SMĒĶĒŠANA UN SMADZENES - VĒRTS ZINĀT!

Tabakas lietošana Amerikā, atsaucoties uz Amerikas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, ir galvenais iespējami novēršamas nāves cēlonis un galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis Eiropas savienībā. Gandrīz pus miljons Amerikas iedzīvotāju priekšlaicīgi mirst smēķēšanas vai smēķēšanas izdalīto dūmu iedarbības dēļ.

Kā arī smēķēšana paaugstina sirds slimību risku, insulta risku, saslimšanu ar vēzi, plaušu slimības un daudz citas veselības problēmas, papildus visam tam, atstājot negatīvu ietekmi arī uz tavām smadzenēm.

Šajā rakstā tuvāk tiks aplūkots kā smēķēšana ietekmē smadzenes un kādi ir ieguvumi no smēķēšanas pārtraukšanas.

Ko nikotīns nodara smadzenēm?

Lielākā daļa cilvēku saprot, ka smēķēšanai ir negatīva ietekme uz plaušām un sirdi, bet mazāk zināma ir nikotīna ietekme tieši uz smadzenēm.

“Nikotīns smadzenēs imitē dažus neirotransmiterus (tie sūta signālus). Tā kā nikotīns ir līdzīgas formas kā neirotransmiters- acetilholīns, signālu sūtīšana smadzenēs paaugstinās”, skaidro Bredlijas universitātes profesore, daktere Lori A. Rassella-Čapina (Lori A. Russell-Chapin), “nikotīns aktivē arī dopamīna signālus, radot apmierinātības sajūtu.”

Laika gaitā, smadzenes sāk kompensēt paaugstināto signālu aktivitāti, samazinot acetilholīna receptoru daudzumu, skaidro daktere. Tas izraisa nikotīna toleranci, kas turpinās ar to, ka nepieciešams vairāk nikotīna.

Nikotīns stimulē arī smadzeņu apmierinātības-baudas centrus, atdarinot dopamīnu, kā rezultātā smadzenes sāk nikotīnu saistīt ar patīkamu sajūtu.

Atsaucoties uz Nacionālo Veselības institūtu, cigaretēs esošais nikotīns izmaina smadzenes, kas, mēģinot pārtraukt smēķēšanu, noved pie abstinences simptomiem jeb tā sauktajiem paģiru simptomiem. Kad tas notiek, var piedzīvot tādus blakus efektus kā trauksme, iracionalitāte un spēcīga tieksme pēc nikotīna. Diemžēl parādoties šīm izmaiņām, daudz cilvēki sniedzas pēc jaunas cigaretes, lai samazinātu abstinences efektus.

Pārmaiņas, kas rodas smadzenēs šī cikla rezultātā, izveido atkarību no nikotīna, jo ķermenis ir pieradis to saņemt savā sistēmā, un to ir grūti lauzt. Turpmāk tiks uzskaitīti visbiežākie nikotīna blakus efekti uz smadzenēm.

Kognitīvo spēju samazināšanās

Dabiski kognitīvo spēju samazināšanās parasti notiek novecojot. Vieglāk aizmirstās lietas vai neizdodas domāt tik ātri, cik tas izdevās esot jaunākam, bet smēķējot – šie procesi notiek ātrāk kā personām, kuras nesmēķē.

Vēl nopietnāk tas ir vīriešiem, atsaucoties uz 2012. gadā veiktu pētījumu, kurā tika pārbaudīti kognitīvie dati vairāk kā 7000 vīriešu un sieviešu 12 gadu periodā, tika atklāts, ka vīriešiem brieduma gados, kuri smēķē ir daudz izteiktāka kognitīvo spēju samazināšanās kā nesmēķētājiem vai sievietēm, kuras smēķē.

Paaugstināts demences risks

Smēķētājiem ir paaugstināts demences risks, kas ir stāvoklis, kas ietekmē atmiņu, domāšanas procesus, valodas spējas, spriestspējas un uzvedības izmaiņas, kas var izsaukt arī personības izmaiņas.

2015. gadā veiktā pētījumā tika aplūkoti 37 citi pētījumi, kas salīdzināja smēķētājus un nesmēķētājus, atklājot 30 % augstāku iespējamību, ka smēķētājiem attīstīsies demence.

Smadzeņu tilpuma zudums

Atsaucoties uz 2017. gada pētījumu, jo ilgāk tu smēķē, jo augstāks risks ar vecumu saistītam smadzeņu tilpuma zudumam. Pētnieki atklāja, ka smēķēšana negatīvi ietekmē strukturālo integritāti smadzeņu subgarozas (subcortical) reģionos. Tika atklāts arī tas, ka salīdzinot ar nesmēķētājiem, risks vecumā zaudēt smadzeņu tilpumu dažādos smadzeņu reģionos ir augstāks.

Augstāks insulta risks

Smēķētāji biežāk saskaras ar insulta gadījumu, kā nesmēķētāji. Atsaucoties uz Nacionālo Veselības Institūtu, smēķētājiem risks paaugstinās pat divas līdz četras reizes, gan vīriešiem, gan sievietēm, kā arī risks pieaug atkarībā no izsmēķēto cigarešu daudzuma- jo vairāk cigaretes tiek smēķētas, jo augstāks ir risks. Labā ziņa ir tā, ka pārstājot smēķēt 5 gadu laikā risks var samazināties līdz nesmēķētāja līmenim.

