Smadzeņu audzēju simptomātika: ko zināt un kā rīkoties
Smadzeņu audzēji ir sarežģīti un var izpausties ar plašu simptomu spektru, kas bieži vien var būt maldinošs un līdzīgs citiem veselības traucējumiem. Tā kā smadzenes kontrolē visu mūsu ķermeni, jebkurš izmaiņas smadzeņu darbībā var radīt būtiskas pārmaiņas gan fiziskajā, gan emocionālajā stāvoklī. Tāpēc ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību jebkurām izmaiņām, kas varētu liecināt par nopietniem veselības traucējumiem, un savlaicīgi konsultēties ar ārstu.
Biežākie smadzeņu audzēju simptomi
Simptomu izpausme lielā mērā ir atkarīga no audzēja atrašanās vietas, lieluma un veida. Taču ir vairāki simptomi, kas var norādīt uz iespējamu smadzeņu audzēja klātbūtni:
Galvassāpes – bieži smadzeņu audzēja pazīme, īpaši izteiktas no rītiem vai pie stāvokļa maiņas (Snyder et al., 1993). Ja galvassāpes ir ilgstošas un parādās bez iemesla, tas varētu būt signāls, ka nepieciešama izmeklēšana.
Krampji – zems līmeņa gliomas* bieži izraisa krampjus (Alentorn et al., 2016). Neizskaidrojami krampji pieaugušiem cilvēkiem var būt nopietns iemesls apmeklēt ārstu.
Kognitīvās un personības izmaiņas – atmiņas traucējumi, noskaņojuma svārstības un depresija var norādīt uz smadzeņu darbības izmaiņām (Stewart‐Amidei, 2005).
Nogurums – īpaši izteikts augsta līmeņa gliomu gadījumā (Armstrong et al., 2014). Pastāvīgs nogurums, kas neizzūd pat pēc atpūtas, var būt būtiska pazīme.
Slikta dūša un vemšana – bieži saistīta ar paaugstinātu intrakraniālo spiedienu (Silvani et al., 2011). Ja šie simptomi parādās bez acīmredzama iemesla, ir nepieciešama izmeklēšana.
Psihiskie simptomi – smadzeņu audzēji var izpausties kā psihiskas izmaiņas, piemēram, depresija, mānija vai psihoze, nereti bez acīmredzamām neiroloģiskām pazīmēm (Madhusoodanan et al., 2007).
Kā noteikt, vai ir smadzeņu audzējs?
Lai gan simptomi var sniegt norādes uz smadzeņu audzēju, precīzu diagnozi var noteikt tikai medicīniskie izmeklējumi. Ja jūs vai jūsu tuvinieki izjūt kādus no minētajiem simptomiem, ir svarīgi:
Sazināties ar ārstu – ārstam ir nepieciešams veikt izmeklējumus, piemēram, magnētiskās rezonanses tomogrāfiju (MRI) vai kompjūter tomogrāfiju (CT), lai apstiprinātu vai izslēgtu audzēja klātbūtni.
Regulāri novērot veselības stāvokli – simptomi var attīstīties pakāpeniski, tādēļ ir svarīgi novērot izmaiņas gan fiziskajā, gan emocionālajā stāvoklī.
Savlaicīga diagnostika – agrīna diagnostika var uzlabot ārstēšanas rezultātus un nodrošināt lielāku iespēju izārstēties.
Cik ātri attīstās smadzeņu audzējs?
Smadzeņu audzēju attīstības ātrums ir atkarīgs no audzēja veida. Zemākas pakāpes gliomas attīstās lēnāk un var gadiem ilgi būt bez simptomiem, savukārt augstākas pakāpes audzēji, piemēram, glioblastomas, var attīstīties ļoti ātri, izraisot simptomus dažu mēnešu laikā.
Kā Dynamical Neurofeedback® var palīdzēt?
Neurofeedback, īpaši Dynamical Neurofeedback®, neārstē simptomus vai diagnozes tiešā veidā, bet tā mērķis ir uzlabot smadzeņu pašregulāciju. Smadzeņu treniņi var palīdzēt cilvēkiem, kuriem ir bijusi smadzeņu audzēja operācija vai ārstēšana, pielāgoties jaunajiem apstākļiem un uzlabot smadzeņu darbības elastību un izturību. Tas var arī palīdzēt pārvarēt tādus simptomus kā kognitīvās izmaiņas, nogurums un psihiskie simptomi, kas bieži vien pavada smadzeņu audzēju ārstēšanas procesā.
Biežāk uzdotie jautājumi par smadzeņu audzējiem
Vai smadzeņu audzējs vienmēr izraisa galvassāpes?
Nē, ne visi smadzeņu audzēji izraisa galvassāpes. Galvassāpes ir bieži sastopams simptoms, bet ir arī audzēji, kuri ilgu laiku nerada acīmredzamus simptomus.
Vai krampji vienmēr norāda uz smadzeņu audzēju?
Nē, krampji var būt saistīti ar daudzām dažādām veselības problēmām. Tomēr, ja krampji rodas pēkšņi un nav acīmredzama iemesla, tie var norādīt uz smadzeņu audzēju, un nepieciešama izmeklēšana.
Vai smadzeņu audzēji ir ārstējami?
Ārstēšanas iespējas ir atkarīgas no audzēja veida, atrašanās vietas un stadijas. Ārstēšana var ietvert operāciju, staru terapiju un ķīmijterapiju.
Nobeigumā
Ja jūs vai kāds no jūsu tuviniekiem izjūt iepriekš minētos simptomus, ir būtiski laikus vērsties pie ārsta un veikt izmeklējumus. Savlaicīga diagnostika un ārstēšana ir izšķiroša, lai saglabātu labu dzīves kvalitāti un izvairītos no smagākām komplikācijām. Neignorējiet izmaiņas smadzeņu darbībā, pat ja tās sākumā šķiet nenozīmīgas.
__________
Zemākas pakāpes gliomas (low-grade gliomas) ir smadzeņu audzēji, kas attīstās no gliālajām šūnām – šūnām, kas atbalsta un aizsargā nervu šūnas smadzenēs. Šie audzēji parasti aug lēnāk nekā augstākas pakāpes audzēji un bieži tiek uzskatīti par mazāk agresīviem. Tomēr, neskatoties uz to lēno attīstību, zemas pakāpes gliomas bieži izraisa krampjus.
Tas notiek tāpēc, ka audzējs, pat ja tas ir neliels un aug lēnām, var traucēt normālajai smadzeņu elektriskajai aktivitātei. Gliomas var radīt iekaisumu vai spiedienu uz apkārtējiem smadzeņu audiem, izraisot elektriskos traucējumus, kas var izpausties kā krampji.
Krampji ir viens no agrīnajiem un bieži vien vienīgajiem simptomiem, ko izraisa zemas pakāpes gliomas, jo šie audzēji mēdz atrasties smadzeņu apgabalos, kas ietekmē ķermeņa elektrisko darbību. Krampju veids un intensitāte var atšķirties, un tie var svārstīties no viegliem muskuļu saraušanās gadījumiem līdz smagiem, vispārējiem krampjiem, kad tiek zaudēta samaņa.
Svarīgi ir tas, ka, ja cilvēkam, kurš iepriekš nav saskāries ar krampjiem, tie pēkšņi sāk parādīties, tas varētu būt smadzeņu darbības traucējumu signāls, kas saistīts ar gliomu. Šādos gadījumos ir būtiski veikt izmeklējumus, piemēram, MRI vai CT, lai noteiktu cēloni un nepieciešamības gadījumā uzsāktu ārstēšanu.
Comments