Skriešana uzlabo imunitāti

Dženeta Lorda (Janet Lord) bija pašpārliecināta “dīvāna atpūtas” piekritēja, pirms uzsāka sportisku dzīvesveidu, lai zaudētu svaru. Tagad, esot imūnsistēmas bioloģijas profesore Birmingemas Iniversitātē un Muskuļu un Skeleta Novecošanas pētījumu centra direktore, viņa ir atklājusi, ka skriešana un tās alternatīvas ir viens no faktoriem, lai mēs dzīvotu ilgāk.

Tātad jūs skrienat, lai uzturētu jaunību?

Es sāku regulāri skriet 30 gadu vecumā, jo man bija liekais svars. Nekad nebiju to darījusi, bet es pārvarēju sevi un ne tikai nolēmu sākt, bet to patiešām arī izdarīju. Divus gadus vēlāk bija mans pirmais maratons. Fiziskās aktivitātes un ieguvumi no tām ir lieliski – ne tikai svara ziņā, jo tās ir patiešām labas sirdij, muskuļus un kaulus stiprinošas, un šobrīd tapis skaidrs, ka skriešana ir lielisks atspaids arī cilvēka imūnsistēmai.

Kā skriešana veicina imūnsistēmas funkcijas?

Mēs tikko pabeidzām pētījumu, kurā apskatījām, cik daudz fizisko aktivitāšu vecāka gadagājuma cilvēki veic, un pretī šiem datiem likām viņu imūnsistēmas, un mēs noskaidrojām, ka gados vecākiem pieaugušajiem, kas nesporto, slikti tiek producēti neirotrofīni – ļoti svarīgas imūnšūnas, kas nepieciešamas optimālai nervu sistēmas darbībai un kas palīdz cīnīties pret baktēriju infekcijām.

Jūs arī aplūkojāt fiziskās slodzes ietekmi uz stresu?

Jā. Kad esat stresa situācijā, jums ir augsts kortizola līmenis, un, ja tas ir paaugstināts ilgu laiku (hronisks stress), tam ir daudz negatīvu seku, kas ietekmēs veselīgu novecošanu – piemēram, samazināta jutība pret insulīnu, augstāks asinsspiediens, muskuļu un kaulu masas pastiprināts zudums. Kortizols var ietekmēt tauku sadalījumu organismā, tāpēc it bieži visvairāk tauku novietojas vēdera centrālajā daļā.

Protams, augsts kortizola līmenis ir saistīts ar īsāku dzīves laiku, tādēļ skriešana ir jo īpaši svarīga.

Kāda veida ietekme tam var rasties attiecībā uz dzīves ilgumu?

Nav pietiekami daudz datu, lai sniegtu precīzu atbildi. Precīzākie dati mums šobrīd ir par kādu citu novecošanās aspektu, proti, kad cilvēks kļūst vecāks, visbiežāk paaugstinās iekaisuma citokīnu līmenis asinīs – iekaisuma reakcijā iesaistītās molekulas. Zināms, ka zems iekaisuma citokīnu līmenis ir saistīts ar ilgāku dzīvi. Simtgadnieku populācijā tipiski iekaisuma citokīnu līmenis ir normas robežās.

Vai cilvēkiem ir jāskrien?

Nē. Regulāra strauja pastaiga ir lieliska alternatīva, gluži tāpat kā peldēšana. Skriešanai ir kāds risks – tā ietekmē locītavas, tāpēc jums ir jābūt uzmanīgiem. Pētījumos pierādīts, ka izturības treniņi, piemēram, svaru celšana, arī ir ļoti vēlama aktivitāte, lai saglabātu muskuļu spēku un kaulu blīvumu.

Cik bieži?

Birmingemas pētnieki tagad cenšas to precīzi noskaidrot. Daži pētnieki apgalvo, ka jo vecāki jūs kļūstat, jo vairāk ir nepieciešams sportot. Un jāpadomā arī par slodzi – ne vienmēr ir jāturpina celt tik lielu smagumu, kā jaunībā. Pielāgot atbilstošu slodzi ir tikpat svarīgi, kā veikt treniņus ar regularitāti.

Ja nevelies skriet, lai tikt vaļā no stresa, tad ir daudzi zinātnieciski apstiprināti palīglīdzekļi ir pieejami Tev – ka piemēram dinamiskais neirofīdbeks.

Pēc RigaBrain smadzeņu treniņiem uzlabojās smadzeņu pašorganizēšanās!