PRIEKA IETEKME UZ ĶERMENI

Vai tev ir tāda sajūta, ka it kā lēkātu pa sienām? Lūk, kas notiek tava ķermeņa iekšienē.

Ak, prieks! Šī dzīvesprieka pilnā, lieliskā sajūta, kas radusies kāda liela dzīves notikuma dēļ, (piemēram, kāzu vai bērniņa piedzimšanas), vai kaut kas tik vienkāršs kā visperfektākā augļa atrašanā piemājas tirdziņā.

Emocionālā līmenī mēs varam sajust prieku dažādos veidos- ar asarām, ar eiforiju, ar lielu apmierinātības sajūtu vai citādāk.

Zinātniskā līmenī, mēs sajūtam prieku mūsu neirotransmiteros, kas ir sīkas ķīmiskas ziņotāju šūnas, kas transmitē jeb pārraida signālus starp nervu neironiem un citām ķermeņa šūnām. Šie neirotransmiteri ir atbildīgi gandrīz par visām ķermeniskajām sajūtām un to apstrādi sākot no asins teces līdz pat gremšanas sistēmas darbībai.

Ieguvumi no tā, ka izjūti vairāk prieka:

– tiek veicināts veselīgs dzīvesveids;

– tiek uzlabota imūnsistēmas darbība;

– vieglāk cīnīties ar stresu un sāpē;

– tiek pagarināta dzīvildze.

Turpmāk tekstā tiks aprakstīts kā prieks izstaro caur visu tavu ķermeni.

1. Tavas smadzenes

Katra emocija, ko jūti ietekmē tavas smadzenes un otrādi.

Atsaucoties uz Kolumbijas universitātes Medicīnas centra klīniskās psihiatrijas profesores asistentes Diānas Samuelas (Diana Samuel, MD) teiktā: “Smadzenēm nav viens noteikts emociju centrs, bet dažādas emocijas iesaista dažādas smadzeņu struktūras.” Piemēram, smadzeņu frontālā daļa, saukta arī par smadzeņu “kontroles paneli” monitorē tavu emocionālo stāvokli, kamēr talāms (thalamus) – informācijas centrs, kas regulē apziņas stāvokli, piedalās emocionālo atbilžu izpildē.

Mēs izjūtam prieku savā ķermenī, jo tiek atbrīvots dopamīns un serotonīns, divu tipu smadzeņu neirotransmiteri. Abi šie hormoni ir cieši saistīti ar prieku (cilvēkiem ar klīnisko depresiju biežāk ir zems serotonīna līmenis).

Kad jūties noskumis, vienkāršu aktivitāšu veikšana kā pastaiga dabā, mājdzīvnieka pabarošana, mīļotā noskūpstīšana un,jā, pat piespiešana sevi smaidīt var palīdzēt neirotrasmiteriem veikt savu darbu, tādējādi uzlabojot savu garastāvokli.

Tātad, mirklī, kad notiek kaut kas tāds, ko uztver kā priecīgu, tavas smadzenes saņem signālus atbrīvot hormonus tavā centrālajā nervu sistēmā- CNS, (kas sastāv no muguras smadzenēm un galvas smadzenēm). Tas savukārt izsauc tavas ķermeniskās reakcijas.

2. Tava cirkulārā sistēma

Vai esi pamanījis, ka tad, kad jūties ļoti priecīgs, tava seja pietvīkst, vai sirds sitas? Tas ir cirkulārās sistēmas izraisītais efekts. Dr. Samuela skaidro: “Taureņu sajūta vēderā, sejas vaibsti un pat izmaiņas pirkstu temperatūrā…. viss minētais ir atkarīgs no emocijām. Cirkulārās sistēmas darbības efekti var izpausties ļoti dažādos fiziskos veidos.” Cirkulārā sistēma sevī ietver- sirdi, vēnas, asinsvadus, asinis un limfu. Protams,prieks nav vienīgā emocija, kas ietekmē šīs sistēmas darbību- arī bailes, bēdas un citas emocijas var izsaukt dažādas reakcijas ķermenī.

