Pašvērtējums

Pašvērtējums. Pašcieņa. Pašpaļāvība. Pašvērtība – ļoti bieži visus šos jēdzienus lieto kā sinonīmus pašvērtējumam, bet tas nav korekti. Šīs psiholoģiskās īpašības var būt saistītas, bet ne vienmēr.

Var būt situācijas, kad ir būtiski izšķirt, kas ir kas, jo pie katra no šiem aspektiem var strādāt atšķirīgi un, ja ķeries klāt un centies mainīt to, kas, patiesībā, ir kārtībā un nav jāmaina.

Pašvērtējums – kā Tu vērtē savas spējas, īpašības, zināšanas, raksturu parasti tas tiek salīdzināts ar kaut kādu standartu, ar citiem.

Pašvērtējums var būt: –pazemināts, –adekvāts – kad apzinies savas stiprās un vājās puses [uz šo mums jātiecas!], –paaugstināts.

Pašcieņa – attieksme pret sevi kopumā un kā veido attiecības ar pasauli. Pašvērtējuma un pašvērtības izjūta, it īpaši attiecībā pret Tavām vērtībām, personību un godu.

Pašpārliecība, pašpaļāvība – cik pārliecināta par sevi, savām prasmēm esi kādā konkrētā jomā.

Pašpaļāvība aug ar katru pozitīvo pieredzi, praksi un palīdz mums iet ārpus ierastā komforta. Tas ir normāli, ka tur, kur neesam trenētas, jūtamies nepārliecinātas, nobijušās.

Tu vari būt pašpārliecināta un daudz ko sasniegusi, bet tomēr būt ar pazeminātu pašvērtējumu.

Pašvērtība – dziļa apziņa un pārliecība par sevi kā cilvēku, neskatoties ne uz ko, ka es esmu vērtīga, ka esmu mīlama, vajadzīga šai pasaulei.

Piemēram, Tu vari sasniegt vidējus vai pat zemus rādītājus savā jomā, bet, neskatoties uz rezultātiem, zini, ka esi vērtīga kā cilvēks, mīlestības un cieņas vērta.

Raksts sagatavots sadarbībā ar https://www.facebook.com/LauraCelminaCoach

Arī pēc RigaBrain ® smadzeņu treniņu centra apmeklējuma, klienti bieži ziņo par pašvērtējuma uzlabošanos.

#koučingssievietēm