Kur palikusi Tava Jaungada apņemšanās? Kā smadzenes palīdz virzīties uz mērķiem?

Kā smadzenes ietekmē noturēšanos pie jaunā gada apņemšanās un citiem mērķiem?

Janvāris ir tas mēnesis, kas veltīts jaunam sākumam un startam. 1.janvāra pusnaktī mēs prātā noslēdzam aizritējušo gadu un izvirzām cerības uz jauno gadu. Mēs sākam ar vislabākajiem nodomiem, vai tā būtu tievēšana, vairāk laika veltīšana ģimenei, naudas ietaupīšana u.t.t. Bet tomēr, lai arī cik ļoti nevēlētos ko mainīt savā ikdienā, 92% no mums neizdodas noturēties pie nosolītās apņemšanās.

Kāpēc tā notiek? Kāpēc katru gadu no jauna mums neizdodas noturēties pie jaunā gada uzstādītajiem mērķiem? Izrādās, ir daži faktori, kāpēc mūsu smadzenes strādā pret mums. Vispašsaprotamākais iemesls ir tas, ka mēs varbūt vienkārši uzstādām grūti sasniedzamus mērķus.

Lai arī kāda apņemšanās tā būtu, ne velti esam izvēlējušies to, ko būtu nepieciešams mainīt mūsu dzīvē, taču kas nenāk nemaz tik viegli. Galu galā, kurš no mums kā jaunā gada apņemšanos izvēlas ēst neveselīgāku pārtiku vai sēdēt dīvānā un ilgāk skatīties TV? Mēs izvēlamies to, kas priekš mums ir izaicinošs.

Vēl viens apņemšanās slazds ir psiholoģija, kas slēpjas aiz mērķu izvirzīšanas. Vienkārši izsakoties, ir patīkami izvirzīt mērķus, bet strādāt pie mērķa sasniegšanas… lūk, tas gan nav tik vienkārši.

Kad jūs domājat pie sevis: “Šogad es ēdīšu veselīgāk”, jūs uzreiz jūtaties par sevi labāk. Jūtaties motivēts un pat nedaudz kā sasniedzis šo mērķi, tikai iedomājoties par to vien. Tas ir tāpēc, ka mērķa uzstādīšana apmierina mūsu vajadzību pēc tūlītēja gandarījuma. Bet, kad ir tas izsalkums pēc picas vai citiem našķiem un kad patiešām esat nolēmis atturēties, lūk, tad īstais darbs ar sevi tikai sākas.

Apņemoties ir jāturas pretī kam spēcīgam - ieradumiem! Paradumu maiņa var likties neiespējama, jo, lai tos mainītu, mums faktiski ir jāizmaina smadzeņu struktūra. Neironi mūsu smadzenēs laika gaitā veido savienojumus. Kad mēs atkārtoti veicam kādas darbības, šie savienojami kļūst arvien stabilāki, izveidojot ieradumu. Vai kādreiz mēģināt ieslēgt gaismu guļamistabā elektrības padeves pārtraukuma laikā? Jūs zināt, ka gaismu tajā brīdī nevar ieslēgt, bet roka sniedzas pēc slēdža tik un tā, jo laika gaitā ir izveidojies noturīgs neirālais savienojums. Saskaņā ar pētījumiem šī neirālā savienojuma apzināšanās ir pirmais solis, lai mainītu ieradumus. Kad saprotat, kas notiek jūsu pašu smadzenēs, jūs spējat labāk to pārvaldīt un kontrolēt.

Vēl viens padoms ir ņemt padomu no senās apzinātības prakses. Tās pamata koncepts ir mēģināt nodalīt visas negatīvās emocijas no jaunā ieraduma vai mērķa, ko vēlaties sasniegt, un tā vietā raudzīties uz to caur objektīvāku prizmu. Piemēram, tā vietā lai domātu: “Es nevēlos šodien doties uz treniņu”, izmēģiniet teikt sev: “Es apmeklēšu treniņus pirmdienās, trešdienās un piektdienās”. Otrais variants ignorē ar šo situāciju saistītās emocijas un tā vietā pārvērš to par faktu. Ja jums izdodas mazināt izjustās negatīvās emocijas attiecībā uz konkrēto situāciju, smadzenēs šis neirālais savienojums atbrīvosies jeb kļūs mazāk noturīgs, līdz ar to atvieglojot jaunā ieraduma veidošanos.

Atcerieties - spēcīgus ieradumus (ne gluži tādus kā fiziskās aktivitātes) būs grūti izjaukt. Apzinātība var palīdzēt, bet arī tam būs nepieciešams laiks, lai ieradums nostiprinātos. Esiet pacietīgi un pārliecinieties, ka jūsu apņemšanās vadās pēc šiem ieteikumiem, lai tā vainagotos ar panākumiem.

Avots

Uzzini vairāk par RigaBrain® seansiem https://www.RigaBrain.com/pieteikties