Post traumatiskais stresa sindroms un smadzeņu darbība: Kā RigaBrain® var palīdzēt?

Post traumatiskais stresa sindroms (PTSS) ir nopietns stāvoklis, kas var ietekmēt cilvēkus pēc traumatiskas pieredzes. Tas var ietvert atkārtotus atmiņu atgriešanos, emocionālas grūtības un dažādus fiziskus simptomus. Šāds stāvoklis var būtiski ietekmēt cilvēka dzīves kvalitāti un ikdienas darbības.

Smadzeņu Darbība un PTSS

PTSS izraisa izmaiņas smadzeņu darbībā, īpaši tādās zonās kā amigdala (emociju kontrole), hipokamps (atmiņa) un prefrontālais kortekss (lēmumu pieņemšana un paškontrole). Traumas ietekme uz šīm smadzeņu zonām var izraisīt hronisku stresa hormonu līmeņa paaugstināšanos un izmainīt neironu savienojumu veidošanos.

Smadzeņu darbība cilvēkiem ar post traumatiskā stresa traucējumu (PTSD) atšķiras no veseliem cilvēkiem vairākos svarīgos veidos:

1. Aktivitātes izmaiņas noteiktās smadzeņu daļās: Cilvēkiem ar PTSD ir atšķirīga aktivizācija bazālajos ganglijos un izmaiņas amigdalas un parahipokampālās garozas darbībā (Stark et al., 2015)*1

2. Asimetrija un funkciju izmaiņas: PTSD pacientiem ir lielāka aktivitāte labajā parieto temporālajā reģionā un samazināta aktivitāte kreisajā frontālajā reģionā (Kemp et al., 2010)*2

3. Strukturālas un funkcionalitātes izmaiņas: Salīdzinājumā ar traumētiem, bet veseliem cilvēkiem, cilvēkiem ar PTSD ir novērotas kognitīvas disfunkcijas un smadzeņu strukturālas un funkcionālas izmaiņas (Herzog, 2020)*3

4. Specifiskas traumas izraisītas izmaiņas: Atkarībā no piedzīvotās traumas veida, PTSD pacientiem var būt specifiski izveidojušies neirālo tīklojumu izmaiņas, ietverot bilaterālo insulu, cingulāro garozu, parietālās, frontālās un limbiskās zonas (Boccia et al., 2016)*4

5. Smadzeņu daļu specifiskas izmaiņas: Cilvēkiem ar PTSD ir novērota paaugstināta subkortikālo zonu, piemēram, kreisās aizmugurējās insulas, hiperaktivizācija, kas varētu liecināt par emocionālām, sociālām un attiecību grūtībām (Mazza et al., 2013)*5

Kopumā, šie pētījumi liecina, ka PTSD pacientiem ir būtiskas izmaiņas smadzeņu aktivitātē un struktūrā, kas atšķiras no veseliem cilvēkiem.

Kā RigaBrain® Var Palīdzēt?

Posttraumatiskais stresa sindroms (PTSS) rada sarežģījumus daudziem cilvēkiem, taču RigaBrain® piedāvā unikālu pieeju, kas nav tieši vērsta uz simptomu vai diagnožu apstrādi, bet gan uz smadzeņu darbības pašregulācijas uzlabošanu.

Smadzeņu Pašregulācija un PTSS: PTSS ietekmē smadzeņu daļas, kas atbild par emociju kontroli, atmiņu un lēmumu pieņemšanu. Tradicionālās terapijas bieži koncentrējas uz specifiskiem simptomiem, taču RigaBrain® pieeja ir atšķirīga. Tā vietā, lai tieši risinātu simptomus, RigaBrain® fokusējas uz smadzeņu spēju pašām regulēt savu darbību, palīdzot atjaunot līdzsvaru un labāku adaptāciju pēc traumām.

RigaBrain® Pieeja: RigaBrain® izmanto NeurOptimal® Dynamical Neurofeedback® tehnoloģiju, kas ir neinvazīva metode, kas palīdz smadzenēm efektīvāk pašām regulēt savu darbību.

1. Individualizēti Seansi: Katrs seanss RigaBrain® ir pielāgots individuālajām klientu vajadzībām, nodrošinot efektīvu un personalizētu pieeju. Katrs seanss ir unikāls.

2. NeurOptimal® Treniņu Sistēmas: Papildus klātienes seansiem, RigaBrain® piedāvā NeurOptimal® sistēmu īri, kas ļauj klientiem veikt treniņus savā mājas vidē.

3. Apmācības un Izglītība: RigaBrain® nodrošina arī izglītojošas apmācības, kas palīdz klientiem labāk izprast smadzeņu darbību un tās pašregulācijas nozīmi.

RigaBrain® pieeja PTSS ir unikāla tās uzsvarā uz smadzeņu pašregulācijas uzlabošanu. Šī metode sniedz iespēju cilvēkiem, kas piedzīvojuši traumas, atgūt kontroli pār savu dzīvi un veicināt veselīgu smadzeņu darbību bez tiešas fokusēšanās uz simptomiem vai diagnozēm. Lai uzzinātu vairāk par RigaBrain® piedāvājumu, apmeklējiet mūsu mājas lapu www.RigaBrain.com.

Atsauces

1. Stark, E., Parsons, C., Hartevelt, T., Charquero-Ballester, M., McManners, H., Ehlers, A., Stein, A., & Kringelbach, M. (2015). Post-traumatic stress influences the brain even in the absence of symptoms: A systematic, quantitative meta-analysis of neuroimaging studies. Neuroscience & Biobehavioral Reviews, 56, 207-221. https://doi.org/10.1016/j.neubiorev.2015.07.007.

2. Kemp, A., Griffiths, K., Felmingham, K., Shankman, S., Drinkenburg, W., Arns, M., Clark, C., & Bryant, R. (2010). Disorder specificity despite comorbidity: Resting EEG alpha asymmetry in major depressive disorder and post-traumatic stress disorder. Biological Psychology, 85, 350-354. https://doi.org/10.1016/j.biopsycho.2010.08.001.

3. Herzog, J. (2020). Capturing the Long-Term Sequelae of Child Maltreatment:Neurocognitive Alterations, Complex Posttraumatic Stress Disorder and the Impact of Psychotherapy. . https://doi.org/10.11588/HEIDOK.00029971.

4. Boccia, M., D'Amico, S., Bianchini, F., Marano, A., Giannini, A., & Piccardi, L. (2016). Different neural modifications underpin PTSD after different traumatic events: an fMRI meta-analytic study. Brain Imaging and Behavior, 10, 226-237. https://doi.org/10.1007/s11682-015-9387-3.

5. Mazza, M., Tempesta, D., Pino, M., Catalucci, A., Gallucci, M., & Ferrara, M. (2013). Regional cerebral changes and functional connectivity during the observation of negative emotional stimuli in subjects with post-traumatic stress disorder. European Archives of Psychiatry and Clinical Neuroscience, 263, 575-583. https://doi.org/10.1007/s00406-013-0394-3.