Kāda ir kofeīna darbība tavās smadzenēs?

Dienas laikā tu kļūsti miegainais, jo adenozīns saistās ar tavu smadzeņu A1 receptoriem.

Kofeīns bloķē adenozīnu no saistīšanās, liekot tev justies možākam, kā arī palīdz kopumā justies labāk.

Kofeīns ir visplašāk patērētā psihoaktīvā narkotiskā viela visā pasaulē, galvenokārt pateicoties tā stimulējošajiem efektiem un ietekmi uz garastāvokli.

Neskatoties uz visā pasaulē izplatīto patēriņu, tikai daži no cilvēkiem uzmanās no tā, kā kofeīns ietekmē ķermeni. Raksta autors domā, ka varētu būt interesanti izzināt, kā kofeīns strādā tavā ķermenī pēc tā lietošanas un kā tas nonāk smadzenēs.

Bet pirmkārt: kā adenozīns liek tev justies miegainam?

Galvenais spēlētājs šajā ir adenozīns. Ja atceries vidusskolas vielu bioloģijā atminies modeli “lock-and-key”. Adenozīns ir atslēga (key), kas noslēdz konkrētu receptoru smadzenēs (the lock), tam ir unikāls efekts uz smadzenēm.

Smadzenēs ir ļoti daudz dažādi receptori un katram no tiem ir savi atšķirīgie efekti.

Receptors, kas mums ir saistošs ir A1 receptors. Tiklīdz adenozīns saslēdzās ar A1 receptoru, tas veicina muskuļu relaksāciju un miegainību, kas ir iemesls tam, kāpēc dienas laikā cilvēki kļūst noguruši. Kā arī adenozīns var saistīties arī ar A2A receptoru. Kad tas saistās, tas interferē ar nerotransmiteriem, atbrīvojot garastāvokļa uzlabošanas neirotransmiteru – dopamīnu. Adenozīns savā būtībā primāri tiek ražots veicot fizisku darbu un intensīvi izmantojot smadzenes, dienas laikā ķermenis akumulē adenozīnu. Ja vien būtu kāds veids, kas apturētu adenozīnu no saslēgšanās ar A1 receptoru…

Adenozīns (adenosine) ir viena no zināmākajām miega regulēšanas molekulām. Tas atrodas centrālajā nervu sistēmā un palīdz aizmigt, kad diena tuvojas savai izskaņai.

Ko kofeīns dara tavās smadzenēs?

Pirms kofeīna

Kad tu piecelies, tavs ķermenis ar vielmaiņu ir apstrādājis jeb metabolizējis visas adenozīna molekulas, tu esi vēl nedaudz sadrūmis, bet tu pamosties.

Iedzerot kofeīnu

Lielākā daļa cilvēku kofeīnu uzņem dzēriena veidā. Tas tiek absorbēts tievajās zarnās aptuveni stundas laikā un kļūst pieejams jeb dodas asinsrites sistēmā un gandrīz visās ķermeņa daļās, ieskaitot smadzenes. Kad kofeīns nonāk smadzenēs, tas sāk sacensties ar adenozīnu.

Maksimālā koncentrācija

Kofeīna koncentrācijas augstākais pīķis asinīs ir aptuveni divu stundu laikā, kas nozīmē, ka arī smadzenēs ir maksimālā kofeīna koncentrācija. Kofeīns tavās smadzenēs sacenšas ar adenozīnu un novērš tā saistīšanos ar A1 receptoru, tas ir mirklis, kad sajūti nomoda grūdienu.

Lai būtu precīzāki, kofeīns īstenībā neslēdzās ar A1 receptoriem. Tas drīzāk ir līdzīgi tam, kad tas stājas ceļā un traucē saslēgšanās iespēju. Līdzīgi tas stājas ceļā arī A2A receptoriem, kas var palīdzēt veicināt dopamīna un glutamāta atbrīvošanu (un liek tev justies labāk pēc kafijas dzeršanas)!

Kofeīna efekta krišanās

Galu galā, kofeīna molekulas atsaistīsies no adenozīna receptoriem ( tā dara visas

molekulas). Lielākā daļa no kofeīna tiek metabolizēts izmantojot CYP1A1/2 enzīmiem dažādos stāvokļos, kā araksitīns, teobromīns un teopilīns. Kofeīna pus-dzīve (laiks, kas nepieciešams, lai vielas koncentrācija tiktu samazināta uz pusi) ķermenī ir no trīs līdz 10 stundām, atkarībā no CYP1A1 daudzuma ķermenī, kas ir atšķirīgs katram indivīdam.

Jušanās atkal miegainam

Agrā vakarā lielākā daļa no rīta dzertās kafijas krūzes ir ticis metabolizēts. Ir tikai nedaudz kofeīna molekulas, kuras vēl ir aizņemtas ar A1 receptoriem, tādēļ adenozīns sāk ar tiem (A1) saistīties. Tas veicina muskuļu atslābšanu un miegainību un tieši tas ir iemesls, kādēļ jūties miegains. Kad tu dodies gulēt, ķermenis sākt atjaunoties un adenozīna molekulas tiek metabolizētas. Tieši šis ir iemesls, kādēļ miegs ir tik svarīgs – viena no nepietiekama miega problēmām ir paaugstinātais adenozīna molekulu daudzums. Tas mūs ved atpakaļ pie soļa “Pirms kofeīna”. Protams, vienmēr ir iespēja dzert lielāku devu kafijas vienā reizē, vai dzert kofeīnu vairākas reizes dienā, lai nejustu miegainību, bet tā nav ilgtspējīga stratēģija.

Ilgtspējīgu stratēģiju piedāvā RigaBrain pieeja, uztrenējot smadzenēm pašorganizēties un justies labāk arī bez kafijas, vai dzerot kafiju, izjust lielāku tās pozitīvo iedarbību.

Kofeīns palīdz cilvēkiem būt nomodā, sacenšoties ar molekulām, kas veicina miegainību – adenosīnu. Kofeīns pēc formas ir līdzīgs adenozīnam un tādēļ aizkavē tā saistīšanos ar viņa receptoriem.