3. Tava autonomā nervu sistēma

Autonomā nervu sistēma ir ķermeņa sistēma, kas ir atbildīga par visu, kas notiek tavā ķermenī automātiski, bez nepieciešamas apziņas, piemēram, elpošana, gremošana un zīlīšu paplašināšanās vai sašaurināšanās. Bet arī šos procesus ietekmē prieks un pacilātības sajūta. Piemēram, elpošana paātrinās, kad tu dari ko jautru (kā braucot pa amerikāņu kalniņiem) vai palēninās, kad iesaisties kādās mierīgākās, vairāk relaksētās aktivitātēs, piemēram, pastaigājoties pa mežu.

“Smaidīšana var izjokot tavas smadzenes, uzlabojot garastāvokli, palēninot sirdsdarbību un samazinot stresa līmeni. Smaidam nav jābūt balstītam emocijās,jo arī tā notēlošana strādā”, saka daktere Samuela.

Labi zināms, ka acu zīlītes paplašinās uzbudinājuma ietekmē, bet tās var paplašināties vai sašaurināties arī citu emocionālu stāvokļu laikā?

Citi neatkarīgi aspekti, kas var tikt ietekmēti prieka vai baudas ietekmē ir siekalu dziedzeru darbība, svīšana, ķermeņa temperatūra un pat metabolisms. Jebkura veida emocionāls uzbudinājums var ietekmēt gludās muskulatūras darbību, saka daktere Samuela, kas atrodas dobjo orgānu sieniņās, kā piemēram, vēderā-kuņģī, zarnās un urīnpūslī. Šie muskuļi, gludie, ir atbildīgi par tādām lietām kā asins plūsmas nodrošināšana, ēdiena virzīšana pa gremošanas traktu, tādēļ tas var būt iemesls tam, kāpēc tava apetīte palielinās vai samazinās, kad izjūti pozitīvas emocijas.

Tātad, kas ir pirmais- emocijas vai ķermeņa atbilde?

Konkrēti pateikt, kas ir pirmais ir grūti, jo tavas emocijas un ķermeņa fizioloģija ir neticami saistītas. Daktere saka: “Kad notiek, kas priekpilns emocijas un fiziskā atbilde parādās uzreiz, jo visas šīs darbības organismā notiek vienlaicīgi.”

Nesatraucies – ir normāli piedzīvot dažādas variējošas fiziskas izjūtas kā atbildes reakciju priekam un katram no mums šīs reakcijas ir atšķirīgas. Tu vari burtiski lēkāt no prieka, kamēr tavi draugi vai tuvinieki vairāk būs prieka asaru cilvēki.

“Vingrojumi arī var atbrīvot prātu no bēdām un negatīvām domām, kas var veicināt depresiju un nedrošības sajūtu”, saka dr. Samuela.

Prāto vai tu vari apjokot savu ķermeni, liekot justies priecīgam?

Savā ziņā ,jā, tas ir iespējams. Kaut vai vienkāršs smaids var palīdzēt, daktere skaidro, “Smaids var apjokot tavas smadzenes uzlabojot tavu garastāvokli, samazinot sirdsdarbības ātrumu un samazinot stresu. Smaidam nav jābūt īstās emocijās balstītam, jo tas tāpat strādā uz smadzenēm.” Cits veids kā izmantot savu fizioloģiju, lai uzlabotu emocionālo stāvokli ir vingrot- jā, pat tad, ja nešķiet, ka vēlies to darīt. Dr. Samuela saka, ka vingrojumi var palīdzēt atvieglot depresijas un nedrošības sajūtas smagumu, atbrīvojot labsajūtas endorfīnus un citus dabiskos smadzeņu neirotransmiterus, kas uzlabo tavu labsajūtu. Vingrošana var atbrīvot arī tavu prātu no negatīvām domām un raizēm”.

Ja jūties noskumis, vienkāršas aktivitātes kā došanas pastaigā pa dabu, mājdzīvnieka aprūpe, mīļotā skūpstīšana vai piespiešana sev smaidīt, var palīdzēt neirotransmiteriem darīt savu darbu un pacelt tavu garastāvokli.

Tagad, kad zini kā tavs ķermenis un emocijas strādā tandēmā, varētu būt mazliet vieglāk “atkost” savu garastāvokli, lai justos priekpilnāk ikdienas dzīvē!

Apmeklējot tikai 10 seansus 75 % respondentiem kardināli mazinājusies nomāktības sajūta. Piesakies uz seansiem!