Mentālās sfēras traucējumu 10 pazīmes

Eksperti apraksta fiziskas un garīgas pazīmes, kas var liecināt par emocionālu stresu

Iespējams, ka jums gadījusies tā saucamā „sliktā diena”, vai varbūt tā jūtaties jau vairākas nedēļas: jūtat satraukumu, raizes, pārslodzi, it kā būtu viena elpas vilciena attālumā no „pēdējā piliena”.

Tādā gadījumā Jūs varbūt pārsteigs ārstu apgalvojums, ka tas ir pilnīgi normāli, un ka tā ir viena no cilvēka esības komponentēm.

Medicīnas zinātņu doktors, Ņujorkas Medicīnas centra psihiatrijas profesors Čārlzs Gudštains (Charles Goodstein) apgalvo, ka depresīva noskaņojuma vai iekšēja psiholoģiska konflikta izraisīts satraukums neliecina par indivīda psiholoģiskām problēmām, šī īpašība piemīt jebkurai dzīvai būtnei.

Taču, ja dzīvošana „kā pēdējo pilienu gaidot” jau sāk kļūt par Jūsu dzīvesveidu, eksperti saka, ka Jūsu prātā notiek kaut kas tāds, kam būtu jāpievērš uzmanība.

Filozofijas doktors, portāla SelfHelpDirectives.com vadītājs Ābijs Āronvics (Abby Aronowitz) saka: „Pievērsiet uzmanību tam, cik bieži jūs piemeklē šī sajūta, kā tā izpaužas un cik ilgi mēdz saglabāties; tas var palīdzēt novērtēt jūsu situācijas nopietnību.”

Tālāk piedāvājam vairāku ekspertu izveidotu siptomu sarakstu, kura mērķis ir palīdzēt iegūt nopietnu skatījumu uz savām problēmām. To nevajadzētu ignorēt – ja šķiet, ka kāda no šīm pazīmēm attiecas uz Jums, noteikti konsultējieties ar savu ģimenes ārstu un lūdziet reālu palīdzību. Ja veiktās pārbaudes uzrāda, ka viss ir kārtībā, tomēr palūdziet vēl arī nosūtījumu uz konsultāciju pie speciālista.

1. Miega traucējumi. Ja pamanāt, ka guļat ilgāk vai mazāk nekā parasti, vai sajūtat grūtības aizmigt, vai arī, pamostoties pēc pāris stundu miega, nespējat iemigt no jauna, speciālisti saka, ka Jums ir nopietni emocionālā stresa draudi. Prof. Gudštains saka: „Ja izjūtat atkārtotus miega traucējumus biežāk kā vienu vai divas, trīs reizes nedēļā, un Jūsu ārsts nevar identificēt redzamus fiziskus cēloņus, tad visdrīzāk tā varētu būt psiholoģiska rakstura problēma – visticamāk, trauksme vai depresija.”

2. Dramatiskas ķermeņa svara svārstības vai pēkšņas ēšanas paradumu izmaiņas. Pamanāt ievērojamu svara pieaugumu vai zaudējumu bez jebkādām diētām un izmaiņām savās fiziskajās aktivitātēs? Vai pieķerat sevi, pastāvīgi domājam par ēdienu, vai pretēji – cenšaties atvairīt domas par ēšanu? Ekspertu ieskatā tās ir emocionāla stresa pazīmes. Pēc dr. Āronvica domām, pārspīlētas rūpes par ēdienu, svaru un ķermeņa izskatu ir zīme, ka ēšanas traucējumi nopietni atņem enerģiju no citām dzīves jomām. Menstruāciju zudums sievietēm un meitenēm, vienlaikus ar nozīmīgām ēstgribas izmaiņām, var liecināt par topošajiem psiholoģiskiem traucējumiem. Pievērsiet uzmanību arī apetītes trūkumam – dažkārt tā var būt depresijas pazīme.

3. Neizskaidrojami fiziski simptomi. Kaut arī nedz vispilnīgākie fizikālie izmeklējumi neuzrāda nekādus cēloņus jūsu sūdzībām par fizisko pašsajūtu, nedz apmeklētie (pat vairāki) speciālisti nevar tās izskaidrot, tas var būt veids kā organisms signalizē par prāta darbības apdraudējumu. Šādi neparasti simptomi, kas nepakļaujas nekādām miljoniem dolāru vērtām terapijām var būt veids, kā jūsu organisms ziņo par emocionāliem traucējumiem. Problēmas parasti ir saistītas ar emocionālo stresu, un var izpausties kā galvassāpes, vēdera kurkstēšana, caureja, aizcietējums, arī kā hroniskas (visbiežāk – muguras) sāpes.

4. Grūtības pārvarēt dusmas un kontrolēt savu garastāvokli. Jūtaties labi vienatnē, bet laulātais, draugi, kolēģi var viegli izraisīt Jūsu dusmu eksploziju? Ja tā, tad iespējams, ka Jūs ir pārņemis stress, un šāda situācija ir bīstama Jūsu fiziskai un garīgai veselībai, kā arī nelabvēlīga apkārtējiem. Nespēja kontrolēt dusmas nozīmē nespēju pārvaldīt savas jūtas. Un šis ir simptoms, kam ir vislielākā ietekme uz apkārtējiem, īpaši bērniem un sievietēm. Parasti tie, kam ir problēmas ar savu dusmu apvaldīšanu, paši to nepamana, jo vienatnē viņi jūtas ļoti labi. Tas izpaužas tikai attiecībā pret citu personu, – tā tiek vainota jūsu problēmās. Tomēr, pat ja pats pie sevis nepamanāt šādas izpausmes, apsveriet iespēju pakonsultēties pie speciālista, ja mēdzat saņemt aizrādījumus no sava priekšnieka, kolēģiem, laulātā, ģimenes locekļiem, draugiem, kas iesaka jums nomierināties un savaldīt emocijas.

