Melošana rada papildu slodzi smadzenēm
Smadzeņu attēli cilvēkiem, kuri melo, krasi atšķiras no tādu cilvēku smadzeņu attēliem, kuri nemelo. Šo atšķirību iespējams konstatēt, aplūkojot smadzeņu attēlus, kas uzņemti ar funkcionālās magnētiskās rezonanses aparatūras (fMRI) palīdzību. Doktors Skots Faro (Scot Faro) apgalvo, ka ar fMRI veiktajiem smadzeņu attēliem iespējams noteikt ne vien tos apgabalus, kas saistīti ar melošanu, bet arī apgabalus, kas saistīti ar patiesības teikšanu.
Faro un viņa kolēģi veikuši pētījumu, kurā sešiem brīvprātīgajiem lūgts šaut ar spēļu ieroci un pēc tam apgalvot, ka viņi to nav darījuši. Četriem citiem brīvprātīgajiem, kas šo procesu vērojuši no malas, lūgts izstāstīt, ko viņi redzējuši, turklāt sakot tikai patiesību.
Kamēr pētījuma dalībnieki sniedza savas „liecības,” paralēli tika veikta pārbaude ar ierasto melu detektoru un veikti arī smadzeņu aktivitātes mērījumi ar fMRI.
Tika konstatēts, ka pastāv funkcionālas atšķirības starp cilvēku smadzenēm, kuri melojuši un, kuri teikuši taisnību.
Tika konstatēts, ka melošanas laikā tiek aktivizēti vismaz septiņi smadzeņu reģioni, taču runājot patiesību, tiek darbināti tikai četri smadzeņu reģioni.
Tātad smadzenes tiek nodarbinātas krietni vairāk, ja cilvēkam jāpiepūlas un jādomā meli kā patiesības aizstājēji, turpretī runājot patiesību, smadzenes ir krietni mierīgākas.
Melošana rada aktivitāti frontālajā smadzeņu daļā, hipokampā, arī citās limbiskās sistēmas daļās, jo sevišķi ar emocijām saistītajās. Savukārt taisnības teikšana rada aktivitāti pieres daivā un deniņu daivā.
Smadzeņu attēlu uzņemšana ar funkcionālās magnētiskās rezonanses aparatūru ir ļoti dārga, taču tā varētu atmaksāties un būt vērtīga atsevišķos gadījumos, piemēram, veicot iespējamo teroristu iztaujāšanu vai izmeklējot smagus noziegumus.
Avots: http://www.wired.com, aprīlis, 2009, raksts “Lying makes brain work harder”
Comments