Kā brokastis un miegs ietekmē skolēna dzīvi?
Pieaugušo vidū bieži dzirdamas diskusijas par to, ko darīt, lai uzlabotu veselību. Taču daudzi no šajās diskusijās minētajiem labklājības faktoriem ir svarīgi arī bērniem.
Pētījumā, kas veikts Alabamas Universitātē, atklāts, ka visnozīmīgāk bērnu veselību ietekmē miega un ēšanas paradumi. Tie saistīti arī ar akadēmiskajām sekmēm.
„Tavas smadzenes nespēj optimāli strādāt, ja nepatērē pietiekami daudz kaloriju.
Vairumam cilvēku tā nav problēma,” stāsta Krista Kasaza (Krista Casazza), psiholoģijas doktore un pētījuma vadošā autore. „Taču bērni bieži dodas uz skolu, nepaēduši brokastis, un ilgtermiņā tas būtiski ietekmē kognitīvos jeb izziņas procesus.” Kasaza iesaka bērniem un pusaudžiem dienu uzsākt ar veselīgu maltīti, piemēram, augļiem, graudaugu produktiem, kā arī proteīniem bagātu pārtiku.
Pārdomāta ēdienkarte sniedz organismam „jaudu” un palīdz uzturēt, piemēram, uzmanību un atmiņu, kas skolā tik ļoti nepieciešamas. Ja gribas ēst pirms pusdienām, pētījumā ieteikts šāds variants – jogurts, augļi un dārzeņi, kā arī daudz ūdens.
Miega nozīme
Miega trūkums var radīt uzmanības un koncentrēšanās problēmas, kā arī negatīvi ietekmēt garastāvokli, veicinot trauksmi un pat depresīvus simptomus. Tāpat miega trūkums var raisīt arī kontroles trūkumu pār savu uzvedību pusaudžu vidū.
„Sešus līdz 12 gadus veciem bērniem būtu svarīgi gulēt vidēji deviņas stundas, savukārt 13 līdz 18 gadus veciem pusaudžiem – apmēram septiņas stundas. Bieži vien vecāki domā, ka viena negulēta nakts nekādu postu nenodarīs. Tomēr, ja atļaujam negulēt šo vienu nakti, pusaudzis to var uztvert kā atļauju arī citās reizēs. Tādā veidā rodas „sniega bumbas” efekts,” uzsver pētījuma autori.
Pētījuma autori iesaka rūpēties par regulāru, noteiktu gulētiešanas laiku katru vakaru, ieskaitot brīvdienas. Laba atpūta naktī ir nepieciešams un tālredzīgs ieguldījums nākotnē.
Nepublicēts pētījums, Alabamas universitāte. Apstiprināts APA
Comments