Posttraumatiskie stresa traucējumi – gadījuma izpēte

Kopš 2000. gada kāda 90 gadus veca sieviete bijusi Bīčemas ambulatorās aprūpes centra paciente. Viņas hroniskās slimības ir, piemēram, anēmija, osteoartrīts un urīna nesaturēšana, bet viņa ir pilnībā funkcionāla un pilnīgi neatkarīga. Viņa rūpējas par savu vientuļo vīru, kam ir hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS). Viņi dzīvo rindu mājā, kas atrodas tuvu slimnīcai, lai nodrošinātu, ka viņas vīram jebkurā brīdī ir nepieciešamā piekļuve slimnīcai vai mājvietai.

2000. gada septembrī šīs sievietes vīrs nomirst elpošanas apstāšanās dēļ. Viņas vienīgais radinieks ir brāļadēls, kurš sazinās ar viņu apmēram reizi mēnesī. 2002. gada oktobrī viņas mājās notiek ielaušanās, un paciente tiek izvarota un aplaupīta. Viņa tiek nogādāta vietējā slimnīcā, kas specializējas izvarošanas gadījumos. Šeit viņa ir nelaimīga, un viņai parādās spēcīgi emocionālie traucējumi.

2003. gada marts. Viņa emocionāli joprojām ir ļoti nomākta, bet vairs ne pašnāvnieciska. Viņa ir pārcēlusies uz jaunu māju. Viņa ir arī pieņēmusi vidēja vecuma sievieti kā aprūpētāju.

2003. gada novembrī, 9 mēnešus pēc pārcelšanās uz jauno māju, viņa saslimst – simptomi liecina par psihiskām novirzēm un smagu paranoju. Viņa tiek hospitalizēta – stāvoklis uzlabojas aptuveni 14 dienu laikā, turklāt bez antipsihotiskām zālēm.

Nedēļu pēc izrakstīšanās no slimnīcas, simptomi pēkšņi atkārtojās, un tas notika, kad viņa atgriezās vecākajā dzīvoklī. Viņa atteicās saņemt medicīnisko aprūpi.

Definīcija

PTST ir psihisks traucējums, ko izraisa traumatisks notikums. Notikums tiek uzskatīts par traumatisku, ja tas ir radījis pacientam nāves draudus vai izraisījis nopietnus savainojumus, un tā postreakcija ir saistīta ar nekontrolējamām bailēm, bezpalīdzību un šausmām.

Traumatisku notikumu piemēri vecāka gadagājuma cilvēkiem:

· Vardarbība

· Smags nelaimes gadījums

· Dabas katastrofa

· Teroristu uzbrukums

· Izvarošana

· Smaga slimība vai ķirurģija

· Noziedzīgs uzbrukums

· Karš

Izplatība

PTST salīdzinoši bieži tiek diagnosticēti gados vecākiem pacientiem (13% gadījumu, saskaņā ar Psychother Psychosom, 2003), salīdzinot ar 10% vispārējā populācijā. Visbiežāk – holokaustā izdzīvojušajiem, pacientiem ar vēzi un pacientiem pēc sirds operācijām.

Galvenie simptomi

Ir trīs pamata simptomu kategorijas:

1) notikuma atkārtota piedzīvošana,

2) izvairīšanās un nejutīgums,

3) pastiprināta uzbudināmība.

Notikuma atkārtota piedzīvošana (parādās vismaz viens no šiem simptomiem)

· Skumjas atmiņas

· Murgi

· Fizioloģiskas reakcijas pret noteiktiem kairinātājiem

· Psiholoģiskas reakcijas pret noteiktiem kairinātājiem

Izvairīšanās (parādās vismaz trīs no šiem simptomiem)

· Izvairīšanās no sarunām, darbībām, vietām vai cilvēkiem

· Selektīva amnēzija

· Norobežošanās, interešu zudums vai bezcerība

. Pastiprināta uzbudināmība (parādās vismaz divi no šiem simptomiem)

· Nepietiekams miegs

· Dusmas

· Nespēja koncentrēties

· Hipermodrība

PTST klasifikācija balstās uz simptomu ilgumu. Ja simptomi ir klātesoši ilgāk par 3 mēnešiem, tiek noteikta traucējumu hroniskā forma.*

Turklāt bieži vien ir arī citi psiholoģiskie simptomi, tostarp ģenerālā depresija (50% gadījumu), vielu lietošana vai atkarība, panika / agorafobija. Labā ziņa – PTST ir ārstējams stāvoklis, tādēļ to ir svarīgi atpazīt.

RigaBrain seansi palīdz smadzenēm atmest lieko un vieglāk pāriet uz nākamo stāvokli. Smadzeņu darbības optimāla darbība palīdz atbrīvoties no iesprūdumiem un nespējas palaist vaļā spriedzi. Sazinies ar mums, ja ciet Tu vai Tavs tuvākais.

https://www.rigabrain.com/pieteikties vai zvanot +37127771821