Mazuļu un pieaugušo smadzenes rotaļu laikā “sasinhronizējas”

Vai esat kādreiz spēlējies ar zīdaini un izjutis, ka jūs saprotaties, kaut arī viņš vēl nespēj ar jums runāt? Pētījumos gūts apliecinājums, ka pieaugušais un bērns šajos brīžos piedzīvo līdzīgu smadzeņu aktivitāti vienos un tajos pašos smadzeņu reģionos.

Prinstonas pētnieku komanda ir veikusi pirmo pētījumu par to, kā bērnu un pieaugušo smadzenes mijiedarbojas rotaļāšanās laikā, un viņi konstatēja izmērāmas līdzības smadzeņu neirālajā darbībā. Citiem vārdiem sakot, bērnu un pieaugušo smadzeņu aktivitāte rotaļu laikā pieauga un kritās līdzīgos laika periodos un amplitūdās. Pētījums veikts Prinstonas Bērnu laboratorijā, kur universitātes pētnieki pēta, kā mazuļi mācās uztvert un izprast pasauli.

“Pieaugušo smadzenes sinhronizējas, piemēram, skatoties vienas un tās pašas filmas vai klausoties audio ierakstus, bet maz zināms par to, kā šī “neirālā sinhronizācija” attīstās pirmajos dzīves gados,” saka Elīze Pjaca (Elise Piazza), Prinstonas Neirozinātnes institūta (PNI) asociētā pētniece un pētījuma vadošā autore. Pētījums publicēts žurnālā Psychological Science.

Pjaca un pētījuma līdzautori norāda, ka neirālajai sinhronizācijai ir būtiska ietekme uz sociālo attīstību un valodu apguvi.

Ir diezgan grūti pētīt komunikāciju starp bērniem un pieaugušajiem. Lai pētītu reālā laika komunikāciju, pētniekiem bija nepieciešams radīt bērnam draudzīgu metodi smadzeņu aktivitātes reģistrēšanai vienlaicīgi no mazuļa un pieaugušā smadzenēm. Pētnieki izstrādāja jaunu dubulto smadzeņu neiroattēlveidošanas sistēmu, kas izmanto funkcionālu infrasarkano spektroskopiju (fNIRS), kas ir ļoti droša un reģistrē skābekļa daudzumu asinīs. Tā ļauj pētniekiem ierakstīt neirālo koordināciju starp mazuļiem un pieaugušajiem, kamēr viņi spēlējas ar rotaļlietām, dzied dziesmas vai lasa grāmatu.

Lai nodrošinātu pēc iespējas kontrolētāku pētījuma vidi, viens un tas pats pieaugušais spēlējās ar visiem 42 zīdaiņiem un mazuļiem, kuri piedalījās pētījumā. Pētījumam derīgi bija 18 bērnu dati; mazuļi bija vecumā no 9 līdz 15 mēnešiem.

Eksperimentam bija divas daļas. Vienā no tām pieaugušais eksperimentētājs piecas minūtes pavadīja, spēlējoties tieši ar bērnu, - rotaļājoties ar rotaļlietām, dziedot bērnu dziesmas vai lasot “Goodnight Moon”, kamēr bērns sēdēja vecākiem klēpī. Otrā eksperimentētājs pagriezās un pastāstīja kādu stāstu citam pieaugušajam, kamēr bērns spēlējās ar saviem vecākiem.

Aplūkojot datus, pētnieki konstatēja, ka bērnu smadzenes tika sinhronizētas ar pieaugušo smadzenēm, tostarp, aktivizējās smadzeņu apgabali, kas palīdz bērniem dekodēt stāsta vai rotaļas kopējo nozīmi, vai analizēt pieaugušo lasīšanas manieri.

Kad pieaugušais un zīdainis tika novērsti viens no otra un iesaistījās attiecībās ar citiem cilvēkiem, sinhronizācija starp viņiem pazuda.

“Mēs bijām pārsteigti arī par to, ka zīdaiņu smadzenes bieži vien ir par dažām sekundēm ātrākas un it kā “vada” pieaugušo smadzenes, liekot domāt, ka bērni ne tikai pasīvi saņem informāciju, bet arī var virzīt pieaugušos uz nākamo darbību, kam viņi gatavojas pievērsties: kura rotaļlieta jāpaņem, kuru vārdu teikt,” saka pētnieki.

Kad bērns un pieaugušais rotaļājas kopā, viņu smadzenes dinamiski ietekmē vienas otru. Pētnieki turpina pētīt, kā šī neirālā sinhronizācija ir saistīta ar agrīnu valodas apguvi.

Avots: Elise A. Piazza, Liat Hasenfratz, Uri Hasson, Casey Lew-Williams. Infant and Adult Brains Are Coupled to the Dynamics of Natural Communication. Psychological Science, 2019

Valodas apguve, kognitīvās spējas un spēja reaģēt uz ārpasauli ir saistīts ar smadzeņu darbību - vai tā ir optimāla? RigaBrain seansi bērniem norit vairāk jau par desmit gadiem. Pozitīvi rezultāti un apmierināti klienti! www.rigabrain.com/pieteikties