Kas izraisa psihosomatiskas saslimšanas?

Termins “psihosomatisks” attiecas uz reāliem fiziskiem simptomiem, kas rodas no prāta un emociju saspēles, nevis uz konkrētu organisku cēloni ķermenī (piemēram, traumu vai infekciju).

Psihosomatiska slimība rodas no emocionāla stresa, un organismā tā izpaužas kā fiziskas sāpes vai citi simptomi. Arī diagnozes, kā depresija var veicināt psihosomatiskas izpausmes organismā.

Bieži sastopams maldīgs priekšstats, ka psihosomatika ir iedomāta vai “viss ir galvā”. Patiesībā psihosomatisko stāvokļu fiziskie simptomi ir reāli un tie ir jāārstē, tāpat kā jebkura cita slimība. Diemžēl ārstēšana ne vienmēr ir efektīva, jo atrast pamatcēloni psihosomatikai mēdz būt ārkārtīgi sarežģīti, turklāt speciālistu vidū šī joma ir mazattīstīta. Pastāv arī stereotipi un aizspriedumi, t.i., ar psihosomatisku slimību saistītās asociācijas cilvēkus nereti attur meklēt palīdzību.

Varbūt neesat daudz domājis par veidiem, kā stress izpaužas fiziski, bet ir noderīgi zināt, kā atpazīt, kad esat nonācis galēja stresa situācijā. Kad esat identificējis pazīmes, iespējams strādāt pie tā, lai mazinātu stresa ietekmi uz savu veselību.

Lai gan var šķist sarežģīti, ir daži vienkārši veidi, kā noteikt, vai noteiktos brīžos esat pārāk saspringts. Bieži sastopamas stresa pazīmes ķermenī:

· “tauriņi” vēderā,

· skaļi, paātrināti sirdspuksti,

· nosvīdušas plaukstas,

· saspringti muskuļi.

Stresa pazīmes ķermeni var atšķirties atkarībā no tā, vai esat vīrietis vai sieviete. Piemēram, sievietes biežāk norāda uz tādiem simptomiem kā nogurums (stresa laikā pēkšņi nāk miegs), aizkaitināmība, vēdera uzpūšanās un menstruāciju cikla izmaiņas. Savukārt vīriešiem stresa pazīmes biežāk ietver sāpes krūtīs, paaugstinātu asinsspiedienu un izmaiņas dzimumtieksmē.

Stresa pazīmes mainās arī atkarībā no vecuma. Bērni bieži izreaģē stresu caur savu ķermeni, jo viņi vēl nav tik niansēti izkopuši valodu, lai detalizēti spētu pastāstīt par savām jūtām. Piemēram, bērnam, kuram skolā ir grūti, var būt biežas vēdersāpes, un tā viņš neapzināti nonāk līdz vēlamajam mērķim būt citā vidē (visbiežāk tiek nosūtīts mājās). Stress, piemēram, astoņpadsmit gadu vecumā var būt īpaši intensīvs, īpaši sociālā spiediena un hormonālo izmaiņu dēļ. Gados vecākiem cilvēkiem ir lielāka nosliece uz depresiju, jo viņi biežāk saskaras ar vairākiem faktoriem, piemēram, izolāciju, tuvu cilvēku zaudējumiem un hroniskām veselības problēmām.

Kas izraisa psihosomatiskas saslimšanas?

Pastāv dažādi stresa veidi, no kuriem daži var būt pat pozitīvi. “Eistress” padara dzīvi spēcinošu un interesantu. Tā ir sajūta, kas liek no rīta gribēt celties augšā un uztur sevi motivētu. Ja reiz esat izbaudījis, piemēram, skrituļošanas prieku vai jutis sajūsmu un piepildījumu, pabeidzot projektu, esat izjutis labvēlīgo stresu. Savukārt, ja kādreiz esat piedzīvojis lielu zaudējumu, izgājis cauri lielām dzīves pārmaiņām vai pārcietis citus stresa izraisītājus, jūs arī zināt, kāda ir nelabvēlīgā stresa sajūtas. Tieši tāpat, kā jūs spējat sajust labvēlīgā stresa izraisīto patīkamo reibumu un prieku, arī sliktā stresa negatīvā ietekme var būt jūtama jūsu prātā un ķermenī. Precīzi mehānismi nav pilnībā izprasti, taču pētnieki zina, ka stresu un depresiju var izteikt kā fiziskas sāpes un saslimšanas. Tas ir sarežģīts process.

Lūk, kāda analoģija, kas varētu palīdzēt to labāk izprast. Salīdziniet savu ķermeni ar spiediena aparātu. Ja tam ir atļauts atsūkt tvaiku, tas darbojas efektīvi. Ja tas nespēj atsūkt tvaiku, spiediens turpina veidoties, līdz vāks tiek aizpūsts pa gaisu. Iedomājieties, ka aparāts jau ir pakļauts spiedienam un jūs izdarāt vēl lielāku spiedienu no otras puses – turat vāku, lai tas nevarētu aizlidot. Kad tvertne vairs nevar izturēt visu spiedienu, tā saplīst visvājākajā punktā. Tāpat kā spiediena aparāts, kas padodas tā struktūras vājākajā punktā, ar stresu saistīta saslimšana visticamāk izveidosies vietā, kur organisms jau ir novājināts. Visticamāk, cilvēks, kurš ir pakļauts stresam un nav spējīgs “izlaist” savas emocijas vai kurš cenšas “visu paturēt sevī”, galu galā sasniegs emocionālu lūzuma punktu. Tas var izpausties kā fiziski simptomi vai dažos gadījumos pat izraisīt smagas depresijas epizodi.

Pēc dažām aplēsēm psihosomatiska slimība iestājas pēc aptuveni 20 dienu hroniska, nerisināta stresa epizodes. Tāpēc, apzinoties savas vājās vietas, tās nepieciešams laikus stiprināt un paralēli, tiklīdz izpaužas kaut neliela stresa simptomātika, uzreiz veikt metodes, kas palīdz atslābināties.

RigaBrain smadzeņu treniņu centra apmeklētāji ziņo uzlabojumus, kas saistīti ar psihosomātiku.