Kāpēc emocijas ir tik svarīgas?
Mūsu domas un emocijas spēj būtiski ietekmēt motivāciju.
Motivācija ir dzinulis jeb vēlme, kas liek mums kaut ko darīt. Ja uzskatām sevi par labu dziedātāju, tad droši vien būsim motivēti iesaistīties kādā korī.
Un otrādi, ja domājam, ka neprotam dziedāt, nekad uz kori netieksimies. Bieži vien skolēniem un studentiem trūkst motivācijas mācīties. Viņi nevēlas veikt ne mājas, ne klases darbus un uzskata, ka nekādi nespēj ietekmēt savas atzīmes, un sāk justies dumji un pat stulbi. Pat pieliekot vislielākās pūles, tie nespēj būt sekmīgi un sasniegt savus mērķus.
Rezultātā šie jaunieši sajūt atstumtību no skolas un tos pārņem bezpalīdzības un bezcerības jūtas. Šajā situācijā cilvēka paša domas ir tās, kas izraisījušas vai ietekmējušas negatīvās izjūtas. Citkārt šķiet, ka studentam demotivāciju izraisa satraukums vai nomāktība. Rezultāts ir nespēja koncentrēties un piesaistīt domas veicamajam darbam. Domas pārāk fokusējas uz savas dzīves problēmām un visu negatīvo. Šajā situācijā emocijas ir tās, kas izraisa vai ietekmē negatīvās domas. Abos iepriekš aprakstītajos gadījumos motivācijas trūkums liedz uztvert jaunas zināšanas, jeb, kā iepriekš minēju, “slēdzis ir izslēgts”.
Emocionālā inteliģence
Dr. Daniels Golemans (Daniel Goleman) savā grāmatā par tā saukto emocionālo inteliģenci nodala spēju izprast un parvaldīt savas emocijas no vispārējā intelekta jeb IQ. Viņa emocionālās inteliģences koncepcija izskaidro, kāpēc cilvēki ar augstu IQ ne vienmēr dzīvē izrādās tikpat veiksmīgi kā tie, kam ir pieticīgākas intelektuālās spējas. Dr.Golemans identificē piecas īpašības, kas raksturo emocionālu inteliģenci: savu emociju pārzināšana (pašapziņa), savu emociju pārvaldība (impulsu kontrole), sevis motivēšana mērķu sasniegšanai (noturība, degsme un pašmotivācija), līdzcilvēku emociju atpazīšana (empātija) un savstarpējo attiecību pārvaldīšana (sociālās prasmes). Viņš uzskata, ka tie ir nepieciešamie soļi pretī augstas emocionālās inteliģences sasniegšanai. Tā kā emocionālo inteliģenci drīzāk iemācās, nekā iegūst iedzimtības ceļā (kā vispārējo intelektu), tad to ir iespējams izkopt un stiprināt. Tāpēc vecākiem un skolotājiem ir nozīmīga loma bērna emocionālās inteliģences veidošanā, dzīves labsajūtas un panākumu nodrošināšanā. Emocionālās inteliģences deficīts var izraisīt nopietnas problēmas mūsu attiecībās un ietekmēt fizisko veselību.
Emocijas ietekmē to, kā mēs uztveram un reaģējam uz dzīvi, kas savukārt nosaka, cik saturīgi un veiksmīgi esam. Mēs panākam emocionālo inteliģenci, sasniedzot savus mērķus un savaldot negatīvās emocijas. Nekontrolētas negatīvās emocijas sāk kontrolēt mūsu dzīvi. Ir neiespējami pārvaldīt savu dzīvi, neiegrožojot negatīvās emocijas.
Emocijas lielā mērā, bet ne pilnībā, kontrolē mūsu uzskati un pārliecības. Uzskati ir patiesi piedēvējumi, kas izriet no mūsu atmiņām un reakcijām uz notikumiem. Uzskati var būt gan racionāli, gan neracionāli. Racionālie uzskati ir pozitīvi, konstruktīvi un pielāgoties spējīgi. Piemēram, ja bērns tic savai gudrībai, tad, tuvojoties matemātikas eksāmenam, viņš būs pārliecināts par nepieciešamību mācīties un tam gatavoties.
Šī parliecība viņam būs izveidojusies no atmiņām par iepriekšējo veiksmīgi nokārtoto eksāmenu, kuram viņš nopietni gatavojās. Šādas pozitīvas domas palielina motivāciju mācīties un censties sasniegt mērķi – nokārtot pārbaudījumu. Racionāli uzskati palīdz mums panākt efektīvākus risinājumus un gūt apmierinātību un prieku dzīvē. Iracionāli uzskati ir negatīvi, pašiznīcinoši un nepielāgojami. Iracionāli uzskati spēj izraisīt negatīvas emocijas, tādas kā trauksmi, dusmas, agresivitāti. Piemēram, ja bērns, gatavojoties eksāmenam, ir ieņēmis galvā, ka viņš nav spējīgs to nokārtot, jo nav pietiekami gudrs, viņš var vispār atteikties mācīties, “aizmirst” par šo eksāmenu, vai arī ļoti satraukties par to. Šādu domu rezultāts būs tas, ka viņš tiešām nespēs labi veikt pārbaudījuma uzdevumu, satrauksies, dusmosies un pat nonāks depresijā. Iracionāli domāšanas modeļi līdzinās sliktiem ieradumiem. Tie ir pašiznīcinoši un tos ir ļoti grūti mainīt.
Psiholoģijas doktors Alberts Eliss (Albert Ellis) ir izstrādājis metodi, ar kuras palīdzību var mainīt domāšanas veidu, jūtas un izturēšanos, un devis tai nosaukumu “racionāli emocionālā terapija”. Racionālais ir saistīts ar domāšanu, ar mūsu smadzeņu loģisko daļu, tajā pat laikā emocionālais – ar jūtām, emocijām, ar to smadzeņu daļu, kas atbildīga par sajūtām. Piedzīvojot aktivizējošu notikumu dotajā brīdī, vai atceroties kādu līdzīgu situāciju, vai bažījoties par kādu iespējamu notikumu nākotnē, aktivizējas mūsu domāšana un visa (gan racionālo, gan iracionālo) uzskatu sistēma.
Ar pašanalīzes palīdzību mēs atrodam dotajam momentam atbilstošo uzskatu, tādējādi izraisot attiecīgās emocijas un izturēšanos. Racionāla pašanalīze palīdz mums pārvaldīt savas emocijas, taču iracionāla – bremzē paškontroles mehānismu.
Autors: Filozofijas zinātņu doktors Kendijs Lousons (Candy Lawson)
Comments