Vai sajūtu stimulācija var uzlabot miegu pacientiem ar demenci?

Visizplatītākie miega traucējumi pacientiem ar demenci, kuri dzīvo aprūpes centros jeb pansionātos, ir pamošanās pārlieku agri vai, tieši pretēji, nespēja pamosties, kā arī pārlieka miegainība dienas laikā.

Demence var progresēt, ja ir izjaukts miega un pamošanās ritms, kas var novest pie trauksmainības, agresijas un pat halucinācijām. Sensorā stimulācija (piemēram, spilgta gaisma dienas laikā, masāža, akupunktūra, dzīvnieku terapija) ir kļuvusi populāra ar mērķi mazināt garastāvokļa svārstības un uzvedības traucējumus pacientiem ar demenci.

Vai tā var uzlabot miegu visai populācijai?

Sistemātiskais pārskats un 1717 dalībnieku metanalīze iekļāva 29 pētījumus analīzei un 27 pētījumus sintēzei. Šie pētījumi pētīja sensorās stimulācijas efektu uz dažādiem miega parametriem aprūpes namu pacientiem ar demenci.

Rezultāti apliecina, ka sensorā stimulācija uzlabo mieru miega laikā, miega ilgumu un noturību. Pamošanās skaita daudzuma, miega ritma aktivitātes un miegā pavadītās stundu laika izmaiņas nebija nozīmīgas. Tā kā daži no miega mērījumiem, izmantojot sensoro stimulāciju, uzlabojās, var teikt, ka sensorās stimulācijas intervenču ieviešana aprūpes namos var uzlabot miega kvalitāti klientiem ar demenci.

Arī RigaBrain ® smadzeņu treniņu centra apmeklētāji stāsta, ka pēc seansa apmeklējuma uzlabojusies miega kvalitāte - miegs ir dziļāks un pamošanās vieglāka.