PAŠNĀVĪBA, DEPRESIJA UN SMADZEŅU TRAUMA

Gūta smadzeņu trauma var izraisīt pēkšņas un ilgstošas izmaiņas cilvēka domāšanā, un veidā, kā viņš reaģē uz noteiktām situācijām, savu darbu un attieksmi pret citiem. Cilvēkiem, kuri ir pieredzējuši iegūto smadzeņu traumu, var būt arī paaugstināts stress, lielākas grūtības attiecību veidošanā, grūtības pārvaldīt savas emocijas, un mazāk prasmju šo problēmu risināšanai.

Pat ja persona “no malas” var šķist tāda pati kā pirms gūtās traumas, viņš/ viņa pati var sajust satraucošas pārmaiņas attiecībā uz sevi. Persona var būt arī impulsīvāka, un kļūt neelastīgā savā domāšanā un spriedumos. Bez atbilstoša atbalsta šie cilvēki var justies izolēti un bezpalīdzīgi.

Ir svarīgi saprast, ka šo un citu faktoru dēļ cilvēki ar gūtiem smadzeņu ievainojumiem var izjust depresīvas izjūtas un tamdēļ viņiem var būt lielāks pašnāvības risks. Cilvēkiem, kuri domā par savas dzīves izbeigšanu, pašnāvība var būt atbilde uz to, kas, viņuprāt, ir citādi neatrisināma problēma. Viņi var dot priekšroku tādiem apstākļiem, piemēram, ilgstošām emocionālām ciešanām, pat, ja tā ir brīva izvēle.

 Tamdēļ tuvo cilvēku rūpes un atbalsts ir ārkārtīgi svarīgi, un ir vērts atpazīt brīdinošas pazīmes.

Pirmo pazīmju atpazīšana

Pašnāvības mēģinājums reti tiek veikts pēkšņa vai impulsīva lēmuma rezultātā. Ir fāzes - sākot no domām par pašnāvību un beidzot ar pašnāvību. Šīs fāzes var būt “staigājošas” (t.i., persona var virzīties uz nākamo fāzi, bet tad atkal atgriezties iepriekšējā stadijā vai vairs neuzskatīt pašnāvību par iespēju), tomēr pamatā tās ir šādas:

Pašnāvības plānošana - Pašnāvības organizēšana - Pašnāvības mēģinājums - Pašnāvības veikšana

Daži indivīdi var veikt kaitnieciskas darbības pret sevi, kas var izraisīt nāvi, lai gan patiesais mērķis nav mirt. Nedrīkst atstāt bez ievērības šādas pazīmes:

• indivīds izdara paziņojumus, piemēram, “Būtu labāk, ja es būtu miris” vai izsaka pašnāvības draudus

• indivīds ir ļoti nomākts

• indivīds, kas guvis smadzeņu traumu, jau agrāk ir mēģinājis izdarīt pašnāvību – šajā gadījumā risks dubultojas.

Pastāv dažādi faktori, kas norāda uz izteiktāku pašnāvības risku. Smadzeņu traumu pārcietušam cilvēkam var būt pieejami nāvējoši līdzekļi vai izstrādāts pašnāvības plāns. Pazīmes ir arī narkotiku lietošana, iesaistīšanās ekstremālā uzvedībā un katastrofiskas reakcijas uz samērā vieglu stresu vai satraukumu radošām situācijām.

Tu vari palīdzēt

 Personai, kura apsver pašnāvību, jāzina, ka citiem tā rūp. Daži ieteikumi par atbalsta sniegšanu:

· dažreiz ir vienkārši svarīgi būt kopā ar cilvēku, pat nesarunājoties

· sazinieties ar citiem, kas varētu sniegt atbalstu

· klausieties, ko viņi saka par sevi un savu dzīvi

· nesakiet šādas vai līdzīgas frāzes: “Tev vajadzētu būt pateicīgam, ka esi dzīvs” vai “Beidz, tu tiks pāri”.

· pasakiet viņam, ka jūs vienmēr esat ar mieru runāt un ka ir arī citi, kuriem šis cilvēks daudz nozīmē

· mudiniet viņus uzturēt kontaktus ar draugiem

Pārliecinieties, vai viņi sazinās ar savu ģimenes ārstu.

Kas ir svarīgi augsta pašnāvības riska gadījumos?

· Krīzes intervence (var ietvert tūlītēju atbalstu, piemēram, konsultācijas pa tālruni, nosūtījumu pie psihiatra, ciešu personas uzraudzību)

· Medicīniskā / psihiatriskā ārstēšana (ieskaitot medikamentus)

· Hospitalizācija

· Psiholoģiskā terapija

· Savienošana atbalsta sistēmās (piemēram, ģimenes un sabiedriskajās organizācijās).

