SMADZEŅU SAIKNE AR IMŪNO SISTĒMU VARĒTU PALĪDZĒT IZSKAIDROT ALCHEIMERA SLIMĪBU
Alcheimera saslimšanu izsauc smadzeņu daļu atrofija. Atklājums - limfātiskie smadzeņu vadi un kapilāri smadzeņu virsmas tuvumā palīdz atbrīvot lieko, kas liecina par to, ka limfātiskās sistēmas radītie “plankumi” var būt iesaistīti Alcheimera saslimšanas gadījumā, kā arī citu smadzeņu saslimšanas gadījumos.
Jauni pierādījumi liecina par to, ka ķermeņa imūnsistēma tieši mijiedarbojas ar smadzenēm, kas varētu novest pie jaunas izpratnes par saslimšanām sākot no Multiplās sklerozes līdz Alcheimera slimībai jeb Alcheimeram.
Tika veikts pētījums, kurā tika pētītas cilvēka un mērkaķa smadzenes, kas atklāja limfātiskos vadus – ķermeņa imūnās sistēmas galveno daļu – membrānā, kas apņem smadzenes un nervu sistēmu.
Limfātiskie vadi ir limfātiskās sistēmas daļa, kas stiepjas cauri mūsu ķermenim, līdzīgi kā mūsu vēnu un artēriju zarojums. Tikai atšķirībā no asinsvadiem, šie vadi ļauj plūst dzidram šķidrumam, ko sauc par limfu. Limfa satur gan imūnsistēmas šūnas, gan liekos produktus, ko sauc par “atrkritumiem”. Limfas šķidrums ir piepildīts ar “atrkitumiem” - toksīniem, atliekvielām, infekciju ierosinātājiem, baktērijām, kā arī parazītiem, kas tiek uzņemti dienas gaitā un limfas uzdevums ir no tiem atbrīvoties.
Jaunais atklājums apstiprina nesen iegūtos pierādījumus no pētījumiem par grauzējiem, ka smadzenes mijiedarbojas ar ķermeņa limfātisko sistēmu un palīdz cīnīties ar slimību un atbrīvoties no liekā jeb “atkritumiem”. Vēl pāris gadus atpakaļ zinātnieki uzskatīja, ka smadzeņu imūnsistēma un limfātiskā sistēma strādā neatkarīgi viena no otras.
Limfvadu atklāšana netālu no smadzeņu virsmas varētu novest pie labākas izpratnes par Multiplo sklerozi, kas šķietami tiek izraisīta imūnās sistēmas plankumudēļ, saka Dakteris Daniels Reičs (Dr. Daniel Reich) , pētījuma autors un vecākais Nacionālā neiroloģisko saslimšanu un trieku institūta pētnieks.
“Kā imūnā sistēma mijiedarbojas ar smadzenēm ir fundamentāli svarīgi tam, kā multiplā skleroze attīstās un kā mēs to ārstējam”, saka dr. Reičs.
Šī brīža multiplās sklerozes medikamenti bieži iekļauj tādas vielas, kas nomāc imūnsistēmu.
Šis pētījums ir saistošs arī runājot par tādām slimībām kā Parkinsonisms un Alcheimers. Šīs slimības parādās, kad noteikti toksisko atlieku produktu akumulācija smadzenēs. Limfātiskie vadi ir daļa no sistēmas, kas parasti atbrīvojas no šīm atlieku vielām.
“Limfātiskās sistēmas atklāšana smadzenēs paaugstina iespēju, ka limfātiskās sistēmas darbības traucējumi kaut kādā mērā ir saistīti ar Alcheimera slimības izraisīšanu”, saka daktere Mišela Veinere (Dr. Michael Weiner) , San-Francisko, Kalifornijas universitātes radioloģijas profesore, kura nav bijusi iesaistīta šajā pētījumā.
Šāda veida domāšana ir radikālas pārmaiņas salīdzinājumā ar domāšanu pāris gadus atpakaļ, saka dr. Reičs.
Gadsimtiem ilgi lielākā daļa zinātnieku ticēja tam, ka ķermeņa limfātiskā sistēma nav saistīta ar smadzenēm, saka dakteris. “Smadzenes tiek dēvētas par imūni-priviliģētām”, viņš saka, “tām ir citādāka imūnā sistēma kā visam pārējam ķermenim”.
Dakteris Reičs bija ieinteresēts, kasd dzirdēja Džonatana Kipnis (Johnatan Kipnis) sarunu 2015. gadā, Virdžīnijas universitātes neirozinātnes nodaļā.
“Viņš savā sarunā ļoti skaidri parādīja, ka galvā ir limfvadi, par kuriem es skolā mācījos, ka smadzenēs tādu nav”, saka dakteris Reičs. Bet pierādījumi bija pelē. Tamdēļ dr. Reičs un zinātnieku komanda izmantoja magnētisko rezonansi (MRI) , lai izpētītu cilvēku, kuri brīvprātīgi pieteicās, smadzenes.
Zinātnieki asinsritē ievadīja speciālu krāsvielu, tad vēroja, kur tā dodas. Viņi fokusējās uz dura mater- membrānu, kas aizsargā smadzenes un nervu sistēmu. Tad viņi redzēja, ka plūdusī krāsviela tika savākta pa dažādiem vadiem – kas ir tieši tas, kas notiek limfātiskajā sistēmā. “Tas sniedza mums pierādījumus, ka ir tādi vadi, kas darbojas citādāk kā asinsvadi”, saka dr. Reičs, “bet mēs nebijām droši, ka tie ir limfvadi”.
Daktera Reiča komanda pavadīja vairākus gadus, pētot mirušu cilvēku smadzenes, lai pilnveidotu tehniku, kas atklātu limfvadus smadzeņu dura mater (membrānā). Tas ļāva zinātniekiem apstiprināt šo vadu esamību smadzeņu virsmas tuvumā, kas pārliecinoši vedina domāt, ka limfātiskā sistēma tieši mijiedarbojas ar smadzenēm.
Šie rezultāti paplašināja jau 2013. gadā publicētu pētījumu, kurā tika secināts, ka smadzenes šķietami izskalo atlieku produktus miega laikā. Bet nebija skaidrs, kā šīs atlieku vielas devās prom no smadzenēm. Tagad ir skaidrs, ka vismaz daļa no šiem atlieku produktiem varētu tikt izvadīti caur limfātisko sistēmu.
Tātad, ja imunitāte smadzenēs ir kā rīks un limāfātiskā toksīnu lejtece ietekmē mūsu veselību, tad smadzeņu trenēšana var pagarināt mūsu mūžu un pasargāt no saslimšanās. Šādi apgalvojumi bija jau pirms, tam, bet šeit 2013. gada pētījums dod tam zinātnisku pamatojumu! Trenē smadzenes, RigaBrain, draugs.
Comentarios