Kurai vecuma grupai ir lielāks stress un kāpēc? Un vai ir kaut kas mainījies kopš deviņdesmitajiem?

Ja dzīve tagad šķiet daudz saspringtāka nekā pirms dažiem desmitiem gadu, ziniet – jūs ar šādām sajūtām neesat viens.

Kur zāle zaļāka. Dzīve mūsdienās un deviņdesmitajos – kad stresa bija vairāk?

ASV pētnieku grupa konstatējusi, ka jau 2010. gadā, salīdzinot ar deviņdesmitajiem gadiem, visu vecumu iedzīvotāju vidū bija vērojams ikdienas stresa pieaugums, lai gan salīdzinoši neliels. Bet, kad pētnieki ierobežoja izlasi cilvēkiem no 45 līdz 64 gadu vecumam, bija vērojams krass ikdienas stresa pieaugums.

“Vidēji cilvēki 2010. gadā ziņoja par diviem procentiem lielāku stresu, salīdzinot ar deviņdesmitajiem,” saka Pennas štata ģimenes pētījumu profesors Deivids M. Almeida (David M. Almeida). “Faktiski tā ir vēl viena strespilna nedēļa gadā. Bet mūs patiešām pārsteidz tas, ka cilvēki brieduma gados ziņoja par daudz lielāku stresu, t.i., par 19 procentiem lielāku stresu 2010. gadā nekā 1990. gadā. Un tas nozīmē vēl plus 64 stresa dienas gadā.” Almeida saka, ka šie secinājumi ir daļa no lielāka projekta, kura mērķis ir atklāt, vai veselība amerikāņiem brieduma gados laika gaitā ir mainījusies.

“Runājot ar cilvēkiem un mēģinot noskaidrot kvalitatīvos aspektus, šķiet, ka viņi domā, ka ikdienas dzīve mūsdienās ir mazāk droša un mazāk paredzama,” saka Almeida. “Un tāpēc mēs gribējām savākt šos datus, lai kvantitatīvi pārbaudītu vismaz dažas no šīm domām.”

Pētījumam pētnieki izmantoja datus, kas savākti no 1,499 pieaugušajiem 1995. gadā un 782 pieaugušajiem 2012. gadā. Mērķis – pētīt divas cilvēku grupas, kas bija vienā vecumā laikā, kad tika apkopoti dati, bet dzimuši dažādās desmitgadēs. Visi pētījuma dalībnieki astoņas dienas pēc kārtas katru dienu tika intervēti.

“Mēs varējām novērtēt ne tikai to, cik bieži cilvēki ir saskārušies ar stresu, bet arī to, ko šie stresa cēloņi viņiem nozīmē,” turpina Almeida. “Piemēram, vai šis stress ietekmē viņu finanses vai nākotnes plānus. Un, izmantojot šīs divas cilvēku grupas, mēs varējām salīdzināt ikdienas stresu 1990. gadā ar stresu 2010. gadā dažādās kategorijās.”

Pēc datu analīzes pētnieki konstatēja, ka 2010. gadā dalībnieki ziņoja par ievērojami lielāku ikdienas stresu un mazāku labsajūtu salīdzinājumā ar deviņdesmitajiem gadiem. Turklāt tika konstatēts 27 procentu pieaugums uzskatam, ka stress ietekmē viņu finanses, un 17 procentu pieaugums pārliecībā, ka tas ietekmē nākotnes plānus.

“Mēs pieņēmām, ka, ņemot vērā ekonomisko nenoteiktību, dzīve varētu šķist smagāka jaunākiem pieaugušajiem, bet izrādās, ka lielāku stresu pieredzam pusmūža laikā. Un varbūt tas ir tāpēc, ka šajā laika posmā cilvēkiem ir bērni, kas saskaras ar neskaidru darba tirgu, vienlaikus viņi ir atbildīgi arī par saviem vecākiem,” rezumē pētnieks.

Lai gan allaž valdījis stereotips par cilvēkiem, kas pārdzīvo pusmūža krīzi nāves tuvošanās un novecošanas dēļ, šā pētījuma rezultātos, kas publicēti žurnālā American Psychologist, var gūt secinājumu par pusmūža diskomfortu dažādu iemeslu dēļ.

“Tas var būt saistīts ar to, ka cilvēki pusmūžā ir atbildīgi par daudziem cilvēkiem,” saka Almeida. “Viņi ir atbildīgi par saviem bērniem, bieži vien viņi ir atbildīgi par saviem vecākiem, un viņi var būt atbildīgi arī par darbiniekiem darbā. Un šī atbildība rada vairāk ikdienas stresa, kaut kādu iemeslu dēļ – mūsdienās izteiktāk kā agrāk.” Almeida norāda, ka papildu spriedze varētu būt daļēji saistīta ar to, ka tehnoloģiju attīstības dēļ dzīve “paātrinās”, tomēr šobrīd vēl tas ir tikai pētnieka pieņēmums.

“Cilvēkiem vienmēr viedtālruņos pienāk nemitīgas ziņas un informācija – tās ir pārpārēm. Lai gan mums šķiet, ka tiekam galā, smadzeņu pielāgošanās ceļš šīm pārmaiņām prasa vairāk laika,” noslēdz pētnieks.

RigaBrain kabinetā stresa izraisīti satraukums ir biežs klientu nosauktais iemesls, kādēļ viņi izjūt diskomfortu un vēlas apmeklēt RigaBrain seansus! Vidēji statistika ir tāda, ka 80% pēc 10 apmeklējumiem ziņo būtiskus pozitīvus uzlabojumus!

Avots: Penn State.