Mūzika un smadzeņu viļņi

Mūzika spēj mūs aizraut; kad klausītāji bauda mūziku, viņi cieši seko līdzi skaņu sekvencēm, it kā mentāli un emocionāli savienojoties ar tām. Bet kas gan mūzikā ir tas īpašais? Kāpēc mēs to klausāmies?

Ņujorkas pilsētas koledžas un Arkanzasas Universitātes pētnieki veikuši pētījumus, lai izprastu neirālo reakciju uz mūziku.

Neskatoties uz šādu pētījumu nozīmīgumu, ir grūti izpētīt iesaisti mūzikā. Pētnieki Džens Madsens (Jens Madsen) un Lūkas Parra (Lucas Parra) mērīja smadzeņu viļņu

sinhronizāciju auditorijā, kas klausījās noteiktus mūzikas skaņdarbus. Un izrādās, ka brīdī, kad klausītājs klausās skaņdarbu, viņa neirālās reakcijas ir pārsteidzoši sinhronizētas ar citu klausītāju neirālajām reakcijām.

Saskaņā ar atklājumiem, kas publicēti “Scientific Reports” izdevumā, klausītāja iesaiste samazinās, ja skaņdarbs tiek klausīts atkārtoti, tomēr ja skaņdarbs pieder pie klausītājam iepriekš nezināmiem mūzikas stiliem, šis aspekts var uzturēt smadzeņu viļņu aktivitāti arī ilgākā laika periodā un skaņdarbam atkārtojoties.

„Lieliski, ka, izmērot cilvēku smadzeņu viļņus, mēs varam izpētīt, kā cilvēki izjūt mūziku un kas padara to tik īpašu. Bet mēs esam tikai pašā ceļa sākumā,” saka Madsens.

Atsauce: Madsen, J., Margulis, E. H., Simchy-Gross, R., & Parra, L. C. (2019). Music synchronizes brainwaves across listeners with strong effects of repetition, familiarity and training. Scientific Reports, 9(1), 3576.

Harmoniska smadzeņu darbības īpatnība ir vieglums, tas ir kā lieliska simfonija, kuru diriģē tikai un vienīgi Tu. Izproti un pamēģini sertificētu ergoterapeitu uzraudzībā savu smadzeņu simfoniju. https://www.rigabrain.com/pieteikties