Laulātā klātbūtne maina to, kā vecāku smadzenes reaģē uz bērniem

Pētījumā, kas veikts Nanijangas Tehnoloģiju Universitātē (NTU, Singapūra), pētnieki atklājuši, kā laulāto partneru, kas abi aktīvi piedalās bērna audzināšanā, fiziskā klātbūtne var mainīt vienam otra smadzeņu aktivitāti.

Pētnieki analizēja, kā 24 laulātiem pāriem no Singapūras mainījās smadzeņu aktivitāte, reaģējot uz zīdaiņu uzmanības piesaistes veidiem, piemēram, raudāšanu. Laulātie pāri tika testēti divos uzstādījumos: kad viņi bija fiziski kopā un kad bija šķirti.

Pētnieki atklāja, ka tad, kad laulātie bija fiziski kopā, viņiem bija lielāka līdzība smadzeņu reakcijā uz stimuliem nekā tad, kad viņi bija šķirti. Šis efekts konstatēts tikai īstiem pāriem, nevis pēc nejaušības principa kopā saliktiem pētījuma dalībniekiem.

Pētnieku novērotā smadzeņu zona bija prefrontālā garoza, kas saistīta ar sarežģītu uzvedību un emocionāliem stāvokļiem.

Ja divām personām tiek novērota līdzīga smadzeņu aktivitāte vienā smadzeņu apvidū (t.i., lielāka sinhronizācija), tas liek domāt, ka tās abas ir ļoti piemērotas viena otras emocijām un uzvedībai.

Pētījuma vecākais autors, profesors Džalunka Espozito (Gianluca Esposito), saka: “Mūsu pētījumā esam guvuši apliecinājumu, ka tad, kad laulātie ir fiziski kopā, viņu uzmanības un izziņas kontroles mehānismi ir daudz saskaņotāki. Tā kā vecāku reakciju var veidot laulātā klātbūtne, tad, iespējams, laulātajiem, kuri nepavada daudz laika kopā, esot ar saviem bērniem, ir grūtāk izprast vienam otra viedokli un ir mazinājusies spēja koordinēt līdzaudzināšanas pienākumus. Tas ilgtermiņā var apdraudēt vecāku aprūpes kvalitāti.”

Profesors Espozito, kurš vada arī sociālo neirozinātņu laboratoriju, norāda uz vēl kādu sakarību: “Šis secinājums ir īpaši noderīgs vecākiem, kuri šajā periodā strādā mājās – jo vairāk laika ģimenes pavada kopā, jo ilgāku laiku mijiedarbojas kopā, jo kvalitatīvāk vecāki var veltīt šo laiku, lai iedziļinātos viens otra uzvedībā un izjūtās, rūpējoties par saviem bērniem.”

Pētījums tika publicēts Nature Scientific Reports 2020. gada maijā.

Kā tas tika veikts?

Pētnieki izmantoja funkcionālo spektroskopiju (fNIRS), neinvazīvās optiskās attēlveidošanas metodi, lai izmērītu smadzeņu signālus, pamatojoties uz oksigenēto un dezoksigenēto asiņu līmeni smadzenēs.

Pirms eksperimenta pāri atbildēja uz aptaujas jautājumiem, ar mērķi iegūt datus par to, cik bieži māte vai tēvs uzņemas vadību audzināšanā. Tad pāriem bija jāklausās zīdaiņu un arī pieaugušo smieklos un raudās.

NTU izpētes komanda salīdzināja pāra smadzeņu aktivitāti, lai aprēķinātu smadzeņu sinhronizāciju, un konstatēja, ka, būdami kopā, pāri uzrāda lielāku sinhronizācijas pakāpi, nekā būdami atsevišķi. Šī līdzīgās smadzeņu aktivitātes pakāpe atzīta par spēkā esošu tikai reāliem, dzīvē kopā dzīvojošiem pāriem un netika novērota starp nejauši atlasītiem pāriem.

Lai noskaidrotu, cik šī sinhronizācija var būt noderīga pašam pārim vai bērnam, nākotnes pētījumos būtu jāizpēta, kā tā pozitīvās un negatīvās emocionālās situācijās tieši ietekmē koordinētu aprūpes uzvedību.

Pētnieki piebilst: “Šā pētījuma rezultāti ir pamatojums uzskatam, ka mēs nedrīkstam pieņemt, ka audzināšana ir individuāls uzdevums – tā ir laulāto kopīga atbildība. Kopaudzināšana prasa aktīvu komandas darbu, komunikāciju un uzticēšanos viens otram.”

RigaBrain apmeklējumi var palīdzēt izprast sevi, savu bērnu un savu laulāto, nemaz nerunājot par savu vecāku izprašanu vai pieņemšanu!

Avots: Atiqah Azhari, Mengyu Lim, Andrea Bizzego, Giulio Gabrieli, Marc H. Bornstein, Gianluca Esposito. Physical presence of spouse enhances brain-to-brain synchrony in co-parenting couples. Scientific Reports, 2020; 10