Krīzes intervences stratēģijas

Vispārīgais mērķis ir pazemināt letalitātes līmeni vai ļoti augstu pašnāvības risku, rūpējoties, lai: a) palielinātu indivīda psiholoģisko labizjūtu par iespējamo izvēli un b) palielinātu viņa / viņas izjūtu par emocionālu atbalstu.

Stratēģijās var ietilpt:

· raporta izveidošana (piemēram, “Es klausos un vēlos jūs atbalstīt”)

· izpēte, kā persona uztver krīzi

· koncentrēšanās uz tuvāko pagātni (piemēram, nesenu nozīmīgu notikumu) un tuvāko nākotni

· personai pieejamās iespējas un pieejamo cilvēku skaita palielināšana (profesionāļi un ģimenes locekļi)

· ja iespējams, organizējiet iespējamo pašnāvības līdzekļu atsavināšanu

· Mudiniet personu tuvākajā nākotnē izstrādāt plānu, kurā ietverti resursi un atbalsts

· Iesaistiet viņu mazās un jēgpilnās darbībās (piemēram, mājas un dārza darbos)

· Uzraugiet viņu emocionālo stāvokli

Efektīva komunikācija

Cilvēkiem, kuri piedāvā atbalstu nelaimē nonākušam indivīdam, ieteicams neizmantot šādus paņēmienus:

· viltus pārliecība, piemēram, 'Viss būs kārtībā, neuztraucieties'

· faktu neatbilstoša izmantošana, piemēram, 'Pēc smadzeņu traumas jūs atgūsieties gada laikā'

· konfrontācija, piemēram, “Atliek pieņemt, ka jūs nekad vairs nestaigāsiet”

· cilvēka izjūtu samazināšana, piemēram, "Nāc līdzi, tas nav tik slikti"

· uzmācīga nopratināšana, piemēram, “Kāpēc, jūsuprāt, jūsu draudzene jūs pameta?”

Atbalsta sniegšanai  var izmantot šādu paņēmienu kombināciju:

· aktīvā klausīšanās

· acu kontakts un atbalstoša ķermeņa valoda

· sajūtu atspoguļojums (piemēram, “Tu izklausies patiešām apjucis”, “Es redzu, ka tu esi neapmierināts”)

· satura atspoguļojums (piemēram, 'Izklausās, ka vēlaties, lai jūsu ģimene jums dod vairāk telpas')

· apkopojums (“Tātad, no visa tevis sacītā es saprotu, ka…”)

· lūgums pēc atļaujas (piemēram, “Es gribu jums palīdzēt - vai es varu atnākt pie jums?”).

Atbalsts atbalstītājam

Darbs ar tuvu cilvēku, kam ir augsts pašnāvības risks, var būt strespilns. Ir ļoti svarīgi, lai cilvēki, kas to dara, paši saņemtu atbalstu un rūpētos par savu emocionālo labizjūtu. Atbalsts personai, kas strādā ar grūtībās nonākušu personu, var tikt sniegts, konsultējoties ar citiem speciālistiem, lai izrunātu savas izjūtas un saņemtu padomus.

Ja jūs esat tas, kurš apsver pašnāvību

Ja esat persona, kas guvusi smadzeņu traumu, un apsverat pašnāvību, jums jāzina, ka:

Jūs neesat viens

Lielākā daļa cilvēku kādā dzīves brīdī domā par pašnāvību. Domāšana par pašnāvību nenozīmē, ka apstākļi vienmēr būs grūti

Krīze pāries

Dažreiz problēmas šķiet nepanesamas, bet vienmēr ir kaut kas, ko jūs varat darīt lietas labā. Ja jums ir smadzeņu trauma, ir svarīgi, lai jūs runātu par savām problēmām ar kādu, kurš var palīdzēt.

Citiem rūp

Nebaidieties lūgt palīdzību. Ļaujiet ģimenes locekļiem, draugiem, vietējam ārstam vai citiem speciālistiem palīdzēt!

Nepaej garām! RigaBrain seansi ir pieejami, lai palīdzētu smadzenēm pašām tikt galā ar šo, bet noteikti strādājot ar profesionāļiem. Personām, kuras nespēj pašas par sevi samaksāt tiek iekļautas RigaBrain atbalsta programmā, jo Tu esi svarīgs un vajadzīgs! Piesakies atbalsta programmai! info@rigabrain.com!