Kura no smadzeņu struktūrām kontrolē uzvedību?
Problēmu risināšana, personīgās rīcības plānošana, emociju kontrolēšana — šīs funkcijas ir fundaments mūsu uzvedības kontroles procesiem. Neraugoties uz daudzajām norādēm un pieņēmumiem, līdz šim nav skaidru pierādījumu, kas pamatotu to, kuras smadzeņu zonas apstrādā šīs spējas. Nu zinātniekiem ir izdevies identificēt vismaz vienu reģionu.
Mūsu ikdienā, sociālajā dzīvē un profesijā, ir jāspēj tikt galā ar apkārtējo vidi un citiem cilvēkiem. Tādas saucamās eksekutīvās spējas, kā, piemēram, intelektuālās spējas, kas kontrolē cilvēka domas un rīcību, palīdz mums to izdarīt. Tās ietver selektīvu uzmanību, ko citādi dēvē arī par spēju koncentrēties uz vienu stimulu vai darba atmiņu, ar kuras palīdzību mēs varam saglabāt un manipulēt ar informāciju. Šīs funkcijas arī ļauj mums plānot darbības un sadalīt tās atsevišķos posmos.
Tomēr dažiem cilvēkiem tas neizdodas, ir grūti orientēties, plānot savas darbības mērķorientētā veidā, un viņiem ir vāja kontrole pār saviem impulsiem un emocijām. Viņi slimo ar dieksekutīvo sindromu, ko bieži izraisa kraniocerebrālā trauma vai insults.
Tāda ir, piemēram, kāda 56 gadus veca paciente no Leipcigas. Viņa bija pārcietusi vairākus sitienus, kas skāra stratēģiski ļoti svarīgu smadzeņu reģionu: tā saukto apakšējo frontālo krustojumu zonu (IFJ) cerebrālās garozas frontālajā daivā abās puslodēs. Trauma nozīmēja, ka viņa vairs nespēja izturēt pamatpsiholoģiskos testus. Tie ietver, piemēram, plānošanas uzdevumu – zoodārza apmeklējumu, kurā personai ir jāplāno ekskursija pa zooloģisko dārzu saskaņā ar dažādām vadlīnijām, vai Strūpa pārbaudi, kas mēra, cik labi cilvēks var apspiest satraucošus, nesvarīgus stimulus, lai koncentrētos uz uzdevumu.
Izmeklējamā pacienta īpatnība: bojājums IFJ abās smadzeņu puslodēs bija lokalizēts vienādi. Parasti insults skar lielākus smadzeņu apgabalus vai neaprobežojas ar šādiem noteiktiem reģioniem smadzenēs. Turklāt tas reti skar homologās zonas abās smadzeņu puslodēs vienlaikus. Lai cik sarežģīta situācija būtu pacientei, tā sniedza unikālu iespēju zinātnei izpētīt šī reģiona lomu eksekutīvo funkciju veikšanā.
“No funkcionāliem MRI izmeklējumiem veselām personām jau bija zināms, ka IFJ izteiktāk aktivizējas, kad nepieciešama selektīva uzmanība, darba atmiņa un pārējās eksekutīvās funkcijas. Tomēr pierādījums šim pieņēmumam mūsu rīcībā līdz šim diemžēl nebija”, skaidro Matiass Šroters (Matthias Schroeter), pamatpētījuma autors un pētījumu grupas “Cinovously Neuropsychiatry” vadītājs. “Šādu funkcionālu un anatomisku attiecību cēloņsakarību var pierādīt tikai tad, ja zonas ir izslēgtas, un tādējādi spējas, kas tur atrodas, izzūd. “Mēs varējām iegūt šo pierādījumu ar šīs pacientes palīdzību.”
Pētnieki izmantoja arī citu pieeju: masīvu datu analīzi, izmantojot zinātniskās datubāzes. Šajās datubāzēs atrodama desmitiem tūkstošu pētījumu dalībnieku informācija par veiktajiem psiholoģiskajiem testiem un procesā aktivizētajiem smadzeņu apgabaliem.
“Ja pacienti cieš no eksekutīvo funkciju zuduma pēc, piemēram, nelaimes gadījuma vai insulta, viņi parasti mazāk spēj reģenerēt skartās spējas, jo viņiem ir grūti plānot aktivitātes,” saka Šroters. “Turpmāk, kad bojājumu attēli un datubāzes sniegs mums detalizētāku informāciju par to, kuri reģioni un līdz ar to arī spējas ir cietuši, mēs varēsim pielāgot terapiju daudz individuālākā mērā.”
Avots: Matthias L. Schroeter, Simon B. Eickhoff, Annerose Engel. From correlational approaches to meta-analytical symptom reading in individual patients: Bilateral lesions in the inferior frontal junction specifically cause dysexecutive syndrome. Cortex, 2020; 128: 73
Comments