Salauzta sirds!

ttVarbūt esat dzirdējis, ka kāds “nomiris no salauztas sirds”, bet varbūt tā nav tikai frāze. Jauns pētījums Eiropas Sirds Žurnālā ir atklājis dziļāku informāciju par tādu sensāciju kā “Salauztas sirds sindroms”. Kā izrādās, smags, emocionāls stress kā sirds lūzums var reāli ietekmēt smadzenes un,savukārt, ķermeni.

Takotsubo sindroms (TTS) ir pēkšņa īslaicīga sirds muskuļu pavājināšanās. To sauc par “salauztas sirds” sindromu, jo simptomi (kas ietver sāpes krūtīs un elpas trūkumu, un dažkārt arī sirdslēkmi) parasti parādās neilgi pēc smaga emocionāla stresa, piemēram, sirds lūzuma, pēc mīlētā cilvēka sabrukuma vai nāves, papildus citiem galējas skumju, dusmu un baiļu veidiem.

Pētījuma pētnieki, kuru vidū bija gan neirozinātnieki, gan kardiologi, salīdzināja MRA smadzeņu skenējumus 15 TTS pacientiem ar 39 veseliem pacientiem. Pētnieki īpaši aplūkoja amigdalu, hippocampus un cingulēto gauru- trīs smadzeņu laukumus, kas saistīti ar emocionālo apstrādi, motivāciju un atmiņu un, kas regulāri ir saziņā savā starpā. Amigdala un cingulētais gaurs arī veic noteiktas bezsamaņas ķermeņa funkcijas, piemēram, sirdspukstus un elpošanu. Un kopā šie smadzeņu reģioni ir arī tie paši, kas kontrolē mūsu reakciju uz stresu.

Pētījumā tika konstatēts, ka pacientiem ar TDH, tas ir, cilvēkiem, kuriem ir fiziska reakcija uz emocionālajiem pārdzīvojumiem, ir izjaukta saziņa starp šiem smadzeņu reģioniem. Šie “salauztās sirds” pacienti būtība izdzīvo nesaskaņu starp šiem smadzeņu reģioniem, kuri kontrolē gan emocionālo apstrādi, gan automātiskos ķermeņa procesus.

“Šis atklājums spēcīgi atbalsta ideju, ka smadzenes ir iesaistītas TTS pamatā esošajā mehānismā,” ziņu izlaidumā sacīja Kristians Templins, kardioloģijas profesors Cīrihes Universitātes slimnīcā un arī šī pētījuma vadošais pētnieks. “Emocionālais un fiziskais stress ir stipri saistīts ar TTS, un ir izskanējusi hipotēze, ka autonomās nervu sistēmas pārmērīga stimulācija var izraisīt TTS gadījumus.”

Citiem vārdiem sakot, tās smadzeņu daļas, kuras saistītas ar emocijām, ir arī smadzeņu daļas, kas nodarbojas ar ķermeņa funkciju kontrolēšanu, piemēram, sirds pukstēšanu, ir iespējams, ka ekstrēmi emocionāls notikums var izjaukt veselīgu sadarbību prātam ar ķermeni. Lai gan TTS jau sen ir saistīts ar emocionālo stresu, pētnieki tagad var apstiprināt prāta un ķermeņa sadarbību.

Pētījums liecināja, ka nav skaidrs vai pacientiem ar TTS jau bija traucējumi komunikācijā starp smadzeņu reģioniem vai arī tos izraisīja TTS. Mēs zinām, ka pastāv saikne starp sirds emocionālajām un fiziskajām sāpēm. Lai gan negatīvas sajūtas attiecībās nav tas pats kas “salauztas sirds” sindroms, Dženisa Kiekolta-Glāzere (Janice Kiecolt-Glaser) Ph. D., pastāstīja mums, ka sirds salauztiem indivīdiem var būt arī iekaisums, zarnās un arī vājākās imūnsistēmas funkcijās paaugstināta stresa hormonu dēļ.

Lielākais atklājums no šī pētījuma ir tas, ka mūsu emocijas daudz vairāk ietekmē mūsu fizisko veselību nekā mēs to apzināmies, tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību savam ķermenim un jūsu holostoskajai labsajūtai pēc emocionālas traumas. Viss ir savienots.

Neļaujies salauztai sirdij Tevi nomocīt. Ar mūsu iekārtu palīdzību var tikt vieglāk tam pāri. https://www.rigabrain.com/pieteikties