Magnússon & Boivin, 2003), (Sher u.c., 1999).

Secinājumā, sezonālais afektīvais traucējums ir nozīmīgs, taču ārstējams stāvoklis, kas atbilst sezonālām izmaiņām. Gaismas terapija izceļas kā īpaši efektīva ārstēšanas metode, uzsverot terapijas iespēju pielāgošanas svarīgumu atbilstoši individuālajām pacientu vēlmēm un simptomiem.

Jautājumi un atbildes par pavasara depresiju?

1. Vai pavasaris ir depresijas sezona? Pavasaris parasti nav uzskatāms par depresijas sezonu. Tradicionāli sezonālais afektīvais traucējums (SAT) biežāk ietekmē cilvēkus rudenī un ziemā, kad dienas ir īsākas un saules gaismas ir mazāk. Tomēr dažiem cilvēkiem simptomi var parādīties arī pavasarī vai agrā vasarā, kas saistīts ar gaismas un dienas ilguma straujām izmaiņām.

2. Kāpēc pavasarī jūtos dīvaini? Dīvainas sajūtas pavasarī var būt saistītas ar vairākiem faktoriem, tostarp ar ķermeņa pielāgošanos mainīgajiem laikapstākļiem, dienas gaismas ilguma pieaugumu un dabiskām hormonālām izmaiņām šajā periodā. Pavasaris var arī izraisīt stresa un nemiera sajūtas, jo tas simbolizē jaunu sākumu, kas dažiem var radīt spiedienu un bažas.

3. Kas ir "Pavasara depresija"? Jēdziens "Pavasara depresija" nav plaši izmantots medicīnas literatūrā. Ja ar šo terminu domāta depresijas saasināšanās pavasarī, tas var norādīt uz sezonālā afektīvā traucējuma formu, kurā simptomi sākas pavasarī un vasarā. Šāda veida depresija var ietekmēt cilvēkus atšķirīgi, un tās cēloņi var būt saistīti ar vairāk gaismas un dienas ritma izmaiņas.

4. Kāpēc pavasarī trauksme ir stiprāka? Pavasarī trauksme var pasliktināties dažādu iemeslu dēļ. Sezonālās izmaiņas, kas ietekmē serotonīna un citu neirotransmiteru līmeņus organismā, var izraisīt trauksmes sajūtas palielināšanos. Tāpat pavasaris var izraisīt papildu stresu, saistītu ar jaunām sociālām gaidām un aktivitātēm, kas arī var pastiprināt trauksmes simptomus.

Uzdod arī savus jautājumus!