Kā sirds ietekmē mūsu uztveri?

Pastāv mehānisms, kas nosaka saistību starp sirdspukstiem un apzinātas pieredzes uztveri.

Regulārā ritmā sirds vienojas tā sauktajā sistoliskajā fāzē un sūknē asinis organismā. Otrajā fāzē, diastoliskajā fāzē, asinis plūst atpakaļ un sirds atkal piepildās. Lūk – izrādās, ka sistoliskajā fāzē, salīdzinot ar diastoli, mēs retāk konstatējam vāju elektrisko stimulu, kas tiek raidīts pirkstā esošajos nervu galos.

Nu pētnieki ir atraduši iemeslu šādai uztveres maiņai: sirdsdarbības cikla laikā mainās smadzeņu aktivitāte. Sistoliskajā fāzē tiek nomākts tā sauktais P300 komponents. Citiem vārdiem sakot, smadzenes nodrošina, ka noteikta informācija paliek ārpus apzinātas pieredzes. Ļoti iespējams, ka smadzenes ņem vērā pulsu, kas pārpludina ķermeni sistoles laikā, un prognozē, ka ar pulsu saistītās ķermeņa izmaiņas ir “nevis reālas”, bet drīzāk rodas šī regulārā impulsa dēļ. Tieši tāpēc mūsu pulsa darbība ikdienā mums netraucē. Tomēr, ja runa ir par vājiem stimuliem, kas sakrīt ar sistoli, mēs varētu tos palaist garām, lai gan tie ir reāli.

Veicot izmeklēšanu par sirds un smadzeņu mijiedarbību, pētnieki atklāja vēl kādu sirdspukstu ietekmes veidu uz uztveri: proti, ja cilvēka smadzenes uzrāda lielāku reakciju uz sirdspukstiem, stimula apstrāde smadzenēs tiek vājināta, un cilvēks uztver stimulu mazāk un retāk. “Tas, šķiet, ir mūsu uzmanības virzīšanas rezultāts starp ārējās vides un iekšējiem ķermeņa signāliem,” skaidro pētījuma autors.

Rezultāti ietekmē ne tikai mūsu izpratni par sirds un smadzeņu mijiedarbību. Pētījuma vecākais autors Arno Vilringers (Arno Villringer) skaidro: “Šie rezultāti varētu palīdzēt izskaidrot, kāpēc pacienti pēc insulta bieži sirgst ar sirds problēmām un kāpēc pacientiem ar sirds slimībām bieži ir traucēta kognitīvā funkcija.”

Pētnieki izpētīja šīs attiecības, raidot vājos elektriskos stimulus uz elektrodiem, kas pielikti pie pētījuma dalībnieku pirkstu galiem. Paralēli viņi fiksēja katra dalībnieka smadzeņu procesus, izmantojot EEG un sirds aktivitāti, izmantojot EKG.

RigaBrain smadzeņu treniņu centra apmeklētāji bieži pie saviem rezultātiem min sirdsdarbības normalizēšanos un apziņas uzlabošanos. Vairāk šeit: https://www.rigabrain.com/neirofidbeks

Avots: Esra Al, Fivos Iliopoulos, Norman Forschack, Till Nierhaus, Martin Grund, Paweł Motyka, Michael Gaebler, Vadim V. Nikulin, Arno Villringer. Heart–brain interactions shape somatosensory perception and evoked potentials. Proceedings of the National Academy of Sciences, 202