Kas īsti ir laime?
Tu vēlies kļūt laimīgāks. Bet ko tas īsti nozīmē – vai esi aizdomājies? Kas gan tas ir par bioloģisku mehānismu, kas liek mums justies laimīgiem un kā to padarīt par dominējošu savā dzīvē?
Pirms sākam to pētīt, ļaujiet stādīt priekšā īsu laimes definīciju.
Protams, smadzenes un neirotransmitteri tajās lielākoties ir atbildīgi par cilvēka emocionālo noskaņojumu. Noteikti vismaz par dažiem esat dzirdējuši – dopamīns un seratonīns ir populārākie.
Tomēr par nožēlu jāsaka, ka mūsdienu zinātnieku sapratne par laimi ir salīdzinoši visnotaļ niecīga. Pastāv daudzi niansēti procesi, kas nosaka mūsu garastāvokli bioķīmiskā un molekulārā līmenī, palīdzot dopamīna un seratonīna līmeņiem augt. Cilvēks to izjūt kā gandarījumu, apmierinājumu, prieku un laimi. Tomēr ja stāsts būtu tik vienkārši, cilvēki tikai iedzertu attiecīgu bagātinātājvielu un justos laimīgi. Ne viss ir tik vienkārši. Lai labāk izprastu laimes jēdzienu, jāsāk ar tās aplūkošanu psihiatrijas un psiholoģijas zinātņu kontekstā.
Laimes izjūta zinātniski ir grūti pētāma – skatīsimies patiesībai acīs: mēs nezinām, vai laboratorijas žurka jūtas patiesi laimīga vai tikai apmierināta. Tādēļ populārākais veids šī konstrukta pētīšanai šobrīd ir jautāt cilvēkiem, kas viņus padara laimīgus.
Laimes teorijas
Pirmā – laime sastāv no loģiskas, gandrīz matemātiskas pieejas dzīvei. Iespējams, Šopenhauers bija pirmais, kas formulēja, ka laime nozīmē sāpju minimizēšanu un baudas izjūtas maksimizēšanu.
Šī definīcija (hedonistiskais skatījums) ir ļoti populāra. Tā ierobežo plašo „ko darīt, lai sasniegtu laimi” iespēju klāstu norādot, kas tieši jādara un kas jāpanāk katrā darbībā. Tomēr teorija ir nepilnīga, jo balstoties uz to, mēs savu dzīvi ierobežojam tikai divās izjūtās – sāpēs un baudā.
Otrs skatījums: laime ir apmierinātība ar savām darbībām un dzīvi kā veselumu. Šis skatījums var ietvert sāpju un garlaicības elementus, turklāt dažādās gradācijās. Mums varbūt netīk mazgāt traukus, bet apmierinājumu sagādā padarīta darba sajūta. Mēs meklējam veidus, kā padarīt sevi apmierinātu.
Treškārt, laime var būt abu iepriekš minēto teoriju apvienojums. Ir grūti iedomāties, ka ikdienā varētu ņemt vērā tikai lietas, kas sagādā prieku un baudu un mērķtiecīgi izvairīties no it visa nepatīkamā.
RigaBrain smadzeņu treniņu apmeklētāji regulāri ziņo par miega un noskaņojuma uzlabojumiem!
Kommentarer