Lai smadzenes spētu koncentrēties uz konkrētu informāciju, darbojas informācijas filtrs

Cilvēka smadzenēm pastāvīgi nākas tikt galā ar visdažādāko informāciju – sākot no atmiņām par pēdējām garšīgajām vakariņām, līdz pat priekšnieka rīkojumiem šī rīta sanāksmē. Taču kā iespējams „noskaņoties” un domāt tikai konkrēti par kaut ko vienu, ignorējot pārējās domas, līdz pienāks laiks domāt ko citu?

Zinātnieki no Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitātes Kavli Sistēmu neiroloģijas zinātnes institūta (Kavli Institute for Systems Neuroscience) un Atmiņas bioloģijas centra ir atklājuši, ka spēju koncentrēties uz kādu vienu informācijas vienību, nodrošina smadzeņu mehānisms, kas filtrē traucējošās domas. Ar šī pētījuma rezultātiem var iepazīties Nature X numurā.

Iztēlojieties, ka jūsu smadzenes darbojas kā radio – lai klausītos savu mīļāko radiostaciju, nepieciešams noregulēt radio pogu, taču, ja tā iestrēgst, nākas klausīties to, kas skan starp radiostaciju frekvencēm. Parasti ir grūti kaut ko saklausīt, ja, piemēram, jaunākās ziņas par cūku gripu ik pa laikam pārmāc Maikla Džeksona dziesmas skaņas. Tikai noregulējot radio uz pareizās frekvences, iespējams dzirdēt to, ko vēlamies. Pētnieciskā darba autore Laura Kolgina (Laura Colgin) apgalvo, ka arī smadzeņu šūnas tamlīdzīgi spēj „noskaņoties” uz pareizās frekvences, lai saņemtu tieši to informāciju, kas tām nepieciešama. Viņa saka: ”Tāpat kā radio ziņas un dziesmas atskaņo dažādās frekvencēs, arī smadzenes atšķirīgas informācijas pārraidīšanai izmanto dažādas viļņu frekvences.”

„Būt uz viena viļņa” ir iespējams.

„Kad patiešām labi saprotamies ar kādu, mēs taču mēdzam teikt – „mēs esam uz viena viļņa”? Kad smadzeņu šūnām nepieciešams savā starpā sazināties, tās arī sinhronizējas”, paskaidro Kolgina. „Šūnas precīzi savā starpā saskaņo frekvences. Mēs īpaši pētījām, kāda ir gamma viļņu loma hipokampus šūnu grupu savstarpējā saziņā. Un mēs atklājām, ka smadzeņu darbība ir līdzīga radio darbības principam. Zemākās frekvences tiek izmantotas, lai pārraidītu pagātnes atmiņas, augstākās frekvences – lai nodotu informāciju par pašreiz notiekošo.”

Kā jau tika minēts piemērā ar nenoregulētu radio, lai dzirdētu ziņas, nākas pielikt lielas pūles, vienlaicīgi klausoties ziņas un atfiltrējot traucējošo mūziku. Hipokampus ar šo problēmu tiek galā daudz veiksmīgāk. Tas vienkārši pārslēdzas uz vajadzīgo staciju, lai dzirdētu to, ko tas vēlas. Tad, kad šūnas ieregulē sevi darbam nepieciešamajā frekvencē, parējās stacijas, kas raida signālus citās frekvencēs, tiek atslēgtas.

RigaBrain seansos notiek šī “radio” aparāta dabīgā regulācija. Un ne reti klienti ziņo, ka savā apkārtnē sastop savādāka tipa cilvēkus – daudz piemērotākus konkrētā indivīda unikalitātei.

Esot vairākās garīga rakstura lekcijās, šīs zināšanas un praktiskā mana pieredze ļoti spilgti papildina viena otru.

Pārslēgšanās

„Šūnas spēj ātri pārslēgties darbam zemas frekvences viļņos vai augstas frekvences viļņos, taču šķiet, ka tās nespēj klausīties vienlaicīgi divās frekvencēs. Tas ir līdzīgi kā klausīties radio, kas ir ieregulēts starp divām stacijām – neko nav iespējams saprast, jo dzirdams ir tikai troksnis,” apgalvo Kolgina. Šādi smadzeņu šūnas spēj atšķirt atmiņas no tikko iegūtas pieredzes. Ja informācija tiktu pārraidīta vienā frekvencē, tad mūsu pasaules uztvere būtu pilnīgi savādāka. „Jūsu pašreizējā vietas uztvere sajauktos ar atmiņām par to, kāda šī vieta ir parasti,” apgalvo Kolgina.

Šūnas, kas spēj pārslēgties darbam dažāda garuma viļņos, darbojas kā slēdži vai, precīzāk, pēc principa, kā notiek pārslēgšanās starp ieprogrammētām radiostacijām. Šūnas spēj pārslēgties starp dažādiem kanāliem vairākas reizes sekundē. Pārslēgšanās ļauj šūnām noteiktu laiku uztvert kaut ko vienu. Tā iespējams nodalīt jau zināmo no pašlaik notiekošā, un saprast, kur noteiktajā brīdī atrodaties. Zinātnieki uzskata, ka informācijas apstrāde smadzenēs notiek galvenokārt pēc šāda principa.

„Pārslēgšanās mehānisms mums atklāj, ka tieši zibenīgā pārslēgšanās ir vispārīgs veids, kā smadzenēs notiek informācijas apstrāde,” saka Kavli Sistēmu neiroloģijas zinātnes institūta direktors Edvards Mozers (Edvard Moser). „Līdz šim valdīja uzskats, ka signālu pārraidīšana smadzenēs notiek vienā noteiktā veidā un to mainīt var tikai neironu savienojumu izmainīšana. Mūsu pētījuma rezultāti pierādīja, ka smadzenes ir daudz elastīgākas. Smadzeņu šūna tūkstošiem citu skaņu vidū spēj sadzirdēt vienu atsevišķu vienību, ko tā vēlas uztvert, tai pat laikā ignorējot parējās, un šādu atlasi šūnas veic nepārtraukti. Mūsuprāt, pārslēgšanās starp gamma viļņu frekvencēm ir vispārīgs smadzeņu darbības princips, kas nodrošina smadzeņu starprajonu komunikāciju.”

Vai šizofrēniju izraisa pārslēgšanās traucējumi?

Šizofrēnijas slimniekiem grūtības sagādā smadzeņu signālu noturēšana. Viņi, piemēram, nespēj atšķirt, vai viņi dzird klātesošu cilvēku balsis vai arī tās ir balsis, kas saglabājušās atmiņā no kādreiz redzētas filmas. „Mēs nevaram apgalvot, ka problēmu izraisa tieši pārslēgšanās traucējumi, taču mēs droši zinām, ka šizofrēnijas slimniekiem smadzenes gamma viļņu frekvencē nedarbojas normāli,” saka Kolgina. „Šizofrēnijas slimnieki apkārtējo pasauli uztver jaukti – līdzīgi kā radio, kas nav noregulēts uz precīza viļņa.”

Šis varētu būt arī viens no iemesliem, kāpēc cilvēki ar šizofrēniju ziņo 50-60% uzlabojumus pēc RigaBrain seansiem.