Augstāks vēža risks

Smēķēšana ir cieši saistīta ar daudzām toksiskām un ķīmiskām vielām, kas nonāk smadzenēs un ķermenī, no kurām dažām vielām ir spēja izraisīt vēzi.

Velbridžas Atkarību ārstēšanas un pētniecības centra medicīnas direktore dr. Haršala Kirane (Dr. Harshal Kirane) skaidro, ka ar atkārtotu tabakas izplatīšanos notiek ģenētiskas izmaiņas plaušās, rīklē un smadzenēs, līdz ar ko var paaugstināties risks vēža attīstībai.

Kā ir ar elektroniskajām jeb e-cigaretēm?

Lai gan pētījumi par e-cigaretēm ir ierobežotā skaitā, līdz šim ir zināms, ka tām ir negatīva ietekme uz smadzenēm un veselību kopumā.

Nacionālais narkotisku vielu- atkarību institūts ( National Institute on Drag Abuse) ziņo, ka arī e-cigaretēs esošais nikotīns veic līdzīgas izmaiņas smadzenēs, kā parastās cigaretes. Pētnieki vēl nav atklājuši, vai e-cigaretes vai izraisīt tādu pašu atkarību kā parastās cigaretes.

Vai smēķēšanas pārtraukšana izraisīs kādas izmaiņas?

Nikotīna lietošanas pārtraukšana var nest labumu tavām smadzenēm un ķermenim.

2018. gada pētījumā atklāts, ka smēķētājiem, kuri pārtrauc smēķēt, ilgākā laika periodā samazinās demences risks. Cits pētījums atklāja, ka tabakas lietošanas pārtraukšana, veido pozitīvas strukturālas pārmaiņas smadzeņu garozā- lai gan tas ir ilgstošs process.

Majo klīnika (Mayo Clinic) ziņo, ka mirklī, kad pilnībā pārtrauc smēķēt, nikotīna receptori smadzenēs atgriežas normālā līmenī un tieksmei pēc cigaretes jākļūst mazākai. Kā arī smēķēšanas pārtraukšana, neskatoties tikai uz pozitīvajām pārmaiņām smadzenēs, sniedz labumu arī visam ķermenim kopumā, pēc Majo klīnikas datiem pārtraucot lietot tabaku var:

- samazināt sirds ritmu 20 minūšu laikā kopš pēdējās cigaretes;

- samazināt oglekļa monoksīda līmeņus asinīs līdz normai 12 stundu laikā;

- uzlabot cirkulāciju un plaušu funkcijas 3 mēnešu laikā;

- samazināt insulta risku pat par 50 % gada laikā;

- samazināt insulta risku līdz nesmēķētāja līmenim 5 līdz 15 gadu laikā.

Kā smēķēšanas pārtraukšanu padarīt vieglāku?

Smēķēšanas pārtraukšana ir grūta, bet iespējama. Turpmāk tekstā tiks apskatīti soļi, kas var palīdzēt ceļā uz dzīvi bez nikotīna:

- saruna ar savu ārstu. Dr. Rasela-Čapina (Russell-Chapin) saka, ka pirmie soļi ir konsultēšanās ar savu veselības aprūpes sniedzēju, tā kā smēķēšanas pārtraukšana var izraisīt dažādus abstinences sindroma simptomus. Dakteris var strādāt ar tevi, lai izveidotu atbilstošu plānu, kas iekļauj to, kā tikt gaļā ar vēlmēm uzsmēķēt un tiktu galā ar abstinences simptomiem.

- nikotīna aizstāšanas metodes/terapijas - Ir vairāki medikamenti un nikotīna aizvietošanas terapijas, kas var asistēt, lai pārtrauktu smēķēt. Daži no produktiem ir nikotīna košļājamās gumijas, nikotīna plāksteri u.c. Ja nepieciešams papildus atbalsts, ārsts var ieteikt nikotīna inhalatoru, nikotīna izsmidzināmo līdzekli deguna dobumam vai medikamentus, kas palīdz bloķēt nikotīna izraisītos efektus smadzenēs.

- Atbalsts konsultāciju veidā - Indivīds vai grupa var palīdzēt, atbalstot cīņu ar tieksmi un abstinenci, kā arī tas var būt veids, kā uzzināt vēl cilvēkus,kuri piedzīvo tādus pašu izaicinājumus- pārbaudījumus kā tu.

- Relaksācijas tehniku apguve - spēja relaksēties un tikt galā ar stresu var palīdzēt izaicinājumu laikā, kas pārtraucot smēķēt. Dažas no tehnikām iekļauj – diafragmālo elpošanu, meditāciju un progresīvo muskuļu relaksāciju.

- Dzīvesveida modifikācijas – regulāra vingrošana, kvalitatīvs miegs, laiks, kas pavadīts kopā ar draugiem un ģimeni, iesaistīšanās hobijos - var palīdzēt noturēties uz ceļa, lai sasniegtu mērķus.

Noslēgums.

Smēķēšana ir vadošais iespējami novēršamais nāves cēlonis Amerikā un galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis Eiropas savienībā. Smēķēšana samazina smadzeņu veselību, paaugstina insulta, plaušu saslimšanu un sirds saslimšanu risku, kā arī ir paaugstina vēža risku.

Avots

P.S. Ja netiec galā ar smēķēšanas atkarību, tad izmanto dinamismo neirofīdbeku. Smadzenes pašas noregulēsies, lai atkarība Tevi nepārņemtu! www.rigabrain.com/pieteikties