Obsesīvi kompulsīvie traucējumi (OKT) – Smadzeņu mehānismi, kas izskaidro simptomus

Ticis veikts liels neirozinātnisko pētījumu pārskats, kurā tiek atklātas smadzeņu shēmas un smadzeņu mehānismi, kas ir obsesīvi kompulsīvo traucējumu (OKT) pamatā. Pētnieki cer, ka jaunie atklājumi esošās terapijas padarīs efektīvākas, vai kļūs par jaunu ārstēšanas ceļvedi.

Obsesīvi kompulsīvi traucējumi ir mentālās veselības stāvoklis, kas skar vairāk kā 2 miljonus pieaugušo Amerikas savienotajās valstīs un vairāk kā 500 cilvēkus uz 100 000 Latvijas iedzīvotāju, pēc 2017. gada datiem.

Cilvēki ar OKT bieži vien piedzīvo atkārtotas, nemieru rosinošas domas vai darbības, kas tiek definētas, kā obsesijas (no angļu.val. obssesive – uzmācīgs, nespēt apstāties domāt par kaut ko, domāt nepārtraukti, apmāti), vai pēkšņas, nekontrolējamas darbības, kas tiek definētas kā kompulsīvas (no angļu.val. compulsive – darīt kaut ko daudz, nespējot apstāties to darīt).

OKT simptomi var izpausties kā nepārtraukta pārbaudīšana vai durvis ir aizslēgtas, vai gaisma ir ieslēgta, vai izslēgta. Šie simptomi ir nekontrolējami un var smagi ietekmēt personas dzīves kvalitāti. OKT ārstēšana iekļauj medikamentozu terapiju, psihoterapiju un dziļo smadzeņu stimulāciju, lai gan ne visiem cilvēkiem ir pozitīvs ārstēšanas rezultātu efekts. Citos pētījumos atklāts, ka tikai 50 procentiem no personām ar OKT ir uzlabojumi, izmantojot ārstēšanas metodes un tikai 10 procenti var atveseļoties pilnībā. Šī zemā ārstēšanas efektivitāte, daļēji ir saistīta ar to, ka medicīnas profesionāļi vēl joporojām ne līdz galam izprot neiroloģiskā stāvokļa saknes, lai gan tiek veikti pētījumi, lai aizpildītu šo plaisu. Anna Arboras Mičiganas universitātes psihiatrijas nodaļas zinātnieki Dr. Lūka Normana (Ph.D. Luke Norman) vadībā, analizēja lielu neiroloģisko pētījumu datu apjomu, lai noskaidrotu OKT neiroloģiskos pamatus jeb saknes.

Smadzeņu shēmu izpēte OKT gadījumā Dr. Normans un kolēģi analizēja pētījumus, kuros tika skenētas simtiem personu ar OKT smadzenes un personu bez OKT smadzenes.

Pētījuma galvenais autors stāsta: “Kombinējot datus no 10 dažādiem pētījumiem un aptuveni 500 pacientiem un brīvprātīgajiem, varējām novērot smadzeņu shēmas, kas hipotētiski tika saistītas ar obsesīvi kompulsīviem traucējumiem”. Pētnieki koncentrēja savu uzmanību uz smadzeņu shēmu, kas tiek dēvēt par cingulāro (cingulo-opercular) tīklu. Šis tīkls ietver vairākus smadzeņu reģionus, kas, izmantojot neironu ceļus ir savstarpēji saistīti smadzeņu centrā.

Agrākie pētījumi cingulāro tīklu ir saistījuši ar “tonizējošu modrumu” vai “modrību”, citiem vārdiem sakot, šīs smadzeņu tīkla daļas spēj “uzmanīt” potenciālās kļūdas un atsaukt kādu darbību, lai izvairītos no nevēlama iznākuma.

Dažādu pētījumu datu analīze atklāja kopīgu pamata paternu: Salīdzinot cilvēkus ar OKT un bez OKT, tiem, kuriem bija OKT (obsesīvi kompulsīvi traucējumi) iezīmējās būtiski lielāka aktivitāte smadzeņu reģionos, kas atpazīst kļūdas, bet mazāka aktivitāte reģionos, kas varētu apturēt kļūdu- atsaukt darbību.

Pētījuma otrais autors, psihiatrijas nodaļas pētniece – Dr. Keita Fitzgeralda (Dr. Kate Fitzgerald) paskaidro atklājumus, sakot, ka: “Mēs zinām, ka personām ar OKT bieži vien ir iekšēja sajūta par savu uzvedību, spējot noteikt, ka viņi dara kaut ko, ko nevajadzētu darīt, bet šie rezultāti norāda uz to, ka kļūdas signāli nesasniedz smadzeņu tīklu, kas iesaistās tajā, lai pārtrauktu kādas darbības veikšanu.”

Dr. Fitzgeralda saka “To var salīdzināt ar sajūtu, ka pēda ir uz gāzes pedāļa, signalizējot par to, ka vajag apstāties, bet bremze nav savienota ar to riteņa mehānisma daļu, kas reāli var apstādināt mašīnu- nospiest bremzi”.

Daktere saka, ka šī analīze nosaka terapijas posmu mērķus personām ar OKT, jo tiek parādīts tas, ka gan kļūdas apstrāde, gan kontrole ir svarīgi procesi, kas ir savstarpēji saistīti personām ar obsesīvi kompulsīviem traucējumiem.

Atklājumi varētu uzlabot esošo ārstēšanu. Pētnieki skaidro arī to, kā atklājumi varētu uzlabot esošās OKT ārstēšanas metodes, piemēram, kognitīvi biheiviorālo terapiju.

“Kognitīvi biheiviorālās terapijas sesijās personām ar OKT tiek strādāts ar to, lai palīdzētu pacientiem identificēt, konfrontēt un pretoties kompulsijām, lai uzlabotu komunikāciju starp, kā augstāk tekstā tika salīdzināts- bremzēm un mašīnas riteņa mehānismu, kamēr tiešām izdodas apstāties. Diemžēl, tas ir efektīvi tikai aptuveni pusei no pacientiem”.

Dr. Fitzgeralda saka, ka pētījumā atrastie atklājumi,cerams, varētu uzlabot kognitīvi biheiviorālās terapijas efektivitāti un veicināt ārstēšanu. Papildus kognitīvi biheiviorālajai terapijai daktere cer, ka rezultāti iedrošinās izmantot tādu terapijas metodi kā – atkārtota trans-kraniāla magnētiska stimulācija. “Zinot, kā savstarpēji mijiedarbojas smadzeņu reģioni, lai palaistu un apturētu OKT simptomus, ir zināms kā un kur izmantot atkārtotu trans-kraniālo magnētisko stimulāciju,” jo tā nav kāda dziļi apslēpta smaga uzvedības problēma, papildina dr. Fitzgeralda. “Obsesīvi kompulsīvi traucējumi nav medicīniska problēma vai kāda vaina. Pētot savu pacientu smadzeņu attēlus, mēs varam mācīties tāpat, kā kardiologi mācās savu pacientu elektrokardiogrammas- izmantojot gūto informāciju, lai uzlabotu aprūpi un personu ar obsesīvi kompulsīviem traucējumiem dzīvi.” /Dr. Kate Fitzgerald/

RigaBrain piedāvā dinamisko neirofīdbeku, lai optimizētu smadzeņu darbību. OKT gadījumos, tas var sniegt jūtamus uzlabojumus.

Izmēģini un izej desmit seansus, lai pārvaldītu savas smadzenes, nevis esi to vergs. https://www.rigabrain.com/pieteikties