Koki un smadzenes- kāpēc tie liek mums justies priecīgākiem un kā tie var mazināt depresiju?
Pētījumi liecina, ka atrašanās koku tuvumā sniedz pozitīvu ietekmi gan mūsu
mentālajai jeb garīgajai veselībai, gan sociālajai labsajūtai.
Japānā veiktā pētījumā, kurā piedalījās 585 dalībnieki, kuri ziņoja par savu
garastāvokli 15 minūtes pēc pastaigas pilsētvidē vai mežā. Visos gadījumos dalībnieki, kuri pastaigājās mežā piedzīvoja mazāku trauksmi, nogurumu, dusmu emocijas, apjukumu vai depresijas simptomus, kā arī jutās sparīgāki, salīdzinot ar dalībniekiem, kuri pastaigājās pilsētvidē. Pētījuma autori norāda uz to, ka pastaigai pa mežu ir ļoti būtiski psiholoģiski ieguvumi un tiek lēsts, ka meža videi ir būtiska loma, veicinot mentālo veselību nākotnē. Polijā veiktā pētījumā, dalībniekiem bija jāpavada 15 minūtes vērojot vai nu ziemas meža ainavu pilsētvidē, vai neapmežotu pilsētas ainavu. Tā kā bija ziema, kokos nebija lapas, tikai taisni koku zari – nekāda zaļuma, savukārt pilsētvides skatu veidoja ēkas un ceļi. Pirms un pēc vērošanas, dalībnieki aizpildīja anketas saistībā ar savu garastāvokli un emocijām. Tie dalībnieki, kuri vērās ziemas meža skatā, ziņoja par labāku garastāvokli, vairāk pozitīvām emocijām, sparu un labāku atjaunošanās sajūtu kā tiem, kuri skatījās uz pilsētvides skatu.
Savukārt cits pētījums atklāja, ka cilvēkiem, kuri dzīvo koku tuvumā ir labāka
smadzeņu daļas “amigdalas” integritāte, kas nozīmē, ka smadzenes labāk spēj tikt galā ar dažādiem stresoriem. Pētnieku komanda Vācija veica pētījumu, kur ietvēra objektīvus indikatorus, pētot depresijas un koku saistību. Kā objektīvais indikators tika ieviestas antidepresantu receptes, ar mērķi noskaidrot vai ikdienā pieejamā zaļā zona: koki ielu malās un pie kaimiņu ēkām, pozitīvi ietekmē mentālo veselību. Kā arī tika pētīts vai koku daudzums, veids un tuvums dzīvesvietai korelē ar antidepresantu recepšu nepieciešamību.
Tika secināts, ka koki, kas atrodas mājas tuvumā, ne vairāk kā 100 metru attālumā ir
saistāmi ar zemāku risku tikt nozīmētam pēc antidepresantiem, kā arī uz ielas augošie koki var tikt uzskatāmi par dabā balstītu resursu, ko izmantot, kā risinājumu labai mentālajai veselībai, kā ekonomiski bagātākiem, tā nabadzīgākiem cilvēkiem.
Pētījums neatklāja saistību starp koku veidiem un to ietekmi uz depresiju.
Pētījums atklāja arī to, ka ielu malās augošie koki, kas ir publiski pieejama zaļā zona,
var palīdzēt mazināt nevienlīdzību veselības jomā starp dažādām socioekonomiskajām
grupām. Daktere Melisa Marselle (Dr. Melissa Marselle) saka, ka tās ir labas ziņas, jo kokiem ir relatīvi viegli piekļūt un to skaitu palielināt nav sarežģīti.
Pētījuma autore un datu analītiķe saka, ka šis pētījums parāda, ka daba, kas ir
ikdienā ap mums – tās bioloģiskā daudzveidība un tas, ko redzam pa logu, ejot uz darbu, braucot ar mašīnu vai ejot uz skolu un dodoties iepirkties – ir ļoti būtiski mūsu mentālajai veselībai. Īpaši šobrīd, COVID-19 pandēmijas laikā. Autori uzskata, ka ne tikai cilvēki no tā gūst labumu, bet arī daba kopumā, jo vairāk koku pilsētvidē var veicināt arī klimata pārmaiņu mazināšanos un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
*Why Trees Can Make You Happier | Greater Good (berkeley.edu)
*Melissa R. Marselle, Diana E. Bowler, Jan Watzema, David Eichenberg, Toralf Kirsten, Aletta Bonn. Urban street tree biodiversity and antidepressant prescriptions. Scientific Reports, 2020; 10 (1) DOI: 10.1038/s41598-020-79924-5
Comentários