5. Trauksmes un uzmācīgu domu pārņemta izturēšanās. Vai mēdzat bez vajadzības bieži mazgāt rokas? Vai esat zaudējis dzīvesprieku un nepārtraukti raizējaties, ka varētu notikt kaut kas slikts? Vai iziešana no mājas jums ikreiz prasa gandrīz stundu laika, jo esat aizņemts ar virkni rituālu – piemēram, slēdzeņu pārbaudi, pārliecināšanos vai izslēgts gludeklis un plīts, vai visas lietas atrodas savās vietās? Ja tā, tad iespējams, ka Jūs ir pārņēmusi apsēstība, ar ko grūti pašam tikt galā. Dr. Āronvics definē apsēstību kā atkārtojošās domas, kas līdzinās uztraukumam un ko pavada nemiers. Attiecīgi veidojas nepārvarama tieksme uz darbībām, kas varētu to mazināt. Un dažkārt, kad prāts jau ir pārblīvēts ar šīm uzmācīgajām domām, viss Jūsu laiks tiek aizņemts ar neproduktīvām darbībām.

6. Hronisks nogurums un enerģijas trūkums. Kad organisms nespēj tikt galā ar emocionālu pārslodzi, tas vienkārši sāk „atslēgties”.Un tas bieži izpaužas kā stiprs nogurums un nespēks. Nespēja pievērsties sev ierastām un tīkamām nodarbēm, pat ja visi izmeklējumi rāda, ka ar fizisko veselību jums viss ir kārtībā, var signalizēt par emocionālo stresu un depresiju.

7. Problēmas ar atmiņu. Daudzas lietas var radīt īslaicīgus atmiņas traucējumus – piemēram, hormonālas izmaiņas menopauzes laikā, pārņemtība ar darba problēmām, miega trūkums. Bet to var izraisīt arī stress, traumas izraisīta reakcija, vai slimība, piemēram, Alcheimera demence. Kā iespējams atšķirt šos cēloņus? Pirmkārt un galvenokārt ir jāveic fiziskās veselības pārbaude. Ja šajā jomā viss izrādās kārtībā, tad aiz Jūsu aizmāršības var slēpties nemiers, satraukums, depresija, vai dažkārt neizskaidrojama reakcija uz kādu traumatisku gadījumu.

8. Izvairīšanās no sociālām aktivitātēm. Vai Jūs vairs neiepriecina kino apmeklēšana draugu kompānijā? Vai labi jūtaties darbā, bet tiklīdz pārnākat mājās, tā nespēkā iekrītat gultā? Vai mēdzat atraidīt ielūgumus tikai tāpēc, ka vislabāk jūtaties mājās? Pēc ekspertu teiktā visas šīs pazīmes var liecināt, ka esat emocionāli iztukšots. Jebkuras būtiskas un ilgstošas izmaiņas sociālajā uzvedībā varētu norādīt uz stresa pārslodzi vai emocionāla rakstura problēmām darbā. Ja fobijas un bailes no noteiktām vietām vai notikumiem attur jūs no pašam vēlamām nodarbēm, tas nozīmē, ka nemiers un satraukums sāk pieņemt draudošus apmērus.

9. Sekss vairs nesagādā prieku. Vai nodarbojoties ar seksu vairs nesajūtat to prieku, ko tas jums kādreiz sniedzis? Vai mīlat savu partneri, bet nevēlaties mīlēties ar viņu? Ja fizikālie izmeklējumi uzrāda, ka jums viss ir kārtībā, tad neveiksmju cēlonis šajā jomā visdrīzāk būs depresija vai trauksmes stāvoklis. Samazināta dzimumtieksme un nespēja gūt prieku no seksa, var būt emocionāla stresa signāls.Kaut arī šis diskomforts varētu būt saistīts ar jūsu partnerattiecībām, eksperti apgalvo, ka tikpat bieži tā cēlonis varētu būt satraukums un nemiers, kas sakņojas pavisam citā jūsu dzīves jomā.

10. Jūsu garastāvokļa svārstības un neparasto uzvedību ir pamanījuši vairāki cilvēki. Kaut arī pašam dzīve šķiet ritam parastās sliedēs, tomēr, ja draugi un tuvinieki sāk izteikt piezīmes par jūsu neaprēķināmo, kaprīzo izturēšanos, eksperti iesaka pievērst tam uzmanību. Jums vajadzētu ieklausīties ne tikai savā iekšējā balsī, bet censties sadzirdēt arī savus tuviniekus, draugus, kolēģus, ģimenes locekļus. No malas ir iespējams pamanīt to, ko pats nesajūtat. Jo vairāk līdzcilvēku cenšas jums pavēstīt, ka kaut kas nav kārtībā, jo nopietnāk būtu jāattiecas pret to.

Jā kāds no punktiem atbilst Jums, tad neslēpjaties, bet rīkojaties savā labā. Viens no veidiem ir RigaBrain seansi – smadzeņu spēku uzlabošanas treniņi. https://www.rigabrain.com/pieteikties vai zvaniet +37127771821 papildus informācijai!