Kā smadzenēs veidojas ieradumi?

Ieradums no rīta dzert kafiju. Ieradums skaitīt pakāpienus līdz dzīvokļa durvīm. Ieradums pirms svarīgas uzstāšanās vilkt savas “laimīgās zeķes”. Tie ir tik daudz un dažādi. Mums katram savi.

Ieradumu veidošanās process ietver dažādas šūnas un procesus, kas palīdz ikdienas rituālos iestrādāt noteiktas rutīnas – tās, kuras apzīmējam ar vārdu “ieradumi”. Dartmutas Universitātes pētnieki nesen atklājuši, ka tad, kad veidojas jauni ieradumi, dorsolaterālās rievas reģions smadzenēs piedzīvo īsu darbības aktivizēšanos.

Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts žurnālā “The Journal of NeuroScience”, ir vajadzīga tikai pussekunde, lai notiktu šī aktivizēšanās. Un, kad ieradums kļūst spēcīgāks, aktivitātes uzplaiksnījumi pieaug. Pētnieki konstatējuši, ka ieradumu izpausmes var kontrolēt atkarībā no tā, cik aktīvs ir dorsolaterālās rievas reģions.

“Mūsu atklājumi parāda, kā ieradumus var kontrolēt, kad tie pirmo reizi sāk izpausties. Smadzeņu aktivitātes stiprums šajā logā nosaka, vai uzvedība kļūst par ieradumu vai ne,” pētījuma apkopojumā stāsta tā vecākais autors Kails S. Smits (Kyle S. Smith), asociētais profesors un studiju direktors Dartmutas Psiholoģijas un neirozinātņu fakultātē.

Smits jau iepriekš publicējis pētījumus, kur apliecinātas smadzeņu aktivitātes izpausmes dorsolaterālajā reģionā smadzenēs, kas korelē ar žurkas ieradumu skriet pa noteiktu labirinta ceļu (žurku smadzenes ir līdzīgas cilvēkiem). Šajā pētījumā pētnieki manipulēja ar smadzeņu aktivitātes izpausmes stiprumu, izmantojot metodi, ko sauc par optoģenēzi, kur mirgojoša zila gaisma uzbudina smadzeņu šūnas, savukārt mirgojoša dzeltena gaisma nomāc aktivitāti un nomierina šūnas.

Pēc tam, kad žurkas bija apmācītas izmantot labirintu, pētnieku darbību rezultātā uzbudinātās šūnas viņu dorsolaterālajā reģionā vedināja žurkas enerģiskāk un ierastāk skriet pa labirintu. Turklāt tās pildīja ieraduma darbības mehānismi, neļaujot vēlmei pēc citām darbībām traucēt tām — piemēram, dzīvnieki vairs neapstājās centrā, lai aplūkotu apkārtni. Kad šūnas bija nomāktas, žurkas rīkojās lēni un reizēm pavisam zaudēja ieradumu.

“Kad pētnieki citā dienā izmantoja gaismas manipulācijas skrējiena vidū, ieradumā bija maz izmaiņu,” teikts pētījuma ziņojumā. “Kad žurkas jau bija uzsākušas pilnu ieraduma uzvedības secību — skriešanu, griešanos un apstāšanās secību —, šķita, ka pats ieradums diktē viņu rīcību, it kā tās būtu autopilotā.”

Pētnieki pieņem, ka šajā gadījumā darbojas vēl kādi citi paralēli procesi smadzenēs, kas būtu detalizētāk jāizpēta nākamajos pētījumos.

Atceries arī par to, ka trenējot smadzenes pašregulēties, var būtiski uzlabot dzīves kvalitāti! Uzzini vairāk par RigaBrain smadzeņu treniņiem!

Avots: inverse.com