Patiesība par smadzeņu asimetriju

Smadzeņu kreisā un labā puse iesaistīta atšķirīgu uzdevumu izpildē. Šī funkcionālā lateralizācija un ar to saistītā smadzeņu asimetrija attiecībā uz cilvēku populāciju ir labi dokumentēta, bet maz zināms par smadzeņu asimetriju mūsu tuvākajiem dzīvajiem līdziniekiem – šimpanzēm. Izmantojot endokasta metodi (smadzeņu nospiedumus uz galvaskausa kauliem) un izpētot tās sniegtos rezultātus, zinātnieki sākuši apšaubīt ilglaicīgo priekšstatu, ka cilvēka smadzeņu asimetrija ir unikāla, jo šimpanzēm, gorillām un orangutaniem nu pierādīta līdzīga asimetrija.

Tas ļauj pieņemt, ka cilvēka kognitīvās spējas, piemēram, valoda, tiek attīstītas, smadzenēm izmantojot tādu pašu attīstības paternu, kāds tas bija mūsu priekštečiem. Bet kas tad mūs atšķir no šimpanzēm?

Sāksim ar īsu ievadu. Ko vispār nozīmē asimetrija? Tas vienkāršoti nozīmē, ka vienu ķermeņa pusi kontrolē pretējā smadzeņu puslode. Piemēram, cilvēkiem valoda tiek apstrādāta pārsvarā kreisajā puslodē; labo roku kontrolē motorā smadzeņu garoza kreisajā puslodē. Funkcionālā endoskopija atspoguļo smadzeņu morfoloģisko asimetriju. Kreisā un labā puslode nedaudz atšķiras smadzeņu anatomijā, neirālo šūnu sadalē, to savienojamībā un neiroķīmijā. Ar endokastu pat redzamas ārējās smadzeņu formas asimetrijas. Galvas smadzeņu asimetrija parasti tiek interpretēta kā būtiska cilvēka smadzeņu darbībai un apziņai, jo tā atspoguļo ķermeņa funkcionālo pusi. Diemžēl pašlaik pētniekiem nav daudz resursu, ar ko salīdzināt - pētījumi primātu vidū ir reti, un nav zināms, kuri smadzeņu asimetrijas aspekti tiešām ir unikāli tikai cilvēkam. Balstoties uz esošajiem datiem, zinātnieki pieņēma, ka vairāki smadzeņu asimetrijas aspekti attīstījušies pēc tam, kad no mūsu tuvāko dzīvo radinieku - šimpanžu – sugas “atšķēlās” cilvēks.

Pētnieki no Maksa Planka (Max Planck) Evolucionārās antropoloģijas institūta un Vīnes Universitātes vērtēja cilvēku un pērtiķu endokastu uzņēmumu asimetrijas apjomu un formu.

Komanda atklāja, ka asimetrija šimpanzēm ir apmēram tāda pati kā cilvēkiem. Šimpanzes smadzenes gan vidēji bija mazāk asimetriskas, salīdzinot ar cilvēku, gorillu un orangutanu smadzenēm. Taču cilvēkiem, atšķirībā no citām pētāmajām izlasēm, bija raksturīgs vislielākais individuālo variāciju un niansētu atšķirību skaits smadzenēs. Autori teic, ka tieši šīs individuālās variācijas ir pamatā cilvēka smadzeņu funkcionālajām un attīstības modularizācijām.

Tātad – līdzīgs asimetrijas modelis, bet lielākas individuālās atšķirības starp cilvēkiem – šis atklājums ir interesants, īpaši, domājot par cilvēka smadzeņu evolūcijas interpretāciju. Filips Guncs (Philipp Gunz), pētījuma līdzautors, skaidro: “Šis kopīgais asimetriskais smadzeņu modelis attīstījās jau pirms cilvēka izcelsmes. Tas ir pamatā sarežģītajam smadzeņu reljefam, kas saistīts ar tipisku cilvēka uzvedību.” Lūk, arī atbilde. Izrādās, ka tas, kas mūs atšķir no primātiem, ir nianses smadzeņu reljefā.

Avots: Simon Neubauer, Philipp Gunz, Nadia A. Scott, Jean-Jacques Hublin, Philipp Mitteroecker. Evolution of brain lateralization: A shared hominid pattern of endocranial asymmetry is much more variable in humans than in great apes. Science Advances, 2020.

Asimetrijas gadījumos smadzenes tik pat veiksmīgi regulējās ar dinamisko neirofīdbeku kā ar simetriskākām smadzenēm, jo strādājam ar visiem smadzeņu viļņiem un tehnoloģija neuzspiež savus paternus. www.rigabrain.com/pieteikties